• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
SMPP laukosSMPP palīdzību varēja saņemt vismaz tie, kas līdz turienei nokļuva paši. Foto no: medicine.lv

Mistera Kariņa loģika: laukos drīz nebūs cilvēku, kāpēc gan vajadzīgi «traumpunkti»?

Mūsu politisko eliti Latvijas depopulācija neuztrauc, bet atsevišķi valdības lēmumi netieši liecina, ka depopulācija varētu ietilpt isteblišmenta nerakstītajā, bet rūpīgi pildītajā darba programmā. Viens no tādiem ir Veselības ministrijas lēmums no aprīļa likvidēt septiņus steidzamās medicīniskās palīdzības punktus (SMPP), kas kopš 2011. gada darbojās lokālajās slimnīcās, raksta “Latvijas Avīze”.

Matīss Miers, īpaši InfoTOP.lv

Kopumā valstī bija 14 šādi punkti, bet Nacionālais veselības dienests (NVD) turpinās līgumu tikai ar septiņiem SMPP. No 1. aprīļa SMPP tiek likvidēti Līvānu, Aizkraukles, Limbažu, Ludzas, Siguldas, Bauskas un Talsu slimnīcās, savukārt tie tiek saglabāti Priekules, Smiltenes, Saulkrastu, Saldus, Aizputes, Gulbenes un Valkas slimnīcās.

Līdz šim tikai Bauskas un Saulkrastu slimnīcās, kā arī Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas filiālē Talsos pastāvēja augstākā jeb trešā līmeņa SMPP ar trim ārstiem (ķirurgu, anesteziologu un internistu). Lai nebūtu jāsauc neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāde, pacientam bija iespējams doties turp, ja ģimenes ārsts nebija sazvanāms vai “akūtajās stundās” viņš nolēmis strādāt noteiktu stundu skaitu nevis līdz brīdim, kamēr pieņemts pēdējais pacients.

“Cilvēki ļoti uztraucas, ka tiek likvidēts steidzamās medicīniskās palīdzības punkts. Mēs skaidrojam, ka viņi bez palīdzības nepaliks, jo turpmāk to varēs saņemt uzņemšanas nodaļā,” stāsta Limbažu slimnīcas veselības aprūpes dienesta vadītāja Liene Česle.

Līdzīgus ministrijas virzītus pārkārtojumus slimnīcu vadītāji izjuta 2011. gadā, kad traumpunkti tika pārdēvēti par SMPP, kas tika sarindoti trijos līmeņos. Toreiz ministrija skaidroja, ka, padzirdot vārdu “traumpunkts”, daudzi domāja, ka tur var vērsties tikai traumu gadījumā, ja, piemēram, lauzta kāja vai sagriezta roka. Taču jaunais nosaukums rādot, ka te varot ierasties arī tad, ja, piemēram, sastreikojusies sirds, sāp vēders, ir vemšana vai radušās citas problēmas, kam nav sakara ar traumām. Turp gan jānokļūst saviem spēkiem, jo “ātrā palīdzība” traumpunktus neapkalpo. Tagad daudzviet nebūs arī pašu traumpunktu. Par to gan brīnīties nevajadzētu, jo Latvijā fiskālās intereses tiek vērtētas daudz augstāk nekā cilvēku veselība vai dzīvība. Tā teikt, ko jūs gribat? Naudas nav!

Vēl 2017. gada augustā Māra Kučinska valdība atbalstīja 5,9 miljonu eiro piešķiršanu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem Veselības ministrijai (VM) SMPP finansēšanai un dzemdību speciālistu un māsu vai vecmāšu skaita pieauguma nodrošināšanai, bet VM aicināja valsts budžeta bāzes izdevumus 2018. gada un turpmāk ik gadu 7,8 miljonu eiro apmērā, lai turpmākos gados neradītu pastāvīgu finanšu deficītu budžetā neatliekamās palīdzības segšanai (šeit).

Artura Krišjāņa Kariņa lidojošā šķīvīša komandai šie 7,8 miljoni ir izrādījušies “par daudz”. Tāpēc prātīgāk gaidīt, ka arī atlikušie septiņi SMPP drīzumā tiks likvidēti.  

1 Komentāri


  1. Emma
    2019-04-03

    Limbažu slimnīcas galv.ārste G.Ozola nesen raidījumam Bez Tabu apgalvoja, ka Limbažu slimnīca nespēj sniegt kvalitatīvu akūtu med.palīdzību jo neesot tādas aparatūras un dežūrējošs anesteziologs.Kā tad tagad ?To spēs? Darba jau viņiem nav daudz.Cilvēku ir uz ielām ļoti maz. Izej pastaigāties un redzēsi, ka tā būs laime ja kādus divus satiksi.

Tavs komentārs par rakstu: