• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
LU ēkas jumtsLatvijas Universitātes pašā augšā vairs nevalda pati augstskola. Publicitātes foto: LU

Nost ar Muižnieku, universitātes pakļaut Kariņam!

Dūšīgi piepūtusi vaigus, lai radītu lielas domāšanas iespaidu, amerikāņu puikas Krišjāņa A. Kariņa vadītā valdība pēc jauni konservatīvās ministres Ilgas Šuplinskas pieprasījuma ir nolēmusi savas stabilitātes vārdā NEapstiprināt Indriķi Muižnieku Latvijas Universitātes (LU) rektora amatā.

Matīss Miers, īpaši InfoTOP.lv

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) vāvuļo, ka rektora vēlēšanās esot pārkāpta Augstskolu likumā un likumā “Par Latvijas Universitātes Satversmi” noteiktā LU rektora ievēlēšanas kārtība un noteikumi. Turklāt pārkāpumi esot vājprātīgi un nesavienojami ar augstskolas neatkarību. Nu, bet kā gan citādi! Kurš Latvijas partijnieks gan atzīsies, ka viņa argumenti ir vāji (lai neteiktu – to nav nemaz!) un patiesībā runa ir tikai par vēl lielāku varas koncentrāciju un centralizāciju – gluži kā pašvaldību apvienošanas projektā.

Tāpēc LU nīdēju vietā es pašlaik ieturētu pauzi un dziļdomīgi paklusētu – mūsu varaspuikas, kaut ko iesākuši – kaut vai pagalam greizi –, apstāties jaudā ļoti ļoti reti, tāpēc šis varas rekets pavisam drīz var skart arī citas augstskolas.

Būtu vietā piebilst, ka “īpašs viedoklis” šoreiz bija partijai “KPV LV”, kuras ministri “nebija gatavi” atbalstīt IZM sagatavoto rīkojuma projektu par Muižnieka neapstiprināšanu LU rektora amatā. Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens norādīja, ka valdība nevar būt arbitrāžas tiesa, savukārt ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro atbalstīja LU studentu pausto par augstskolas autonomijas principiem.

Zīmīgi, ka Valsts kanceleja šajā lietā ir nostājusies maliņā: Valsts kancelejas juriste secinājusi, ka “pamatā visa IZM argumentācija balstās uz apsvērumiem pieņēmumu formā, uz kuriem Ministru kabinets balstīties nevar”.

Tomēr arī ministrijas labotajā valdības rīkojuma projektā argumentācija nepavisam nav kļuvusi pārliecinošāka: LU, redz, neesot nodrošinājusi “atklātu, vispārēju un pārredzamu, labiem pārvaldības principiem atbilstošu rektora vēlēšanu norisi”. Organizējot tādu rektora vēlēšanu procesu, kas esot “sabiedrībai nesaprotams, sasteigts un acīmredzami nepārdomāts”, LU esot “nodarījusi kaitējumu savai reputācijai gan vietējā, gan starptautiskā mērogā”. Vai to nav iespējams teikt, arī par pašas valdības apstiprināšanu un, piemēram, Valsts prezidenta ievēlēšanu? Atšķirība tikai tāda, ka nav neviena, kas pašlaik varētu un gribētu apstrīdēt K.A.Kariņa un Egila Levita darbošanās leģitimitāti.

Jā, gluži bez vadītāja valdība LU neatstāja: rektora pienākumu izpildītāja amatā tika iecelts LU Vēstures un filozofijas fakultātes profesors un bijušais dekāns Gvido Straube, kuru slavēja (un jau tas vien ir aizdomīgi) Šuplinska, sak, Straube esot bijis “viens no retajiem cilvēkiem, kurš neesot nobijies piekrist šim amatam”.

“Rektora epopejā” šis gan nav noslēguma cēliens: gan Muižnieks, gan LU ir vērsušies tiesā ar prasībām, apstrīdot valdības lēmumu. Universitāti tiesā pārstāvēs starptautiskais juridiskais birojs “PricewaterhouseCoopers Legal”, kas ir sniedzis atzinumu par to, ka rektora vēlēšanas 2019. gadā LU notikušas tiesiski.

Tavs komentārs par rakstu: