• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
Elektrības sadalītājs ar saspraustiem eiroEnergokompānijas un valsts nekādā gadījumā bešā nepaliks. Foto: Shutterstock

«Mīnuscena» elektrībai: patērētājam «pie kājas»

Saprātīgiem ļaudīm pārdomām: lai gan elektroenerģijas biržas cena uz stundu ir “noslīdējusi mīnusos”, patērāji, visdrīzāk, to izlasīs, varbūt pat uz brīdi paturēs prātā, tomēr tā īsti nejutīs. Bez šaubām, elektroenerģijas ražotāji nevienam patērētājam par šajā laikā nodedzināto elektroenerģiju maksāt negrasās.  

Roberts Ozols, īpaši InfoTOP.lv

2020. gada 6. jūlijs, no plkst. 5 līdz 6 no rīta. Tā ir šī interesantā, varētu teikt, pat vēsturiskā stunda, kad mūsu zemīti teorētiski piemeklēja nebijušais – elektroenerģijas vairumtirdzniecības cena “Nord Pool” biržas Latvijas cenu zonā, mazliet paplivinājusies uz nulles, pirmo reizi noslīdēja mīnusos – līdz mīnus 0,09 eiro par megavatstundu (MWh). Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK), kurai gan nav teikšanas par elektrības cenām, bet kura joprojām apstiprina sadales un pārvades tarifus, ziņo, ka elektroenerģijas cena biržā sākusi samazināties jau 6. jūlija pusnaktī, laika posmā no plkst. 3 līdz 4 nokrītot akurāt uz nulli, bet piecos no rīta sasniedzot vēsturisko minimumu.

SPRK Tirgus uzraudzības nodaļas priekšnieks Jānis Negribs stāsta, ka “vislielāko ieguvumu lietotājs jūt, ja cena biržā ir negatīva. Ražotājiem, kompensējot elektroenerģijas patēriņu, lietotāji to izjūt kā sistēmas pakalpojumu izmaksu kompensāciju, vēl jo vairāk samazinot lietotāju elektroenerģijas rēķinu.” Hm. Kā tas klapē kopā ar tā paša Negriba skaidojumu, ka “šī cena biržā neatstāj iespaidu uz tirdzniecības uzcenojumu un sistēmas pakalpojumu izmaksām. Tas nozīmē, ka lietotājam par šiem minētajiem pakalpojumiem joprojām ir jānorēķinās”?

Diemžēl nekāda paradoksa šeit nav, vismaz ne tāda, ko patērētājs varētu tulkot savā labā. Proti, elektroenerģijas negatīvā cena biržā nekādi neietekmē tirdzniecības uzcenojumu un maksu par sistēmas pakalpojumiem.

Joprojām miglaini un ne visai saprotami? Pārtulkosim to skaitļu valodā (sk. šeit). 

Elektroenerģijas tarifu patērētājam veido četras daļas: 1) pašas elektroienerģijas cena (yes! – tieši šī tarifa daļa uz stundu noslīdēja mīnusā!); 2) maksa par sadales un piegādes pakalpojumiem (to apstiprina SPRK un tā ir spēkā kopš 2019. gada novembra); 3) zaļā maksa par obligāto iepirkuma komponenti jeb OIK; 4) pievienotās vērtības nodoklis (PVN, 21%).

Pēdējās trīs tarifa daļas nav tieši saistītas ar elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenas svārstībām.

Bet pirmā daļa – tā ir cena, kas jāmaksā ne tikai par elektroenerģijas saražošanu, bet arī par tās realizāciju. Un, raugiet, tā kopumā nekādos apstākļos nevar nokrist zem nulles –, pat ja biržā pašas elektrības cena to ir izdarījusi. Nevar tāpēc, ka šajā cenā ir paredzēts “tirgotāja uzcenojums”.

Vārdu sakot, tai elektroapgādes klientu daļai, kuri par elektrību izvēlējusies maksāt pēc tarifa, kas atkarīgs no biržas cenām (mainīgais tarifs), rēķins par jūlijā patērēto elektroenerģiju, iespējams, tiešām būs par dažiem eirocentiem mazāks nekā ierasts. Ar noteikumu, ka elektroenerģijas vidējā vairumcena biržā līdz mēneša beigām noturēsies “normas robežās”.

Taču tā, šī vairumcena, var arī palielināties! Un tādā gadījumā īslaicīgā elektroenerģijas mīnuscena mēneša griezumā var vienkārši izlīdzināties, bet klienti savos rēķinos to pat nepamanīs.           

Tavs komentārs par rakstu: