• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
"airBaltic" lidmašīnas baltijas valstu karogu krāsās"airBaltic" ir "nacionālais lepnums", tātad arī riski jāuzņemas nodokļu maksātājiem. Foto no: Youtube. com

Mūsu naudiņa «izkūp»! «airBaltic» zaudējumi palielinājušies septiņkārt

Viens no Krišjāņa Artura Kariņa vadītās valdības pamatpasākumiem kovidkrīzes seku mīkstināšanai bija 250 miljonu eiro pārskaitīšana nacionālajai lidsabiedrībai “airBaltic”. Turklāt: 1) uzņēmuma atbalstīšana notika, izmantojot starptautiskajos finanšu tirgos aizņemtos līdzekļus; 2) valdība neprasīja “airBaltic” ārvalsts partnerim veikt proporcionālu ieguldījumu.  

Roberts Ozols, īpaši InfoTOP.lv

Tādā kārtā viss “kovidpanikas” izraisītais risks – un tie nepavisam nav tikai minētie 250 miljoni – tika uzvelts uz Latvijas nodokļu maksātāju pleciem. Atgādināšu, ka Latvijas valstij lidsabiedrībā pieder 96,14% kapitāla, bet Dānijas uzņēmumam “Aircraft Leasing 1” – 3,86%.

Bez šaubām, nedaudz vairāk par 10 miljoniem eiro, ko, sekojot proporcionalitātes principam, aviosabiedrībā būtu jāiegulda “dāņu” pusei, savā ziņā tāda spička vien ir. Un tomēr...

Fiziskai personai – konkrētajā gadījumā viņa vārds ir Larss Tusens (Lars Tusen) – 10 miljoni eiro nekādā gadījumā nav spička, bet gan spēcīgs stimuls iespringt, lai šo naudu nezaudētu.

Tomēr pēc indulgences, ko izsniegusi K.A.Kariņa valdība, “airBaltic” zaudējumus par visiem 100% segs Latvijas nodokļu maksātāji. Lūk, kad “situācija mainīsies” un lidsabiedrība atkal sāks ražot peļņu, varat nešaubīties, ka Tusena kungs atkal sēdīsies zirgā. Kāpēc gan ne, ja šādu iespēju viņam dāvina valdības apstiprinātā “biznesa” stratēģija?     

Tāpēc “airBaltic” materiālais stāvoklis un grūtības pašlaik var uztraukt tikai Latvijas nodokļu maksātājus, kuru nauda, kas ieguldīta lidsabiedrībā, ir sākusi izkūpēt! Pirmajā pusgadā “airBaltic” koncerna apgrozījums “Covid-19” izraisītās panikas dēļ ir samazinājies par 63,6% – līdz 78,713 miljoniem eiro, bet zaudējumi palielinājušies gandrīz septiņkārtīgi – līdz 184,77 miljoniem eiro.Koncerna ienākumi pirmajā pusgadā bijuši tikai 82,5 miljoni eiro jeb par 62% mazāk nekā attiecīgajā laika posmā pērn.Lidsabiedrības pārvadāto pasažieru skaits un izpildīto resu apjoms ir samazinājušies attiecīgi par64% un 58%.

“airBaltic” izpilddirektors Martins Gauss (Martin Gauss) atzīst: lai pretotos krīzei, uzņēmums ir operatīvi samazinājis savas darbības apjomus un izmaksas, koriģējot biznesa plānu “Destination 2025 CLEAN”, kā arī “vienojies par finansējuma piešķiršanu” ar akcionāriem – t.i., runa ir par minētajiem 250 miljoniem eiro.

“Pateicoties tam, brīdī, kad tirgus būs atguvies, mēs būsim labās pozīcijās, un mūsu efektīvā “Airbus A220-300” flote varēs pilnībā atjaunot reisus,” priecājas Gauss.

Taču ko nozīmē “brīdis, kad tirgus būs atguvies”? To pašlaik patiešām gaida visi, tikai ar dažādām emocijām. Latvijas nodokļu maksātāji to sagaida ar arvien augošu trauksmes sajūtu, turpretim “partneri” – un, pieņemu, arī lidsabiedrības vadonis, Vācijas pilsonis Gauss – var atļauties īpaši nesatraukties, jo šis “brīdis” viņiem vienkārši atgriezīs ierasto peļņu.

Visu šo īpatnējo procesu varam dēvēt “risku diversifikācija K.A.Kariņa valdības gaumē”.

Tavs komentārs par rakstu: