• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
Cilvēki virknē dodas mežāKurp Latvijas labieši ved savus uzticamos banderlogus? Ilustratīvs attēls: Peter Belyaev/incamp.me

Nauda veselības aprūpei – «labiešu» dāvana «banderlogiem»

Eiropas Komisijas (EK) jaunākajā ziņojumā par stāvokli Latvijas veselības aprūpes sistēmā EK pauž bažas par šobrīd dižu pašreklāmas kampaņu izvērsušās Krišjāņa Artura Kariņa valdības paveikto valsts finansējuma samazinājumu veselības aprūpei. EK prognozē, ka šogad nozares finansējums atkal noslīdēs līdz nieka 3,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kura pieaugums pērn ir bijis niecīgs (šeit). 

Matīss Miers, īpaši InfoTOP.lv

Arī Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) vērš sabiedrības uzmanību uz to, ka jaunākajā Eiropas Komisijas (EK) ziņojumā par Latviju kā divas būtiskas problēmas ir uzrādīts zemais valdības finansējums veselības aprūpei un veselības nozares darbiniekiem paredzētā darba samaksas pieauguma nepildīšana.

EK negatīvi vērtē faktu, ka paredzētā 20% darba samaksas pieauguma vietā mediķi šogad papildus saņems tikai vidēji 10%. EK ieskatā, šie apstākļi nopietni apdraud nelielo progresu, kas līdz šim bija sasniegts veselības aprūpes pieejamības, kvalitātes un izmaksu efektivitātes uzlabošanā.

LVSADA atgādina: EK jau iepriekšējā ziņojumā cita starpā uzsvēra, ka zemais valsts finansējums veselības aprūpei Latvijā ir viens no galvenajiem cēloņiem sliktiem sabiedrības veselības rādītājiem, jo ierobežo piekļuvi kvalitatīvai un savlaicīgai veselības aprūpei. Arī toreiz EK pievērsa uzmanību faktam, ka reformu sekmīgumu apdraud veselības aprūpes darbaspēka trūkums, pie kā īpaši vainojams zemais atalgojums.

Publiskais finansējums veselības aprūpei laika posmā no 2017. līdz 2019. gadam ir palielināts tikai par 0,5% no IKP, sasniedzot 3,8%. Tomēr arī šāds minimāls palienājums ir devis pozitīvus rezultātus: LVSADA atzīst, ka „uzlabojusies veselības aprūpes pakalpojumu un novatorisku zāļu pieejamība, pirmo reizi kopš ekonomiskās krīzes beigām valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu ikgadējās “kvotas” nebija pilnībā izmantotas”. Arodbiedrība novērtē arī to, ka uzlabojusies cilvēku attieksme:  Latvijas iedzīvotāju procentuālā daļa, kuri ziņo par neapmierinātām veselības aprūpes vajadzībām, ir samazinājusies no 8,2% 2017. gadā uz 6,2% pērn. LVSADA uzskata, ka tas viss ir veicinājis IKP izaugsmi valstī kopumā.

LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris komentē: “Skaidri redzams, ka valdība un Saeima, samazinot valsts finansējumu veselības aprūpei un nepildot likumā paredzēto darba samaksas pieaugumu nozares darbiniekiem, rīkojas bezatbildīgi. Rodas jautājums – kā interesēs tas notiek?”

InfoTOP.lv uzskata, ka skaidrojums varētu būt pavisam vienkāršs: latviešu labieši ar kapteini Ameriku K.A.Kariņu priekšgalā tur sevi par augstāku rasi – ja ne dieviem, tad titāniem noteikti.

Tāpēc zemākās rases ārstēšanai piešķirtā nauda jāuzskata par titāniski dievišķu žēlastību, kas izrādīta Latvijas banderlogiem, lai tie saglabātu spēju pildīt savu svētāko pienākumu – maksāt labiešu noteiktos nodokļus.

Tavs komentārs par rakstu: