• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
Cilvēks dodas lejup pa kāpnēmGrūti prognozēt augšupeju uz lejupejošām kāpnēm. Foto: Pixaby

Nevis «neraugoties uz ātro politisko kovidreakciju», bet gan šīs reakcijas dēļ

Eiropas Komisija (EK) nupat ir paziņojusi, ka Eiropas Savienības (ES) ekonomika “koronavīrusa dēļ” šogad saskarsies ar “dziļu recesiju”. Tas esot sagaidāms, “neraugoties uz ātro un visaptverošo politisko reakciju” gan ES, gan dalībvalstu līmenī. 

Dzintars Zaļūksnis

Skaidrs, ka vienā punktā Eiropas komisāriem ir taisnība: ES ekonomika patiešām ir nonākusi dziļā tūtā un iziešanai no tās būs vajadzīgs kāds strēķītis dārgā laika. Par laimi Eiropai, arī konkurentiem – ASV, Ķīnai (un Dienvidaustrumāzijai vispār), Krievijai, Latīņamerikai – neklājas labāk, tāpēc varam konstatēt, ka praktiski visa pasaule ir nonākusi dažāda mēroga depresijā, un diezin vai kādam reģionam ir radušās izcilas priekšrocības (izņēmums, iespējams, ir ES valsts Zviedrija, “Eiropas pēdējā diktatora” vadītā Baltkrievija un dīvainīšu zeme Japāna, taču droši to apgalvot vēl nevaram).

Turpretim vēl vienā punktā EK, manuprāt, šauj aplam greizi. Proti, ņemot vērā kovidpanikas politisko nevis medicīnisko vai infektoloģisko dabu, tieši politiskā reakcija ir tā, kuras dēļ koronavīrusa imaginārā ekspansija ir ieguvusi unikālu, pasaules slimību vēsturē nebijušu paātrinājumu, kas pašlaik gan ekonomikā, gan uz ielām, gan cilvēku galvās rezultējies situācijā, kādā mēs vēl nekad neesam bijuši.

Kovidpanikas laikā gandrīz visa pasaule ir azartiski gājusi vecajā labajā rotaļā un līdz ar Ādamu saukusi visi dara tā! – baidot un kauninot tos, kas rotaļā piedalīties atteicās. Atgriešanās pie tik elementāras lietas kā roku mazgāšana – un pārspīlējumi, uzstājīgi pierunājot rokas vēl arī dezinficēt; veselības aprūpes sistēmu kovidizācijas – un citu slimību ielaišanas un saasināšanās; divu metru sociālā distancēšanās – panikas noslēgumā jau atklāti atzīstot, ka patiesībā būtu pieticis ar metru; pašizolēšanās, sēžot četrās sienās un uzkrājot lieku stresu un slimības; šķietami labi domātu, bet zinātniski nepierādītu saukļu tiražēšana, kas galu galā ir novedusi pie normālas cilvēciskas komunikācijas un attiecību izjaukšanas.  Un, galu galā, jaunu miljardu aizņemšanās – cerībā, ka sabiedrība ”šādos apstākļos” neuzdrīkstēsies pavaicāt, kur tā nauda ir palikusi.    

EK prognozē, ka 2020. gadā eirozonas ekonomika samazināsies par 8,7%. 2021. gadā tā pieaugšot par 6,1%. Savukārt visas ES ekonomika 2020. gadā sarukšot par 8,3%, lai 2021. gadā izaugtu par 5,8%.

Māc aizdomas, ka šā gada skaitļi būtu jāpalielina, bet nākamā – jāsamazina (realitāte parādīs, vai šīs aizdomas bijušas pamatotas). Taču jebkurā gadījumā divu gadu summā mēs iegūstam mīnusus. Un tie ir politiski nevis epidemioloģiski noteikti! – vēl pirms kovidpanikas Starptautiskā valūtas fonda (SVF, International Мonetary Fund) izpilddirektore Kristalina Georgijeva (bulgāru: Кристалина Иванова Георгиева-Кинова) brīdināja, ka pasaule ir nobriedusi jaunai “Lielajai depresijai”. Tad jau būtībā ir jāpriecājas: ekonomika tāpat bija nogājusi ciklu līdz jaunai recesijai, bet pie pie viena esam pārdzīvojuši arī baisu sērgu. Divi, tā teikt, vienā.

Tā tas droši vien ir, tomēr EK priekšsēdētājas izpildvietnieks jautājumos par ekonomiku cilvēku labā Valdis Dombrovskis, viesojoties savā etniskajā dzimtenē, uzsvēra, ka “ārlieguma pasākumu ietekme uz ekonomiku ir lielāka, nekā sākotnēji tika gaidīts”. Lūk, pie tā arī paliksim! Politiskie lēmumi nevarēja novērst objektīvi nākošu krīzi. Toties tie varēja nepastiprināt kovidpaniku. Taču sociālo eksperimentu kārdinājums politiskajai elitei izrādījās pārāk jau nu liels.

Vai mēs varam kopā ar Dombrovski cerēt, ka no šīs krīzes iziesim “stiprāki un vienotāki”? Diezin vai: vairāk nekā desmit gadu laikā pēc 2007/2008. gada krīzes mēs neesam kļuvuši nedz stiprāki, nedz vienotāki, kāpēc lai šoreiz būtu savādāk? 

EK uzsver, ka “ES ekonomikas satricinājums ir simetrisks”, jo pandēmija skārusi visas dalībvalstis. Par to, ka visas, nav šaubu, bet vai vienādā mērā? Kovidpanikas laikā mikroekonomiskajā līmenī pilnā sparā darbojās likumsakarība ļoti bagātie kļūst vēl bagātāki, nabagi – vēl nabagāki. Vai šī likumsakarība būs spēkā arī makroekonomiskajā, tajā skaitā starpvalstu līmenī, redzēsim pavisam drīz.

Visādā gadījumā, domājot par ES nabadzīgākajām valstīm, ieslīgt optimismā nebūtu vēlams.

Tavs komentārs par rakstu: