• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
Grafiti ar cilvēkiem, kas skūpstās maskāsKā dzīvot pasaulē, kur skūpsts tiek uzskatīts par toksisku? Vienkārši dzīvot! Foto no: ocregister.com

Nīgro mizantropu laiks

Kovidpanika rāda, ka ļoti daudzi cilvēki vienkārši nespēj bez nervozēšanas un pēcāk sekojošām šaubām un raustīšanās pieņemt individuālus lēmumus. Nēsāt masku? – vai nenēsāt masku? Baidīties no vīrusa? – vai nebaidīties? Ticēt valdībai? – vai neticēt?

Dzintars Zaļūksnis

Šīs elementārās dihotomijas, izrādās, spēj uzkārt mūsdienu cilvēka smadzenes, novedot tās konstantā stand-by jeb gaidīšanas stāvoklī. Mēs gaidām. Visbiežāk –, kad kāds pateiks to, kam mēs gribam ticēt. Jo tas ir kļuvis par vienīgo patiesības kritēriju. It kā vienkārši: gribu ticu – negribu neticu! Taču kovids liecina, ka pašlaik, kad cilvēce pilnā sparā dodas uz kārtējās jaunās pasaules pusi, ar tik vienkāršu kritēriju nepietiek. Šis pavisam noteikti nav optimistu laiks.   

Franču intelektuāli Žanu Polu Sartru  (Jean-Paul Sartre, 1905-1980) var vērtēt dažādi: no ģeniāls vīrs bija! līdz pats atteicās no Nobela prēmijas, tātad zināja, ka nekas liels nav. Lai nu kā, Sartrs tiek uzskatīts par marksistu, tātad šis ir arī viņa laiks. Sartrs vienkārši piedzima kādus 50 gadus par agru. Kultūrmarksisti pašlaik rullē, lai gan, manuprāt, aiz viņu muguras ne visai rūpīgi ir nomaskējušies anarhisti (par to jau esmu rakstījis šeit).       

Varbūt kļūdos, un varbūt vēl piedzīvošu laiku, kad man par šo kļūdu nāksies jums atvainoties (godīgi sakot, es to darītu ar prieku). Taču pagaidām palieku pie tā, ka kāds – par mani nesalīdzināmi lielāks sociāli politiskais spēks – cenšas pārvērst visaptverošā realitātē Sartra pazīstamo izteicienu “Elle ir citi” (franču: L'enfer, c'est les autres).

Šo izteicienu iespējams tulkot dažādi, arī vienkāršojot. Piemēram, Elle ir citi cilvēki. Vai Es neesmu elle, tie ir citi! Taču gan vienā, gan otrā gadījumā mums labpatiks pieņemt, ka elle (lai kas tā nebūtu) atrodas kaut kur ārpus manis.

Par ko gan pēc šāda secinājuma cilvēkam kļūt, ja ne par nīgru mizantropu? Jo nevar zināt, kurā no jēdziena citi izpausmēm šī elle slēpjas.

Tomēr es zinu vienu: izmantojot “Covid-19”, precīzāk, šīs kaites aktualizētās dabiskās bailes no nāves, visas pasaules valdības (vai varbūt tā sauktā deep state jeb patiesā vara) mēģina mūs kā kaušanai paredzētus lopiņus nošķirt citu no cita, iznīdēt mūsos sociāla zvēriņa instinktus.

Jo visefektīvākā izolācija ir brīvprātīga izolācija. Nīgru mizantropu sabiedrība, kurā pat smaidu var pamanīt tikai tad, ja kāds pārkāpj priekšrakstus, t.i., neaizsedz seju ar masku. Ir grūti nepazīstamam cilvēkam uzsmaidīt, primāri rūpējoties par sociālo distancēšanos.

Esmu pietiekami vecs, lai pats sev varētu atzīties: nē, šādā sabiedrībā es negribu dzīvot! Labāk riskēju – jā, ja vēlaties, ar savu dzīvību –, bet nesākšu jūs ienīst tikai tāpēc, ka vara man pie auss brēc: TIE IR CITI! TĀ IR ELLE!

Piedodiet, līdzpilsoņi, bet arī vara ir CITI! Kā jau rakstīju, varbūt es kļūdos. Un esmu gatavs jums atvainoties. Bez maskas.   

Tavs komentārs par rakstu: