• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
Koronavīrusa vakcīnas flakoniņšProtams, būs cilvēki, kas teiks, ka vakcīnas ir bīstamas un nevajadzīgas, taču lipīgas sērgas cilvēce allaž ir uzvarējusi tikai ar vakcīnu palīdzību. Foto: Getty Images

Mutējošs koronavīruss – vai to var uzvarēt?

Par galveno ziņu visā pasaulē ir kļuvusi informācija par cīņu ar koronavīrusu. Tomēr ne visi zina, ka šim bīstamajam vīrusam piemīt mutācijas spēja, un dažādās valstīs tas sāk atšķirties no tā, kas inficē cilvēkus citās valstīs.

Māris Kļava, īpaši InfoTOP.lv

Darbs vakcīnas izstrādāšanā

Desmitiem laboratoriju visā pasaulē cenšas radīt vakcīnu, kas spētu tikt galā ar šo infekciju. Zināms, ka vakcīnas izstrādāšanā piedalās strādā zinātnieki no Lielbritānijas, Vācijas, Itālijas un Japānas. Savukārt starp ASV un Ķīnu notiek īsta sacensība, kas pirmais radīs efektīvu līdzekli cīņai ar koronavīrusu.

Diemžēl tas nenotiks ātri, lai arī kā mums to gribētos. Jā, ir parādījusies informācija, ka dažās valstīs jau tiek veikti klīniskie izmēģinājumi, tomēr Pasaules veselības organizācija (World Health Organization) prognozē, ka šāda vakcīna var parādīties tikai apmēram pēc pusotra gada. Taču ir arī optimistiskāka prognoze: Krievijā izplatās sensacionāla informācija, ka vakcīna varētu parādīties jau pēc 11 mēnešiem.

Tiek ziņots, ka Krievijas Federālas Medicīniskās bioloģijas aģentūra (FMBA, Федеральное медико-биологическое агентство) jau veikusi izmēģinājumus ar pelēm, un ir publicēts šīs valsts bijušās veselības ministres Veronikas Skvorcovas (Вероника Скворцова) paziņojums: “2020. gada jūnijā FMBA plāno saņemt vakcīnas pret jauno koronavīrusu SARS-CoV-2 izmēģinājumu pirmos rezultātus, otro posmu plānots pabeigt līdz 2020. gada trešā ceturkšņa sākumam.”

Klīnisko izmēģinājumu pirmā fāze ilgs piecus mēnešus. Savukārt klīnisko izmēģinājumu otrā un trešā fāze parasti ilgst 15 mēnešus. Tomēr PVO protokola piemērošanas gadījumā klīnisko izmēģinājumu otro un trešo fāzi varētu izslēgt. Tāpēc, kā paziņoja Skvorcova: “Akūtas nepieciešamības gadījumā jau pēc 11 mēnešiem mēs varam iegūt gatavu vakcīnu.”

Mutējošais vīruss

Tiesa, iespējams, ka iegūtā vakcīna citās valstīs var izrādīties neefektīva, jo jau notiek koronavīrusa mutācija. Kentas universitātes (University of Kent) pētnieks Džeremijs Rosmans (Jeremy Rossman) norāda: “Standarta vakcīnas ļauj cilvēkam ražot antivielas pret vīrusa virsmas olbaltumvielām, proti tā čaulas, bet pašam vīrusam piemīt mutācijas spēja. Tieši tādu izmaiņu dēļ mēs vakcinējamies pret gripu katru gadu.”

Turklāt jau tagad zinātnieki apliecina, ka vīrusa ģenētiskā informācija mainās, kamēr tas “apceļo” planētu. Un saskaņā ar Sanktpēterburgas Valsts universitātes Bioinformātikas un algoritmiskās biotehnoloģijas centra (Центр биоинформатики и алгоритмической биотехнологии Санктпетербургского государственного университета) zinātniskā līdzstrādnieka Mihaila Raiko (Михаил Райко) teiktщ, jo ātrāk notiek vīrusa mutācija, jo lielāka iespēja, ka izstrādātā vakcīna pēc brīža vairs nebūs efektīva.

Interesanti, ka vīrusa “Itālijas” vai “Krievījas” varianti jau nedaudz atšķiras no sākotnējā “Ķīnas” varianta. Tāpēc, lai efektīvi cīnītos pret koronavīrusa “suverēno” variantu, vispirms jānoskaidro tā būtība, jo jaunu mutāciju rašanās ātrums ir ļoti svarīgs vakcīnas izstrādē.

Genoms ir noteikts

Šajā gadījumā ir vērts pievērst uzmanību Sanktpēterburgas Valsts universitātes zinātnieku pieredzei. 27. martā šī augstskola oficiāli paziņoja, ka bioinformātikas zinātnieki Dmitrijs Antonovs (Дмитрий Антонов) un Mihails Raiko, pamatojoties uz sekvencēšanas datiem, ir noteikuši vīrusa SARS-CoV-2 Krievijas varianta genomu. Viņi uzsver, ka RNS-vīrusiem piemīt vislielākā struktūras mainība, tieši tāpēc ir nepieciešams izpētīt pēc iespējas vairāk vīrusa variantu.

Zinātnieku pētījums ir svarīgs ne tikai Krievijai. Mihails Raiko skaidro: “Visi saņemtie vīrusa genoma paraugi no dažādām valstīm tiek apkopoti vienotā datu bāzē, kas sākotnēji tika izstrādāta jaunu gripas vīrusa celmu monitoringam. Pašlaik tur var redzēt jaunā vīrusa filoģenētisko koku un tā izplatīšanos pa planētu. Vīruss mainās, tāpēc zinātniekiem ir svarīgi saprast, tieši ar kādu variantu viņi nodarbojas un no kurienes tas nācis.”

Zinātnieku rezultāti jau nodoti Pasaules veselības organizācijas datu bāzei, un, kā norāda pētnieki, uzkrātā informācija palīdzēs vakcīnas radīšanā. Turklāt, interesanti, ka uzdevumu, ko Mihails Raiko sadarbībā ar savu kolēģi ir atrisinājis, viņš neuzskata par kaut ko ārkārtīgi sarežģītu. Viņš domā, ka Sanktpēterburgas Valsts universitātes biolaboratorijas ļauj risināt vēl globālākus uzdevumus.

Zinātnes nākotne

Tomēr ne visur Eiropā un Krievijā zinātnieki ir spējīgi darboties tikpat efektīvi kā Sanktpēterburgā. Jā, Sanktpēterburgas Valsts universitātes rektoram Nikolajam Kropačovam (Николай Кропачев) izdevies saglabāt un pavairot universitātes zinātniskos fondus, taču cik daudz tādu laboratoriju pastāv pat lielākajās Eiropas augstskolās? Diemžēl to skaits ir ierobežots, bet cīņai ar koronavīrusu ir jāpiesaista maksimālais resursu apjoms.

Sanktpēterburgas Valsts universitātes profesore Alla Lapidusa (Алла Лапидус) atzīst, ka pasaulē pietrūkst augstas klases bioinformātikas speciālistus, un tas īpaši redzams kritiskās situācijās. Viņa uzskata, ka jāsagatavo vairāk zinātnieku bioinformātikas jomā. Diemžēl tā ir arī Eiropas problēma: nevēlēšanās piešķirt grantus tādu problēmu izpētei, kas nav lietišķas, un nepietiekams zinātnes finansējums kopumā. Ļoti skumji, ka par to atceras tikai krīzes laikā …

Tavs komentārs par rakstu: