• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
Daugavpils centrsCik ilgi LPS paliks bez Latvijas otras lielākās pašvaldības? Foto no: latgaleslaiks.lv

Neapmierināta ar biedrības «nespēju», Daugavpils izstājas no LPS

Daugavpils dome nolēmusi, ka Latvijas otrā lielākā pilsēta Daugavpils izstājas no biedrības “Latvijas Pašvaldību savienība” (LPS). Tā nav pirmā reize, kad LPS saskaras ar šādu problēmu: 2012. gadā no tās izstājās Rīga un Krāslava. Rīga savu darbību biedrībā atjaunoja 2014. gadā, bet Krāslava – tikai pērnā gada februārī.

InfoTOP.lv, izmantojot Latvijas plašsaziņas līdzekļu materiālus

Cik ilgi bez LPS izturēs Daugavpils, rādīs laiks. Pagaidām kā galveno argumentu savam solim Daugavpils domes vadība min, viņuprāt, LPS “nespēju pārstāvēt pašvaldību intereses situācijā, kad valdība pieņem lēmumus, kas uz pašvaldību pleciem uzliek lielāku slogu, piemēram, bērnu ēdināšanas izmaksas pirmsskolās”.

Katru gadu Daugavpils pašvaldība LPS pārskaita 70 000 - 80 000 eiro, un pilsētas dome vairs neredzot nevienu argumentu, lai Daugavpils turpinātu darboties šajā organizācijā. “LPS darbojas šaurās politiskās interesēs, vienas partijas interesēs. Absolūti ir aizmirsts par iedzīvotāju vienlīdzību, par atbalsta pasākumiem infrastruktūras objektiem Latgalē, par ceļiem Latgalē, par bērnu ēdināšanu no 1. līdz 4. klasei, par divkosīgu pozīciju teritoriālās reformas kontekstā. Turpināt maksāt 70 tūkstošus eiro gadā mēs neredzam nekādu jēgu," skaidro Daugavpils domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš.

LPS ir biedrība, kas uz brīvprātības principiem apvieno novadu un republikas pilsētu pašvaldības. Tās biedri ir visas 119 Latvijas pašvaldības – deviņas republikas pilsētu un 110 novadu pašvaldības. Pēc Daugavpils domes izstāšanās, LPS paliek par vienu biedru mazāk – 118 pašvaldības, taču neapmierinātību pauž arī viena otra cita pašvaldība. Piemēram, Rēzeknes domes priekšsēdētājs Aleksandrs Bartaševičs uzskata, ka LPS neizmanto visas iespējas ietekmēt valdības lēmumus.

Tavs komentārs par rakstu: