• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
Dana Reizniece-Ozola un Māris KučinskisMāri, laikam kaut kas nogājis greizi! - Neāksties, Dana, aiz mums satīrīs! Foto: LETA

Nākamā gada martā neviena valdība vairs nespēs noslēpt lejupslīdi

Ārvalstu investīcijas var vērtēt dažādi. Ja tās ir tīri spekulatīvas – nopirku akcijas, pārdevu akcijas – tām būtībā nav lielas nozīmes, jo nauda var parādīties pēkšņi un tikpat pēkšņi arī pazust. Investīcijas nekustamajā īpašumā? Viss atkarīgs no investora mērķiem. Turpretim tiešās investīcijas (t.i., ieguldījums uzņēmumu pamatkapitālā) visā pasaulē tiek vērtētas kā katalizators ekonomikas attīstībai.

Roberts Ozols, īpaši InfoTOP.lv

Un tieši ar tām mūsu valstī Māra Kučinska kabineta valdīšanas laikā, maigi izsakoties, nav veicies īpaši spoži. Tas ir likumsakarīgi, un arī cīņa pret ārvalstu naudu, ko šā gada februārī tik vareni uzsāka mūsu finanšu ģēniji ar Danu Reiznieci-Ozolu priekšgalā, nevarēja palikt bez sekām. Būsim atklāti: “vecās ekonomikas” inerce tautsaimniecību daudzmaz pieklājīgā stāvoklī vēl var noturēt pāris pirmos jaunā gada mēnešus, varbūt pat visu pirmo ceturksni, taču tad iestāsies acīmredzama un ar makroekonomisko plastilīnu nenomaskējama lejupslīde. Tāpēc ij Reizniecei-Ozolai, ij Kučinskim pašlaik būtu jādara viss, lai pēc iespējas ātrāk tiktu apstiprināta jauna – krīzes – valdība, kas izliksies aizmirsusi iepriekšējās darbošanos, tostarp rupjās kļūdas, kas robežojas ar kaitniecību.    

Pirmie satraucošie simptomi jau ir ienākušies: Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotajā Latvijas ekonomikas attīstības pārskatā atzīts, ka Latvijā piesaistīto ārvalstu tiešo investīciju apmērs 2018. gada deviņos mēnešos bijis 365 miljoni eiro – divas reizes mazāk nekā gadu iepriekš. EM norāda, ka “pēdējos gados ir vērojams izteikts ārvalstu tiešo investīciju plūsmu svārstīgums”.

2017. gadā Latvijā piesaistītās ārvalstu tiešās investīcijas bija 650 miljonu eiro apmērā, kas, salīdzinot ar 2016. gadu, pieauga gandrīz četras reizes un sasniedza 2,4% no iekšzemes kopprodukta (IKP). To galvenokārt noteica nerezidentu apjomīgie ieguldījumi uzņēmumu pašu kapitālā.

Taču 2018. gadā sākās tas, kas sākās. Lai cik optimistisku seju nerādītu Reizniece-Ozola un viņai uzticamie finansisti, 2018. gadam ir raksturīgs nevis “ārvalstu tiešo investīciju plūsmu svārstīgums”, bet gan izteikta sašaurināšanās. Tās ir nepārprotamas – un gaidītas – sekas amerikāņu uzspiestajai finanšu sistēmas “reformēšanai”, kas sākās ar represijām pret Latvijas Bankas prezidentu un ABLV bankas likvidāciju, bet joprojām liek kratīties drudzī visam finanšu sektoram.

Saskaņā ar starptautisko investīciju bilanci 2018. gada septembra beigās uzkrātās ārvalstu tiešās investīcijas Latvijas ekonomikā sasniedza 14,9 miljardus eiro. Šā gada laikā tās pieauga par 3,1%, ko galvenokārt noteica Zviedrijas un Igaunijas uzņēmēju apjomīgie ieguldījumi Latvijas tautsaimniecībā.

2018. gada pirmajā ceturksnī Latvijas ekonomikā ārvalstu tiešās investīcijas ieplūda 105 miljonu eiro apmērā, saglabājot iepriekšējā gada vidējo ceturkšņa investīciju līmeni. Savukārt šā gada otrajā ceturksnī tās bija tikai 23 miljoni eiro jeb gandrīz sešas reizes mazāk nekā pirms gada. Jebkura sistēma adaptējas – arī starp investoriem ir daļa tādu, kas labprāt iegulda paaugstināta riska darījumos, cerot uz lielāku peļņu – tāpēc šā gada trešajā ceturksnī ārvalstu tiešo investīciju plūsma bija gandrīz divas reizes lielākā apjomā – 237 miljoni eiro – nekā pirmajā ceturksnī. Iespējams, šī pielāgošanās situācijai turpināsies arī kādu laiku jaunajā gadā, taču valstī, kuras birža nav interesanta pat nopietniem pašmāju investoriem, tā nevar saglabāties ilgtermiņā. To netieši apliecina fakts, ka par investīcijām Latvijā pēdējā laikā interesējas galvenokārt igauņi, kuriem šo interesi tradicionāli nodrošina somu aizmugure, un zviedri, kurus piesedz ļoti zviedriskais banku sektors. 

77% ārvalstu tiešo investīcu Latvijā pašlaik ienāk no Eiropas Savienības (ES) valstīm, tomēr, lai cik tas nebūtu paradoksāli, EM atzīst, ka pēdējos gados ir būtiski palielinājušies Krievijas investoru ieguldījumi Latvijā. Kopš 2010. gada beigām Krievijas uzkrātās tiešās investīcijas pieaugušas 4,6 reizes, un pēc uzkrātām ārvalstu tiešajām investīcijām 2018. gada septembra beigās Krievija bija otra lielākā – pēc Zviedrijas – ieguldītājvalsts Latvijas ekonomikā. Vēl straujāka Latvijā ir tikai Āzijas reģiona investoru aktivitātes dinamika – 2018. gada septembra beigās Āzijas valstu uzkrātās ārvalstu tiešās investīcijas veidoja 2,5% no kopējām investīcijām Latvijas ekonomikā un, salīdzinot ar 2010. gada beigām, tās ir pieaugušas gandrīz desmit reižu.

Tomēr jāņem vērā, ka valdība šogad ir darījusi visu, lai no austrumu puses nākošajām investīcijām ceļu uz Latvijas ekonomiku maksimāli apgrūtinātu. Atcerēsimies, ka nākamajā gadā no Rīgas un Ventspils sāk aiziet (un 2022. gadā Latvijas ostas pilnībā pamet – šeit) lielāko minerālmēslu pārvadātāju – Krievijas koncernu “Uralchem” (Уралхим) un “Uralkali” (Уралкалий) – Latvijas meitasuzņēmumi. Tas ir nopietni. Vērtējot iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) apjomu uz vienu darbinieku 2017. gadā, savstarpēji saistītie uzņēmumi “Uralkali Trading” un “Uralchem Trading” ir bijuši vieni no lielākajiem Latvijā – “Uralkali Trading” apgrozījums (15.07.2015. – 31.12.2016.) bija 1,8 miljardi eiro, peļņa – gandrīz 13 miljoni eiro, savukārt “Uralchem Trading” 2016. gadā apgrozīja 778,4 miljonus eiro un nopelnīja 9,8 miljonus eiro. Starp citu, šie skaitļi liecina arī par to, ka Krievijas uzņēmumu darbinieki saņem algas, kas augstākas par Latvijā vidējām.

Vai šo uzņēmumu aiziešanu no Latvijas spēs kompensēt mūsu “stratēģiskie partneri” no ES un ASV? Līdz šim tā nekad nav bijis. Nedomāju, ka šīs attiecības mūsu labā varētu mainīties arī nākotnē. Tāpēc gatavosimies: nākamā gada martā, vēlākais aprīlī neviena valdība vairs nespēs noslēpt Latvijas ekonomikas lejupslīdi – pat kārtējo reizi “piepūšot” makroekonomiskos skaitļus nē.  

Politiskā elite vēl mēģinās glābt savu ādu, apstiprinot profesionāļu valdību ar stingru finansistu-fiskālistu priekšgalā. Vēsturiskā pieredze rāda, ka šis manevrs varētu izdoties un partijnieki turpinās baudīt lētticīgās sabiedrības atbalstu.

Tavs komentārs par rakstu: