• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
Adītas zeķes un cepuresCik ilgi vēl būs pietiekami tautisku zeķu un cepuru valkātāju? Foto no: manabebrene.lv

Oficiāli: pērn mūsu kļuvis par 12 300 mazāk

Centrālā statistikas pārvalde aprēķinājusi, ka pērn Latvijā dzīvojošo cilvēku ir kļuvis par 12 300 mazāk. Starptautiskā migrācija mums atņēmusi 3400, mirušu un piedzimušo starpība ir 8900. Labā ziņa: mirstība ir bijusi zemākā kopš 1972. gada. Sliktā ziņa: mūsu Latvijā jau tāpat ir ļoti maz – pat oficiāli mūsu zemītē dzīvo tikai 1 miljons 908 tūkstoši cilvēku.    

InfoTOP.lv, izmantojot Latvijas plašsaziņas līdzekļu materiālus

Latvijā dzīvojošo cilvēku kopskaits pērn ir sarucis par 0,6%. Ar zināmu optimismu CSP atzīmē, ka pēdējos trijos gados iedzīvotāju skaits Latvijā sarūk lēnāk – samazinājuma temps pērn bija 0,6%, 2018. gadā – 0,7%, bet 2017. gadā – 0,8%.

Lai arī mirušo skaits bijis vismazākais pēdējo 47 gadu laikā – pēdējo reizi tik zems mirušo rādītājs (27,3 tūkstoši) bija 1972. gadā –, tomēr, izņemot Jūrmalu, pārējās republikas pilsētās mirušo skaits pārsniedza dzimušo skaitu. Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 18,8 tūkstoši bērnu, kas ir par 528 mazāk nekā 2018. gadā. 

No Eiropas Savienības (ES) valstīm pērn Latvijā ieradās 2,5 tūkstoši jeb 23% iebraucēju. Savukārt no Neatkarīgo valstu Savienības (NVS, Союз Независимых Государств) pērn iebrauca 4,3 tūkstoši cilvēku, tostarp 1,5 tūkstoši ieradās no Ukrainas, bet 1,1 tūkstotis – no Krievijas. 830 iebraucēju ieradās no Indijas.

2019. gada starp valstī uz pastāvīgu dzīvi iebraukušajiem 5,1 tūkstotis jeb 46% bija remigranti – Latvijas pilsoņi un nepilsoņi, kā arī iedzīvotāji, kuru valstiskā piederība ir cita, bet dzimšanas valsts ir Latvija. Atlikušo daļu veidoja iebraucēji, kuriem ar Latviju nav juridiskas saistības.

Uz ES valstīm pērn emigrēja 9200 iedzīvotāju – par 1,3% vairāk nekā 2018. gadā. Emigrācija uz Apvienoto Karalisti 2019. gadā samazinājās par 30% – uz turieni emigrēja 2,9 tūkstoši (2018. gadā – 4,2 tūkstoši. Uz Vāciju izbrauca 1500 iedzīvotāju, bet 400-500 cilvēku emigrēja uz Īriju, Norvēģiju un Nīderlandi. 

Emigrācija uz NVS valstīm pērn samazinājās par 23%. 

2020. gada sākumā bērnu un pusaudžu īpatsvars vecumā 0-14 gadi iedzīvotāju kopskaitā bija 16%, kas ir par 0,1% vairāk nekā pērnā gada sākumā. Tajā pašā laikā iedzīvotāju skaits darbspējas vecumā turpina samazināties – pērn par 15,4 tūkstošiem jeb 1,3%, un joprojām palielinās iedzīvotāju skaits virs darbspējas vecuma – par 3000 jeb 0,7%, to īpatsvaram iedzīvotāju kopskaitā palielinoties no 22,8% 2019. gada sākumā līdz 23,1% šā gada sākumā.

Latviešu skaits samazinājies par 0,4%, taču to īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā pieaudzis par 0,2 procentpunktiem un 2020. gada sākumā bija 62,5%. Visās Latvijas mazākumtautību grupās iedzīvotāju skaits ir sarucis. Tostarp poļu kļuvis par 2,2%, lietuviešu – par 1,8%, baltkrievu – par 2,2%, krievu – par 1,6% mazāk.

86,3% Latvijas iedzīvotāju ir Latvijas pilsoņi (2019. gada sākumā – 86,1%), 10,4% nepilsoņi (10,7%), 2,1% – Krievijas pilsoņi (2,2%) un 1,2% – citu valstu pilsoņi. 

Pērn visblīvāk apdzīvoti bija Salaspils, Stopiņu un Mārupes novadi – vidēji 200 cilvēku uz vienu kvadrātkilometru, bet vismazākais iedzīvotāju blīvums bija Rucavas novadā Kurzemē – trīs cilvēki un vienu kvadrātkilometru un Rugāju novadā Latgalē – četri cilvēki uz vienu kvadrātkilometru.

Tavs komentārs par rakstu: