• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
Ināra Mūrniece taisa selfijuInāra Mūrniece: Re, cik mēs labi izskatāmies! Foto: Sergey Melkonov/Sputnik

OECD iesaka «apiet» tūdaliņu nikni aizsargāto maksātnespējas sistēmu

Kad Latvija iestājās Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (Organizaton for Economic Co-operation and Development, OECD), valsts labieši visiem klāstīja, ka tas ir svarīgi OECD pētījumu un padomu dēļ. Nu, ne jau tāpēc, ka tagad viņiem ir iespēja uzvilkt laba cigāra dūmu un ieraut malku lieliska brendija pie “pasaules bagātāko valstu” kluba kamīna.

Dzintars Zaļūksnis       

Par iestāšanos OECD Latvijas nodokļu maksātāji bija spiesti “nolikt” 8,17 miljonus eiro un tagad ik gadu maksā vēl ap 3 miljoniem (šeit). Taisnības labad jāsaka, ka OECD patiešām gatavo kvalitatīvu statistiku un sniedz visai pamatotus padomus.

Taču – cik lielā apjomā mūsu labieši šo statistiku izmanto? Un – cik dedzīgi Latvijas politkāņi ievēro OECD rekomendācijas? Vismaz tās, kas attiecas uz veselības aprūpes finansējumu (šeit) un pensiju sistēmas uzlabošanu (šeit) valdošā troika līdz šim ir krāmējusi tumšās lādēs un likusi tām uz vāka gobļinus, lai viņi nelaistu tuvumā ne lieku eiro.         

Tagad OECD ir sniegusi vēl vienu konsultāciju, cita starpā pasakot, ka Latvijai būtu nepieciešams veikt darbības, lai palielinātu e-paraksta un e-pakalpojumu izmantošanu, tādējādi veicinot gan uzņēmējdarbību, gan samazinot administratīvās izmaksas. Tā teikts OECD publikācijā “Piekļuve taisnīgumam uzņēmējdarbībā un iekļaujoša izaugsme Latvijā” (publikācija angļu valodā pieejama šeit). Šis samērā apjomīgais opuss ir sīkākas analīzes vērts, taču iesākumam iesaku jums aplūkot 1.2 attēlu “Citizen satisfaction and confidence in public services, 2016” [Iedzīvotāju apmierinātība un uzticēšanās sabiedriskajam sektoram 2016. gadā]. Šajā aspektā VISOS parametros Latvijas rādītāji ir krietni zemāki nekā OECD vidēji.

Vēlreiz uzsvēršu: personīgi man pret OECD piedāvāto produktu nav iebildumu. Es pat būšu no tiem, kas uzskata, ka OECD eksperti tik tiešām, iespējams, godīgi nopelna šos 3 miljonus eiro gadā, ko mēs viņiem maksājam. Jautājums ir cits: vai Latvijā valdošo partiju troika vispār vēlas šos materiālus redzēt, kur nu vēl izmantot?    

Tagad mums ir vēl viena lieliska iespēja novērtēt, cik “noderīgi” mūsu valsts politikas veidotājiem un virzītājiem ir OECD ekspertu ieteikumi. Runa ir par ļoti konkrētiem jautājumiem.

OECD publikācijā cita starpā norādīts, ka uzņēmējdarbības vides uzlabošanā izšķiroša nozīme var būt jaunajām tehnoloģijām: e-platformu risinājumi ir finansiāli izdevīgāki nekā vienkārša e-paraksta ieviešana, un pirmais solis šādas platformas ieviešanai publikācijā minēta centralizēta datu vadība. Kas Latvijā notiek ar e-parakstu, kuru teorētiski saņēmis ikviens, kuram ir izsniegta elektroniskā identifikācijas karte (eID)? Vai daudz ir tādu, kas šo iespēju izmanto regulāri? Ja pat e-paraksts Latvijā joprojām ir eksotiska parādība, par kādu e-platformu un vienotu datu vadību vispēr iespējams runāt?

Gribam mēs vai negribam, bet tas atkal ir nacionālā tūdaliņsliņķa Dzintara Rasnača lauciņš: tieši viņa vadītā Tieslietu ministrija un tai pakļautais Uzņēmumu reģistrs ir tās iestādes, kam vajadzētu rādīt paraugu, palielinot un padarot ātri sameklējamu informācijas apjomu, kas pieejams to mājaslapās. Tikai tad būs iespējams tas, ko aicina OECD – proti, tiks uzlabota informācijas apmaiņa starp uzņēmējiem un valsti. Jūs ticat, ka Rasnača brigāde to darīs? Atļausiet šaubīties.

Kaut vai tāpēc, ka līdztekus OECD rekomendē Latvijai “attīstīt un ieviest pilnvērtīgu stratēģiju alternatīvām strīdu risināšanas metodēm”. Kā tad to iespējams ieviest, apejot “nacionālās apvienības” gadiem veidoto un nikni aizsargāto maksātnespējas un tiesu izpildītāju sistēmu? Savukārt ieviešot efektīvu tiesu un tiesnešu specializāciju, tiks samazinātas iespējas procesos iesaistīt tieši tās amatpersonas, kuras tajā brīdi visvairāk “saprot drēbi”. No partijiskā skatupunkta, protams.

Ja kāds to nesaprot, tas var dabūt praksē iepazīties ar Drošības policijas darba metodēm. Mūsu Saeimas spīkere, tūdaliņu tautumeita Ināra Mūrniece taču pauda cerību, ka visi ir “guvuši mācību pēc Saeimā notikušajām aizturēšanām” (šeit). Ņemiet to vērā, jampampi!

1 Komentāri


  1. una
    2018-07-10

    Paldies !

Tavs komentārs par rakstu: