• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
Nauda veļas mašīnāBez jokiem! Gatavojieties pierādīt, ka savā veļas mašīnā nekad neesat mazgājuši naudu! Foto: Shutterstock

Nauda smirdēs: jums būs jāpierāda, ka neesat noziedznieki

Uz kurieni pārceļas nauda, kuru mūsu sabiedrotie un draugi sauc par “netīru”? Šo jautājumu labāk neuzdot, jo nāksies vien skatīties uz to pašu sabiedroto un draugu pusi, bet tas nav vēlams, jo var iestāties šizofrēnisks stāvoklis. Jo radīsies cits jautājums, vēl bīstamāks: kāpēc Latvijai nav atļauts tas, ko bez ierobežojumiem dara citas ES valstis?

Dzintars Zaļūksnis

Kad Romas valdnieks Nērons (Nero, 37-68) mūsu ēras 1. gadsimta vidū gribēja ieviest nodokli par urinēšanu (vectigal urinae), tauta viņu nesaprata. Tik stipri nesaprata, ka Nērons, kurš parasti sabiedrības viedoklim uzšķaudīja, šoreiz piekāpās. Viņa pēctecis Vespasiāns (Vespasianus, 7-79) problēmu atrisināja ar mūsdienīgu eleganci, laizdams apritē izteicienu Pecunia non olet – sak, nauda nesmird.

Premjerministrs Arturs Krišjānis Kariņš, kurš dzimis un audzis vienā no pasaules lielākajām ārzonām – ASV Delavēras pavalstī, ziņo, ka “panākts būtisks progress Eiropas Padomes Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas pasākumu novērtēšanas ekspertu komitejas jeb “Moneyval” rekomendāciju izpildē. Kā jūs domājat, ko nozīmē svešvārds rekomendācija? Mūsu premjera intonācija nepieļauj šaubas – tā ir pavēle. Ja mēs to neklausīsim... Jā, kas būs, ja mēs to nepildīsim? Nauda sāks smirdēt! Un smaka pielips ne jau amerikāņu, skandināvu, krievu, ukraiņu un citām bankām, kas šiverē Latvijā, bet gan visiem Latvijas pilsoņiem, kuriem kārtējo reizi nāksies maksāt par baņķieru nedarbiem.

Tāpēc Kariņš “Moneyval” pavēles neapšauba, bet gan uzsver, ka šīs ekspertu grupas “rekomendāciju ieviešanā ir vērojams būtisks progress un paredzams, ka rekomendācijas tiks ieviestas savlaicīgi”. Un tas ir obligāts nosacījums, lai latvietis nesmirdētu. Vismaz līdz brīdim, kamēr viņam nav atņemta skaidra nauda.

Tāpēc dzelzs, kā saka, jākaļ kamēr karsta, un jau nākamnedēļ Ministru kabineta sēdē tikšot skatīti ar premjera pieteikto finanšu sektora “kapitālo remontu” saistītie normatīvie akti. Tā, proti, ir valsts problēma Nr. 1! Nevis bērnu izglītība, nevis teritoriālā reforma, un pavisam noteikti ne melnais caurums veselības aprūpes sistēmā, bet tieši svešzemju banku rosīšanās Latvijas valsts asinsritē.

“Mūsu mērķis ir izveidot vienu no stiprākajām un labākajām finanšu sistēmām visā Eiropā,” uzsver Kariņš, ne nieka nebēdādams, ka runā par ārvalstu baņķieru nevis savas valsts pilsoņu labklājību. Kāda suņa pēc “stiprākās un labākās” bankas vajadzīgas ļaudīm, kam naudas ir tik, cik kaķis izšķaudījis?

Likumpaklausīgam pilsonim vairāk vajadzētu uztraukties nevis par baņķieru finansiālo veselību, bet gan par Kariņa uzdevumu tieslietu un iekšlietu ministriem – izstrādāt grozījumus Kriminālprocesa likumā, kas paplašinātu legālās prezumpcijas principa piemērošanu attiecībā uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu. Kā to tulkot latviski?

Tā, ka valsts ikvienam Latvijas iedzīvotājam varēs atņemt naudu tikai par to, ka viņš nespēs pierādīt tās “tīrību”. Jo legālā prezumpcija nozīmē ne vairāk, ne mazāk, kā pieņēmumu, ka visai cilvēka rīcībā esošajai naudai apriori ir nelikumīga izcelsme un cilvēkam, lai to nezaudētu, jāspēj pierādīt pretējo. Legālā prezumpcija nozīmē to, ka nevis valstij jāpierāda, ka pilsonis ir noziedznieks, bet gan pilsonim jāpierāda, ka viņš tāds nav. Sajūtiet atšķirību!

Tavs komentārs par rakstu: