• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
darba rīki ar lāpstu priekšplānāViss būs atkarīgs no tā, kas - savējais vai svešais - paņems lāpstu un raks. Foto: Shutterstock

Nāk viesstrādnieki! jeb Kāpēc pusmūža cilvēkiem grūti atrast darbu

Sociāli ekonomiskā situācija un mikroekonomiskie rādītāji Latvijā kļūst arvien ķēmīgāki. Troikas partijas priecājas un gavilē par pašu sarēķinātajiem iekšzemes kopprodukta (IKP) lēcieniem un citiem no griestiem grābtiem makrorādītājiem, tikām cilvēki turpina likvidēt uzņēmumus, atstāt valsti un krist parādos, nespējot segt ikdienas vajadzības.

Roberts Ozols, īpaši InfoTOP.lv    

Kognitīvā disonanse valda arī nodarbinātības sfērā. Par spīti intensitātes ziņā Eiropā otrajai (pēc Lietuvas) pilsoņu emigrācijai bezdarba līmenis samazinās ļoti gausi. Nav noslēpums, ka valstī valda neslēpta diskriminācija pēc vecuma pazīmes jeb eidžisms – darbinieki, kas vecāki par 50 gadiem, gandrīz nevienam vairs nav vajadzīgi, neraugoties uz viņu kvalifikāciju un pieredzi.

Izdevīgāk ņemt darbā divus jauniešus par minimālo algu katru nekā maksāt, piemēram, 1500 eiro cilvēkam, kas zina savu vērtību un to, ka valsts “makroekonomiskie sasniegumi” nekādi nepalīdzēs risināt sadzīves problēmas.  

Ērtāk un izdevīgāk arī nevis nodarbināt pašu pilsoņus, bet gan iebraucējus, kuru “ikdiena” nav tik dārga kā “aborigēniem”, tāpēc viņi ir ar mieru saņemt mazāku samaksu. Tas nav nekas jauns: ar šādu parādību jau izsenis saskaras Eiropas bagātākās valstis, kurās viesstrādnieki (arī no Latvijas un citām Austrumeiropas zemēm) “gādā”, lai vietējais darbaspēks nesāktu “peldēties taukos”. Starpība, kā paši saprotat, ir tāda, ka Latvijā līdz Eiropas Savienības (ES) vidējam darba samaksas līmenim vēl ir kā līdz Mēnesim. Tāpēc viesstrādnieku nodarbināšana te ir daudzkārt amorālāka.

Taču ekonomiskie apsvērumi bez grūtībām pieveic ētiskos. Rezultātā Latvijā nevis palielinās atalgojums (taisnības labad jāsaka, ka viens no ES augstākajiem darbaspēka nodokļu slogiem privātos uzņēmējus žņaudz ne mazāk kā viņu darbiniekus), bet gan viesstrādnieku kļūst arvien vairāk. Ja 2016. gada 1. janvārī bija izsniegtas 3596 derīgas darba atļaujas un 2017. gada janvārī – 4400, tad šā gada janvārī – 5446. Visvairāk viesstrādnieku nodarbināti sauszemes transporta pakalpojumu nozarē un ražošanā. Iebraucēji galvenokārt ir no Ukrainas, Baltkrievijas un Krievijas, bet arī no tādām valstīm kā Indija, Filipīnas, Ķīna. Labklājības ministrijas Darba tirgus politikas departamenta direktora vietniece, Eiropas Savienības (ES) Nodarbinātības komitejas vadītāja Ilze Zvīdriņa intervijā laikrakstam “Neatkarīgā Rīta Avīze” atzinusi: lai gan Latvijā ir “iekšējās darbaspēka rezerves”, viesstrādnieku kļūst arvien vairāk.

Patlaban reģistrētā bezdarba līmenis Latvijā ir 6,4%, bet Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) ir reģistrēti 59 500 bezdarbnieki. Pēdējo laikā, informē Zvīdriņa, bezdarbnieku vidū palielinās personu ar invaliditāti un par 50 gadiem vecāku cilvēku – pēdējo esot pat 40% no bezdarbnieku kopskaita. Turklāt trešdaļa reģistrēto bezdarbnieku nestrādā ilgāk par gadu.

Tajā pašā laikā valstī ir reģistrēts ap 19 500 vakanču, un tas ir divas reizes vairāk nekā pirms gada. Ar darba rokām visgrūtāk klājas Rīgā – tikai 34% vakanču galvaspilsētā izdodas aizpildīt mēneša laikā, bet 66% gadījumu darbinieka meklējumi ir ilgāki.

Visvairāk darbinieku tiek meklēti būvniecībā, apstrādes rūpniecībā, mazumtirdzniecībā un vairumtirdzniecībā, kā arī transporta jomā. Joprojām daudz vakanču ir vienkāršajās profesijās, piemēram, aktīvi tiek meklēti palīgstrādnieki, apkopēji un līdzīgu profesiju pārstāvji. Tomēr pieprasījums ir visos kvalifikācijas līmeņos, atzīmēja LM pārstāve. Tas ir pilnīgā pretrunā ar toikas partiju pārgudrajiem spriedumiem par “kvalificēta darbaspēka piesiaistīšanu” no nabadzīgākām ārvalstīm. Nē! Viesstrādnieki palīdz uzturēt zemu atalgojuma līmeni, kas faktiski liedz darba tirgū iesaistīties vietējiem cilvēkiem “spēka gados”.

Pat ja viesstrādniekus kāds uzskata par risinājumu grūti aizpildāmajām vakancēm, tas ir iluzors risinājums, kas ilgtermiņā radīs vēl lielākas sociālas un ekonomiskas problēmas.

Zvīdriņai ir taisnība: bez šaubām, vispirms ir jāfokusējas uz vietējo darbaspēku un tā maksimālu iesaisti darba tirgus procesos. Taču nodokļu slogs burtiski paģēr neņemt darbā pirmspensijas vecuma cilvēkus – viņi nebūs ar mieru nedz strādāt par vēdera tiesu, nedz “aploksnītei” upurēt daļu savas eventuālās pensijas.

Tāpēc, ja cilvēks pirmspensijas vecumā paliek bez darba, ir ļoti augsta varbūtība, ka viņš kļūs par ilgstošu bezdarbnieku. Un NVA te neko nespēs līdzēt, ja nemainīsies valsts nodokļu un nodarbinātības politika.

Arī Ekonomikas ministrija prognozē, ka vidējā termiņā “arvien izteiktāka kļūs vidējas kvalifikācijas darbaspēka nepietiekamība”, ko visvairāk izjutīšot apstrādes rūpniecībā un būvniecībā. Tiesa, ministram Arvilam Ašeradenam ne prātā nenāk pievērsties problēmas mikroekonomiskajiem vai, ja vēlaties, sadzīves aspektiem. Ir viegli runāt vispārīgi: sak, sabiedrība noveco, dalība ES kopējā tirgū nav strādājusi mums par labu (!), jo pēdējā dekādē zaudēti gandrīz 15% darbaspēka.

EM atzinumam, ka demogrāfijas negatīvo tendenču ietekmē atbilstoša darbaspēka nepietiekamība nākotnē varētu kļūt par nozīmīgu šķērsli ekonomikas izaugsmei, ir grūti ko iebilst. Arī prognoze, ka iedzīvotāju skaits Latvijā līdz 2035. gadam varētu samazināties par 132 000, turklāt darbaspējas vecumā iedzīvotāju skaits samazināsies straujāk nekā kopējais iedzīvotāju skaits,– lai arī pārlieku optimistiska, taču ne neiespējama.

Tiktāl EM atziņas būtu jāvērtē pozitīvi, ja vien Arvils spētu noturēties un iztikt bez parastajiem makroekonomiskajiem murgiem par to, ka “pēdējos divus gadus valstī vērojama strauja ekonomikas izaugsme”, kas esot radījusi (!) darbaspēka deficītu, un attiecīgi strauji augot arī darba samaksa! Nu kāda suņa pēc tu melo, Arvil!

Valdošā troika – “Vienotība”, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un pašpasludinātā nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK – laikam gan vairs nespēj iztikt bez makroekonomiskās “miglas”. Tāpēc melo, ka ausis kust!

1 Komentāri


  1. aiga
    2018-06-29

    Latvija ,bardaks ,,kas to visu sakartosss

Tavs komentārs par rakstu: