• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
Cilvēks pie sveces lasa grāmatuMūsdienu loģika: ja elektrība "izbeigusies", vainīgs pats patērētājs, energokompānija ne par ko neatbild. Foto no: jauns.lv

Nodokļu maksātāji «slaucīs» energokompāniju «puņķus»

Elektroapgādes pārrāvums, kas 9. jūnijā uz laiku atstāja bez elektrības visu Daugavas labo krastu Rīgā, ir izraisījis kādreiz neiedomājamu, bet mūslaiku politekonomskajā situācijā acīmredzot loģisku finanšu pārdalīšanu. Proti, energokompānijas, piepalīdzot biržai, steidz savus zaudējumus segt uz savu klientu rēķina. Savukārt klienti par šo kāzusu maksās, maksās un vēlreiz maksās.

Dzintars Zaļūksnis

Bet būsim nu godīgi: galvaspilsētas pēkšņā apdzišana ir skaidrs apliecinājums tam, kādā stāvoklī pašlaik atrodas Latvijas energodrošība. Atļausiet atzīt: faktiski nekādā, jo neviens sevi cienošs eksperts nesit sev ar kāju pa krūtīm un nezvēr, ka nekas tāds neatkārtosies. Šāds zvērests būtu pret dabu un loģiku. Nekas jau nav mainījies, un Latvijas energoapgāde turpina turēties uz puņķiem – viena resna kabeļa starp Lietuvu un Zviedriju un dažiem tievākiem kabeļiem, kuriem jebkurā brīdī var uznākt bzdinkš.

Tāpēc akciju sabiedrības “Latvenergo”, “Sadales tīkls” un “Augstsprieguma tīkls” mierīgā garā turpina vilkt savu līniju, nodrošinot algoritmu, kas operatīvi sedz tām jebkurus zaudējumus. Uz patērētāju rēķina, protams, jo kas gan cits būs ar mieru maksāt?

Interesantā situācijā ir nonācis, piemēram, viens no energokompāniju klientiem – Rīgas Austrumu klīniskajai universitātes slimnīcai (RAKUS) jeb “Gaiļezeram” “negadījums” izraisījis zaudējumus vismaz 50 000 eiro apmērā, informē RAKUS valdes priekšsēdētājs Imants Paeglītis. Vienkārši izsakoties, elektroenerģijas pārtraukuma dēļ ir nojūgusies dārga aparatūra. Pacientiem nekādu draudu neesot bijis. Standarta piebilde, kuru mēs nevaram ne apstiprināt, ne apgāzt.

Pareglītis atzīst, ka slimnīca vēl veic aprēķinus par zaudējumiem, kā arī par to, kas būtu jāiegādājas, lai palielinātu slimnīcas ģeneratoru jaudas. Par zaudējumu segšanu slimnīca plānojot vērsties Veselības ministrijā. Stop! Man nav nekādas mīlestības pret Ilzes Viņķeles vadīto kantori, bet vai nauda nebija jāprasa “Augstsprieguma tīklam”? Kāpēc energokompānijas puņķus būtu jāslauka nodokļu maksātājiem?

Situācija veidojas patiešām fantastiska. Elektroapgādes pārrāvums, kas 9. jūnija rītā uz laiku atstāja bez elektrības visu Daugavas labo krastu Rīgā un vēl vairākas pilsētas, izrādās, atstājis arī būtisku ietekmi uz elektrības cenu “Nordpool” biržā visās trīs Baltijas valstīs (sīkāk par to šeit): kādu brīdi elektrības cena bija uzlēkusi līdz 98,51 centiem par kilovatstudu, bet līdz vakaram atgriezās “gandrīz iepriekšējā” līmenī, 36,48  (parasti  cena turas 18-41 centu robežās).  

Lai arī cenas lēciens bijis īslaicīgs, tā ietekmi uz ikmēneša rēķinu sajutīs uzņēmumi, kas daudz elektrības patērējuši tieši 9. jūnija dienas pirmajā pusē. Tie tad arī kompensēs energokompāniju zaudējumus.

Visbeidzot, īsi par to, kāpēc šāda ķibele notika. Brīdī, kad pazuda elektrība un uz laiku apstājās abu TEC darbība, valstī nepieciešamās elektroenerģijas apjomu vismaz daļēji nodrošinājuši Daugavas HESi. Pārtraukuma laikā daļu nepieciešamās jaudas nodrošināja arī Lietuva, uz kuru Latvija elektroenerģiju parasti eksportē. Un birža reaģēja! Maksa par elektrību vēl nākamajā dienā bija dubultojusies. Savukārt, skatoties pa stundām, 9. jūnijā no 7 rītā līdz 15 pēcpusdienā biržas cena bijusi pat piecas, sešas reizes lielāka nekā pēdējās dienās. Tiem patērētājiem, kas izvēlējušies fiksēto maksu par elektrību, tas neko nenozīmē, bet, ja maksā biržas cenu, tad gan.

“Tas ir veids, kā šis tirgus strādā – iztrūkstot lētākām, pieejamākām jaudām, tirgū ieslēdzas dārgākas jaudas, un tirgus cena nostrādā augstāk,” situāciju komentē Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas priekšsēdētājs Rolands Irklis. Viņš šajā finanšu pārplūšanā neko netaisnīgu nesaskata.

Arī “Augstsprieguma tīkla” valdes priekšsēdētājs Varis Boks ne bez humora devas to visu nosauc par “Mērfija likuma” darbošanos. Rau, bojātais kabelis abu lielo termoelektrocentrāļu darbību patraucējis tieši tajā dienā, kad tām būtu bijis jādarbojas ar lielāku jaudu nekā ierasts. “Tā arī tāda nelaimīga sakritība, ka vakardien atslēdzās bojājumu dēļ “Nordbalt” kabelis Lietuvā, kas savieno Lietuvu ar Zviedriju,” joko Boks.

Bet maksās klienti. Un laikam jau pie tā jāpierod, jo neviens nav pat iepīkstējies, ka kaut kas nav kārtībā ar energodrošību un ka finansiālu atbildību par to vajadzētu uzņemties arī energokompānijām, ne tikai to klientiem. Nu, vismaz samaksāt “Gaiļezeram” par samaitātajām iekārtām.

Tavs komentārs par rakstu: