• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
Skats Saeimas sēžu zālēPar garlaicīgu arī pienākas kompensācijas? Foto no: www.sos113.eu

Nelolojiet ilūzijas! – paaugstinot minimālo algu, saeimieši garantēti paaugstina tikai savus ienākumus

Jūs, protams, zināt, ka ne visās Eiropas Savienības (ES) valstīs pastāv ar likumu noteikta minimālā alga. Piemēram, “sociāli kapitālistiskajās” Skandināvijas valstīs – Dānijā, Somijā un Zviedrijā – vietējais parlaments nav noteicis nedz minimālo mēnešalgu, nedz minimālo stundas likmi. Tāpat ir arī Itālijā, Kiprā un Austrijā (šeit). Varat trīsreiz minēt, vai cilvēku ienākumi šajās valstīs un augstāki vai zemāki nekā Latvijā.

Dzintars Zaļūksnis

Kā tas nākas, jūs jautāsiet? Jāsaprot, ka minimālajai algai ir ļoti vāja korelācija ar iedzīvotāju labklājību. Drīzāk tās nav gandrīz nemaz. Skandināvi, itāļi, austrieši uzskata, ka normālu algu līmeni pietiekami efektīvi nodrošinās arodbiedrības un darbaspēka tirgus – abi šie faktori kopā, nevis katrs atsevišķi. Tāpēc pats par sevi fakts, ka Latvijā 2019. gadā ir otrā zemākā (pēc Bulgārijas) minimālā alga visā ES, vēl neļauj izdarīt tālejošus secinājumus.   

Labklājības līmeņa paaugstināšanā/samazināšanā daudz svarigāki ir citi apstākļi – nodokļu slogs, apliekamā bāze, valsts nodarbinātības un sociālā politika,– jā, arī uzņēmējdarbības vide, tostarp iespēja taisīt savu mazo biznesu, maksājot samērīgus nodokļus vai nemaksājot tos vispār – gudrākie valstsvīri saprot, ka sīkais biznesmenis, lai arī neko nedod valsts kasei, no tās arī neko neņem. Un ja sīkuzņēmējs, neapgrūtinot valsti, nodrošina darbu un iztiku ne tikai savai ģimenei, bet arī vēl kaut vai pieciem desmit cilvēkiem, stāvoklis ir gandrīz ideāls. Skatoties no sociāli mikroekonomiskās puses, dabiski, nevis no Latvijā ierastās fiskāli makroekonomiskās. Jo pārāk masīvā valsts pārvalde ir jāuztur, un šādos apstākļos ir tikai divas izvēles: 1) par 30-50% (nevis 4,15%, kā lepni stāsta valsts kancelejas vadītājs Jānis Citskovskis) samazināt birokrātisko aparātu; 2) nesamazināt valsts pārvaldi un nepaaugstināt tās efektivitāti, toties turpināt aplaupīt tos nodokļu maksātājus, kas vēl elpo.

Diemžēl arī amerikāņu puikam Krišjānim A. Kariņam nenāk ne prātā mainīt kopš neatkarības atjaunošanas konsekventi īstenoto valsts kursu, un par to cita starpā liecina lēmums pavisam noteikti paaugstināt minimālo algu, bet par neapliekamā minimuma paaugstināšanu tikai “padomāt”. Lai gan ezītim skaidrs, ka, paaugstinot tikai minimālo algu, pilnīgi garantēti augs tikai nodokļu masa – jo minimālās algas saņēmēji turīgāki kļūs nevis faktiski, bet formāli, un arī tad tikai līdz brīdim, kad konstatēs, ka jaunie nodokļi “aprij” visu cerēto paaugstinājumu un varbūt pat vēl nākas piemaksāt.    

Ak, jā, ienākumi garantēti palielināsies arī valsts pārvaldē nodarbināto augšslānim: piemēram, pieaugot vidējai algai (un statistiķi to automātiski pārrēķinās, pielāgojot jaunajai minimālajai algai), nākamgad krietni uzblīdīs arī Saeimas deputātu konti. Ne jau tāpat vien 2020. gada Saeimas budžetā ieplānoti papildu 268 000 eiro. Deputāta mēnešalga nākamgad palielināsies no 2963 līdz 3125 eiro pirms nodokļu nomaksas. Protams, protams, deputātam 162 eiro ir tikai 5,5%, un relatīvos skaitļos tas, nudien, īpaši nepārsniedz inflācijas līmeni. Bet parādiet man kaut vienu minimālās vai vidējās algas saņēmēju, kurš teiks, ka 162 eiro mēnesī ir “štrunts”, kas viņiem nav vajadzīgs! Sevišķi, ja ņemam vērā, ka Saeimas ierindas deputāta alga šogad jau pieauga par 214 eiro, turklāt viņam, nabadziņam, vēl pienākas arī transporta un mājokļa kompensācijas. Un kur nu vēl Saeimas priekšsēdētājs un tā biedrs, Saeimas sekretārs un tā biedrs, Saeimas frakciju un komisijas priekšsēdētāji un to biedri, Saeimas komisijas sekretāri, Saeimas apakškomisiju priekšsēdētāji un citas Saeimas amatpersonas, kurām aldziņas palielinās vēl gaužāk. Piemēram, Saeimas priekšsēdētāja alga šogad ir 4565 eiro – par 330 eiro vairāk nekā pērn. Žēl jau nav, tā teikt, bet vai jūs tiešām jūtaties to pelnījuši?

Atgādināšu, ka Saeimas deputātiem un valsts pārvaldes augstākajiem činavniekiem (arī valdībai) automātiskais algas pielikums tiek aprēķināts, vidējo algu 976 eiro apmērā reizinot ar dažādiem koeficentiem. Saeimas deputātiem tas ir 3,2. Ministru prezidentam – 4,93; ministriem – 4,68; parlamentārajiem sekretāriem – 3,63 utt. Rezultātā aritmētika ir vairāk nekā zīmīga: Pēdējo četru gadu laikā minimālās algas pieaugums ir bijis vien par 19%, turpretim, piemēram, ministru algas šajā laikā piedzīvojušas 66% (!) kāpumu. Tāds, lūk, sociālais taisnīgums Latvijas politikāņu gaumē. Nodokļu apēdāji šeit joprojām bauda privilēģijas – uz nodokļu ražotāju rēķina.  

1 Komentāri


  1. Antra
    2019-07-30

    Ja Valstī ir noteikta minimālā alga 430e, tad nu šo netaisnību ka valdošajiem maksā pēc vidējās algas Valstī kojeficenta ar likumu būtu jāaizliedz.Pret Latvijas iedzīvotājiem šis ir netaisnīgi.

Tavs komentārs par rakstu: