• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
Melnādaisns dakteris un pacientsHev ai enī disīziz, dok Čārlz? Ilustratīvs foto: Getty Images/aarp.org

No latviešu valodas pirmā atsakās Veselības ministrija

Valsts valoda nav pliks politisks simbols. Valoda ir būtiskākais starp faktoriem, kas veido valsts kultūrvidi, ietekmē cilvēku ikdienu. Nacionālā valsts nozīmē to, ka šīs valsts robežās ikdienā cilvēkam pietiek ar vienu – valsts – valodu, lai varētu bez bažām un samērā komfortabli dzīvot. Protams, gudrs cilvēks sapratīs, ka svešvalodu zināšanas paplašina komforta zonu.

Dzintars Zaļūksnis

Latvija ir un pagaidām paliek vienīgā valsts, kurā visās valsts pārvaldes iestādēs – tostarp netiešās pārvaldes, piemēram, veselības aprūpes, izglītības iestādēs, policijā, sociālajos dienestos – latviešu valoda ir pašpietiekama. Prasīt kaut ko vairāk vienkārši nav korekti.

Tomēr patlaban mums ir valdība, kuru vada puisis, kas gan pārvalda latviešu mēli, bet kuram tā nav pirmā valoda. Tāpēc nebrīnieties, ka angliskums šur tur sāk līdzināties valsts valodai. Pirmā to ir atzinusi Veselības ministrija (VM), kura grasās pieprasīt visiem ārstiem prast sazināties divās svešvalodās. Viena noteikti ir latīņu valoda, kas medicīnā – tāpat kā jurisprudencē – tradicionāli ir starptautiskās saziņas valoda. Bet otra?

Prasību zināt divas svešvalodas satur Veselības ministrijā (VM) tapušais ārsta profesijas jaunā standarta projekts. Ministrijas ieskatā to prasot izglītības pēctecības principa ievērošana: prasība pārvaldīt divas svešvalodas esot iekļauta arī patlaban spēkā esošajā (kopš 2006. gada) ārsta profesijas standartā. Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) gan uzskata, ka “tik pat labi, atsaucoties uz birokrātijas pēctecības principu, ierēdņi varētu rosināt atjaunot kādreiz viņiem tik ērto ārstu personas koda publiskošanu trešajām personām”. Turklāt spēkā esošais profesijas standarts paredz, ka divu svešvalodu zināšana ir tikai viena no ārsta kopīgajām prasmēm nozarē. Turpretim jaunā standarta projekts paredz, ka sazināšanās vismaz divās svešvalodās būs ārsta pienākums un uzdevums, kura ietvaros ārstam būs korekti jālieto profesionālā terminoloģija un “jārespektē saziņas partnera saskarsmes kultūras normas”.

Vai jūs pati apjēdzat, ko tas nozīmē, ministre Viņķeles kundze? Jā, man kā reālistam grūti nepiekrist, ka pavisam drīz Latviju sagaida viesstrādnieku pieplūdums – vismaz tā noteikti cer piecīšu koalīcija. Skaidrs, ka nedz jūs, Viņķeles kundze, nedz jūsu kolēģi nepakustinās ne pirkstiņu, lai apturētu Latvijas speciālistu emigrāciju. Lai to izdarītu, ir jāparūpējas par dzīves līmeņa pieaugumu, bet šim mērķim, kā jūs un jūsu kolēgas mēdzat stāstīt, “nav naudas”.

Taču kur jūs esat grābuši, ka Latvijā ieradīsies milzum daudz ārstu, kuriem nebūs problēmu nedz ar “valsts valodu”, nedz “divām svešvalodām”? Vai tā tas nemaz nav domāts, un valsts valoda še ir trešās šķiras jautājums?

Ne velti LVSADA norāda, ka plānota viesstrādnieku pieplūduma gadījumā valdībai vēl jo vairāk būtu jārūpējas par valsts valodas stiprināšanu – nevis administratīvā kārtā jāuzkrauj  ārstiem viņu profesijai neraksturīgas funkcijas, proti, svešvalodu apgūšana.

Vai, jūsuprāt, dakterim Kārlim jāgatavojas kļūt ne tikai par dakterīti Karlīni, bet arī par doktoru Karlosu un doku Čārlzu? Lai tā būtu, ja vien jūs, Viņķeles kundze, personīgi garantējat, ka valsts valodā pieejamo veselības pakalpojumu kvalitāte nesamazināsies.

Tavs komentārs par rakstu: