• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
Šarls Mišels, Jenss Stoltenbergs un Urzula fon der Leiena.Šarls Mišels (no labās), Jenss Stoltenbergs un Urzula fon der Leiena. Foto: Stephanie Lecocq/EPA/Shutterstock

NATO un Eiropas Savienība paplašinās sadarbību

NATO [North Atlantic Treaty Organization] un Eiropas Savienības (ES) amatpersonas Briselē parakstījušas kopīgu deklarāciju, kura paredz paplašināt sadarbību starp abām institūcijām.

InfoTOP.lv, izmantojot ārvalstu un Latvijas plašsaziņas līdzekļu materiālus   

NATO un ES kopīgās deklarācijas izstrādāšana sākās 2021. gadā. Tā balstīta uz diviem iepriekšējiem dokumentiem, kas tika parakstīti 2016. gadā un 2018. gadā.

Smagās diskusijās tapusī kopīgā deklarācija par Eiropas drošību uzsver, ka NATO ir “kolektīvās aizsardzības pamats”.

Deklarācijā teikts, ka NATO un ES “stingri nosoda” Krievijas agresiju Ukrainā.Deklarācijā pieminēta arī Ķīna, norādot, ka tās augošā pašpārliecinātība rada problēmas, kas ir jārisina.

“Autoritārie spēlētāji izaicina mūsu intereses, vērtības un demokrātijas principus, izmantojot dažādus līdzekļus – politiskos, ekonomiskos, tehnoloģiskos un militāros,” teikts deklarācijā.

Sadarbība tagad ir nozīmīgāka nekā jebkad agrāk, pēc deklarācijas parakstīšanas norādīja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.

“Mums jāturpina stiprināt partnerība starp NATO un Eiropas Savienību, un mums jāturpina stiprināt mūsu atbalsts Ukrainai,” sacīja Stoltenbergs.[Krievijas prezidents Vladimirs] “Putins [Владимир Путин] vēlējās ieņemt Ukrainu pāris dienās un sašķelt mūs. Abos gadījumos viņš acīmredzami cietis neveiksmi.”

Stoltenbergs pieminēja arī nākamnedēļ gaidāmo ASV vadīto valstu grupas sanāksmi, kurā šīs valstis, kas saskaņo ieroču piegādi Ukrainai, kopā ar Ukrainas aizsardzības ministru novērtēs Ukrainas vajadzības.

NATO un ES mērķis ir sadarboties, kad runa ir par ietekmi uz drošību, ko rada klimata pārmaiņas, kosmosa apguve, ārvalstu iejaukšanās un informācijas manipulācijas, skaidroja Stoltenbergs.

“Putins vēlējās mazāk NATO, bet panācis pretējo. Viņam tiks vairāk NATO un vairāk ES,” piebilda Eiropas Padomes prezidents Šarls Mišels (Charles Michel).

Mēs ar kodīgu sankciju režīmu uzturēsim spiedienu uz Kremli tik ilgi, cik tas būs nepieciešams,” norādīja Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena (Ursula von der Leyen).Mēs paplašināsim šīs sankcijas uz tiem, kas militāri atbalsta Krievijas karu, piemēram, Baltkrieviju vai Irānu, un mēs nāksim klajā ar jaunām sankcijām pret Baltkrieviju,” paziņoja Leiena.

Ievērojami paplašināt sadarbību starp ES un NATO nebūs viegli, jo Turcija, kas ir NATO locekle, neatzīst Kipru, kas ir ES dalībvalsts.

Tavs komentārs par rakstu: