• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
s.milca zīmējums par bebriem un bedriemToties varbūt būs maķenīt labāks gaiss! Zīmējums: s.milc

Nepilni pieci gadi svaiga gaisa jeb Kam Rīga pieteikusi karu!

Cienījamās Rīgas dāmas un godājamie galvaspilsētas kungi, es ticu, ka jums iztaisnojas muguras un jūsu stāja kļūst staltāka, apzinoties faktu, ka mūsu Ziemeļu metropole ir metusies nesavtīgā un pašaizliedzīgā cīņā par gaisa kvalitāti. Zemo emisiju zonai būs būt! Cīņa ar gaisa piesārņojumu pilsētā ir sākusies! Slāpekļa dioksīds, oglekļa dioksīds un cietās daļiņas tagad, lai saturas – Rīga pieteikusi jums karu!  

Matīss Miers, īpaši InfoTOP.lv

Es arī, protams, domāju, ka gaisa kvalitāte ir svarīgs jautājums, kas noteikti ir jārisina, lai uzlabotu dzīves kvalitāti pilsētā. Tam pastāvīgi jāatrodas pašvaldības dienas kārtībā. Taču mani pārsteidz izvēlētais brīdis, kad pēdējā cīņa par tīrāku gaisu ir uzsākta.

Nezinu, kurā Rīgā dzīvo par pieņemto lēmumu atbildīgās amatpersonas, varbūt viņiem ir kāda cita Rīga, bet es, nudien, nedomāju,  ka pašlaik ir īstais brīdis ķerties pie jauna māsterplāna izveides un izpildes.

Jaunā, progresīvā dome pagaidām ir iespējusi sākt pāris ieceres, kas pēc kāda brīža ne ar ko nebeidzas. Šķiet, ka redzamākais jaunā sasaukuma veikums ir visRīgas nostabiņošana. Bet arī tā piedzīvojusi loģisku izgāšanos un sabiedrības kritiku. Es pat izvairos šeit runāt par Čaka ielas velojoslām vai Deglava un Brasas tiltu remonta epopeju (kur vienu tiltu it kā pabeidz, taču no jauna vietām atkal uzlauž, bet otru jau kuro gadu neveiksmīgi mēģina uzsākt remontēt).

Pilsētas iecere klimata neitralitātes sasniegšanai 2050. gadā ir apsveicama un vēlama, bet vai Rīga ir izpildījusi citus savus mājasdarbus? Vai nav tā, ka domnieki šobrīd uzrota piedurknes jauniem izaicinājumiem, bet izliekas neredzam darbus, kas jau vairākus gadus krājas Rīgas domes sēžu zāles galdu atvilktnēs [vai varbūt miskastēs]?

Vai pilsētā ir atrisināta problēmas ar ielu segumu (vai visur esošās bedres ir likvidētas, vai ir pieņemti noteikumi, regulējumi, kas novērš iespēju veikt nekvalitatīvu jaunu ielu segumu ieklāšanu un remontu), vai atrisināts bērnudārzu jautājums (gan atalgojuma politika pirmsskolas izglītības pasniedzējiem un pārējam personālam, gan jaunu bērnudārzu izveide), vai pilsēta ir sakopta (vai bijušās mazdārziņu kolonijas, pilsētas mežu un rekreatīvas teritorijas ir beigušas būt par nelegālajām izgāztuvēm), vai atrisinātas problēmas ar satiksmes drošību (joprojām topošā Ziemeļu metrapole ierindojas uz kaunpilnā “medaļnieku” pjedestāla pēc bojā gājušo skaita), kā ar daudzstāvu māju iekšpagalmu sakopšanu (risināt privāto zemju jautājumus, kas liedz visus šos gadus veikt remontus) utt.?

Runājot par tīrāka gaisa politiku –, cik noprotams, viens no tīrā gaisa stūrakmeņiem ir autotransporta plūsmas mazināšana pilsētas centrā. Protams, situācijas noskaidrošanai un vēlamās rīcības noteikšanai vispirms tiks veikts pētījums, bet vai nav tā, ka Rīgas dome visu šo laiku ir ignorējusi ieteikumus, kas jau vairākus gadus ir izteikti publiskajā telpā? Runa ir par elementārām lietām – piemēram, stāvparkiem, centru apvedošu maršrutu izveidi, kā arī pārdomātas un kvalitatīvas veloinfrastruktūras nodrošināšanu.  Gribētu zināt, kas liedza jaunajiem domniekiem ierīkot vismaz trīs līdz četrus park and ride stāvlaukums, iebraucot pilsētā pa lielajām šosejām vietās, kur jau tagad ir pieejams savienojums ar videi draudzīgu transportu – vilcienu un tramvaju? Runa ir par Juglu (šoseja A2), Ziepniekkalnu (šoseja A8), Rumbulu (šoseja A6) u.c. Vai tiešām plānojot veloinfrastruktūru spītīgi vajag mudžināt kopā visus satiksmes dalībniekus un likt ciest visiem, kas izvēlas pārvietoties pa konkrētu ielu? Kāpēc nevar Krišjāņa Barona ielu pārvērst par velo un tramvaja paradīzi? Kāpēc mums vajag veidot paralēlas plūsmas, kas būtībā dublē viena otru, bet īsti nesniedz nekādu ieguvumu?

Varbūt es kļūdos, bet vai nav tā, ka pastāv šāda sakarība – vairāk koku (zaļumu) nozīmē arī vairāk tīrāka gaisa? Ko Rīga ir darījusi šajā sakarā? Varbūt pilsētai būtu jābeidz koncentrēties uz koku stādīšanu vietās, kur tie nekad neieaugs? Varbūt kokus stādām tur, kur tie spēs izdzīvot, bet centra apzaļumošanai meklējam arī citus risinājumus? Re, man pat ir padoms – kaņepe (sējas, ne Indijas) ir lielisks augs, kas spēj absorbēt oglekļa dioksīdu vairāk nekā ierastie koki. Turklāt kaņepju pļavas būtu lieliska reklāma Rīgas inovatīvajai pieejai.

Domnieki, lūdzu tieciet galā ar ilggadējām pilsētas problēmām un tikai tad ķerieties pie jauniem izaicinājumiem!

Tavs komentārs par rakstu: