• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
Vilnis ķirsis Rīgas domes sēdēVilnim Ķirsim pienācis laiks nevis runāt, bet gan spēlēt. Foto: F64/riga.lv

«Nila laiku» beigu haoss

Tagad, kad “latvisko partiju” nīstais Nils Ušakovs ir pārcēlies uz “labākiem medību laukiem” Briselē, līdzi paķerot arī savu “labo roku” Andri Ameriku un tādējādi atstājo “bez galvām” abas pēdējos 10 gadus galvaspilsētā rullējušās partijas, proti, “Saskaņu” un “Gods kalpot Rīgai” (GKR), noskaidrojies, ka šo partiju konkurenti nemaz nav gatavo pārņemt varu, tāpēc Rīgas domē iestājies mērens haoss.    

Dzintars Zaļūksnis

Te nu vietā būtu piebilde: nevajadzētu domāt, ka “Saskaņa” un GKR pēkšņi ir “izkritušas no laivas” un nekādi nav paredzējušas savu līderu evakuēšanos uz Lielās Dzimtenes galvaspilsētu. Gan jau tās šo procesu plānoja un klusībā zina, ko grib un kā to panākt, tāpēc “rokāde” – “Saskaņas” un GKR mainīšanās vietām – un “saskaņiešu” it kā šķelšanās tomēr būtu jāuztver piesardzīgi, kā abu partiju plāna īstenošana. Personīgi es ne visai ticu tam, ka pēc būtībā veiksmīgā starta Eiroparlamenta vēlēšanās Rīgas domes koalīcija pēkšņi ir beigusies. Tā vienkārši nemēdz būt. Drīzāk abas partijas situāciju izmanto, lai “restartētos”. Jāsaka, īstais brīdis, jo “latvisko partiju” spiediens uz galvaspilsētu pēdējā laikā bija kļuvis pavisam masīvs, izmantojot arī ne visai likumīgus līdzekļus, tāpēc divu odiozāko personu “pazušana” Rīgas domes koalīcijai ir lieliska, bet pagaidām fantasmagoriska iespēja “atjaunot varu”.

Un labākais veids, kā koalīcijai “atjaunināties” – galveno “seju” nomainīt pret latviskāku (Dainis Turlais), bet koalīcijai piesaistīt kādu mazāk agresīvu “latvisko” partiju. Pirmais uzdevums ir izpildīts samērā veiksmīgi, turpretim ar otro pagaidām klājas smagāk, lai gan spožais taktiskais gājiens – šķietama “atkailināšanās”, it kā zaudējot četrus “Saskaņas” frakcijas deputātus,– nepārprotami aicina: nāciet, nu, bērniņi, svēta vieta tukša nepaliks!

Rīgas domes koalīcijai un opozīcijai pagaidām nav izdevies panākt vērā ņemamu progresu sarunās par stabila balsu vairākuma nodrošināšanu lēmumu pieņemšanai domē. “Stabils vairākums” ir nosacīta lieta, jo lielākā daļa lēmumu galvaspilsētas pašvaldībā tiek pieņemta praktiski vienbalsīgi. Izņēmums ir tikai “sabiedrībā skaļāk skanoši” jautājumi (piemēram, par “Rīgas satiksmes” atlaišanu, Skanstes tramvajam līdzīgiem projektiem, teritorijas attīstību konkrētās vietās, konkrētu amatpersonu atbildību), ko bieži vien skaļākus ir padarījusi pati opozīcija. Turpretim, piemēram, jautājumā par ienākošo nodokļu pārdali Rīga allaž ir bijusi paraugpašvaldība neatkarīgi no tā, kas valdījis Rātsnamā.

Šobrīd māc nelabas aizdomas, ka opozicionāri savā kriticismā ir aizgājuši tik tālu, ka populisms pilnībā nomācis jebkādu pragmatismu, tāpēc nu, kad ilgi gaidītā vara guļ visām “latviskajām” partijām pie kājām, izrādās, neviena nav gatava līst pašu saduļķotajā ūdenī un slēgt koalīcijas vienošanos ar “zagļiem un korumpantiem”.

Un runa nepavisam nav par to, ka kāda partija, kā izteicies viens no skaļākajiem opozicionāriem, “Vienotības” pārstāvis Vilnis Ķirsis, varētu “stutēt S/GKR bloku” un ka “ārkārtas vēlēšanas ir labākais variants”. Drīzāk “latviskajām partijām“ vajadzīgs laiks, lai tās varētu (vai nevarētu) atrast veidu, kā iekļūt galvaspilsētas varā, neiebraucot ar seju pašu samētātajos dubļos. Ja man vaicātu, vai tas maz iespējams, es atbildētu – protams! Taču, lai to izdarītu, nepieciešami kompromisi, tātad laba, gudra politika, ko neviena Rīgas domē pārstāvētā partija līdz šim nav demonstrējusi. Arī “Vienotības” iesniegtās septiņas, atvainojiet, paglupās prasības par “neatliekamajiem darbiem, kuri būtu jāveic neatkarīgi no tā – būs ārkārtas vēlēšanas vai nē”, liecina par to, ka opozicionāri nekādi nespēj nolaisties uz zemes. Un vispār – likt akcentu uz ārkārtas vēlēšanām Rīgā no opozīcijas puses ir vienkārši stulbi: tās pašlaik drīzāk ļautu “Saskaņai” un GKR “restartēties” praktiski neko nezaudējot, un atkal nostiprinot savu varu bez vajadzības piesaistīt kādu “neuzticamu” partneri.

Turpretim, kādai no “neglābjami latviskajām” opozīcijas partijām “iefiltrējoties” pašreizējā koalīcijā, tai pavērtos iespēja daudz efektīvāk sagatavoties nākamajām vēlēšanām – vienalga, kārtējām vai ārkārtas. Esmu pārliecināts, ka man nav jāskaidro, cik liels svars Latvijas politikā – arī lokālajā – ir administratīvajiem resursiem. Un pilnvērtīgu pieeju tiem var nodrošināt tikai atrašanās valdošajā koalīcijā. Tomēr opozicionāriem tas nozīmētu izkāpt no komforta zonas: daudz vieglāk ir tupēt kaktā un ne par ko neatbildēt.

“Nila laiku” beigu haoss, protams, ir plānots un organizēts, bet tas agri vai vēlu beigsies. Un tikai no Rīgas domē pārstāvēto partiju “politiskā brieduma”, spējas “aizmirst aizmirstamo” un saprātīgi riskēt atkarīgs, vai galvaspilsētas vara kļūs/nekļūs maķenīt “latviskāka”.    

Tavs komentārs par rakstu: