• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
Ieeja Liepājas ostāLiepājas osta politiķus interesē nevis kā objekts, bet kā aktīvs. Foto no: liepaja.lv

«Ostugrābšļi» dodas izšķirošajā uzbrukumā

Kopš Krišjāņa Artura Kariņa valdības izveidošanas notiek nerimstoša spārdīšanās zem deķa, lai vienu no lielākajiem (lai arī vairs ne tik perspektīvo) Latvijas aktīvu – jūras ostas – atņemtu pašvaldībām un noliktu zem valsts. Šim mērķim tikuši izmantoti pat tādi līdzekļi, kā Rīgas un Liepājas ostas sašūšana kopā ar Ventspili, mēģinot visas trīs nacionalizēt sakarā ar Ventspils ostas un Aivara Lemberga iekļaušanu ASV sankcionēto personu sarakstā (InfoTOP.lv par to rakstīja šeit).       

Roberts Ozols, īpaši InfoTOP.lv

Tolaik tas vēl neizdevās. Tomēr K.A.Kariņa vadītā ostu kārumnieku brigāde nav rimusies. Pirms rakstu tālāk, laikam gan vietā būtu atruna: neuzskatu Lembergu par nevainīgi cietušo un politiski represēto. Viņš jau sen uz turieni gāja, un sevišķi platiem soļiem pēc tam, kad savā galmā sāka atbrīvoties no cilvēkiem, kas gudrāki par pašu. Beigu beigās viss nonāca līdz loģiskam noslēgumam Centrālcietuma kamerā. Taču tas nenozīmē, ka Lemberga iesēdinātāji ir rīkojušies kā šķīsti eņģelīši.

Izmantojot to, ka grupas īstais vadītājs ir neitralizēts, politsprukstiņi sākuši ostu sagrābšanas plāna noslēdzošo stadiju. Tas, ka Liepājas pašvaldība aicina valsts amatpersonas “skaidrot valdības uzdevumu likvidēt Liepājas speciālo ekonomisko zonu (SEZ)”, jau ir tikai sekas, par kurām K.A.Kariņa brigādei, visdrīzāk, maza bēda. Jo ne jau par tādu sīkumu kā SEZ viņiem ir rūpe.

Manuprāt, nekādi nespējot ietekmēt situāciju, Liepājas pašvaldība ir nosūtījusi atklātu vēstuli (kas par arhaisku formu pašvaldības komunikācijā ar centrālo varu!) Valsts prezidentam Egilam Levitam, Ministru prezidentam K.A.Kariņam, finanšu ministram Jānim Reiram, ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam, satiksmes ministram Tālim Linkaitam un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Arturam Tomam Plešam. Vēstulē teikts, ka Satiksmes ministrijas (SM) sagatavotais likumprojekts Grozījumi Likumā par ostām paredz līdz 2023. gada 31. martam Ministru kabinetam izvērtēt Ventspils un Rīgas ostu pārvaldības modeļa maiņas rezultātus un pēc tam pieņemt lēmumu par to, vai dibināt kapitālsabiedrību, kas veiktu Liepājas SEZ pārvaldes funkcijas. “Tas nozīmē, ka faktiski tiek gatavots lēmums ne tikai par Liepājas SEZ pārvaldes pārveidi par valsts kapitālsabiedrību 2023. gadā, izvērtējot Ventspils un Rīgas ostu pārvaldības modeļa maiņas rezultātus, bet gan par visas Liepājas SEZ likvidāciju jau pašlaik, kas ir pretrunā ar iepriekš pausto,” pamatoti teikts amatpersonām adresētajā vēstulē. Un ko jūs gribējāt, liepājnieki? Lai nacionālā bagātība – Liepājas osta – kalpotu jūsu nevis valdošās koalīcijas labumam? To, kas ir SEZ un kāda tai nozīme, liepājnieki var skaidrot neliepājniekiem, cik uziet. Arī tas, ka SEZ likvidēšana “apdraud Latvijas valsts ekonomiskās intereses un investīciju drošību” nebūs arguments, jo koalīcijas partijas ar Liepāju saista pavisam citus plānus.

To, ka šie plāni nav atklājami publiski, apliecina samudžinātais un nekonkrētais SM “skaidrojums”: "Ministru kabineta mājaslapā ievietotie materiāli tiks precizēti. Grozījumus likumā par ostām un Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likumā un valdības protokollēmumu SM iesniedza 2020. gada nogalē. Pašlaik, ņemot vērā panākto vienošanos par Liepājas SEZ jautājuma atlikšanu, grozījumi likumā par ostām tiks precizēti un atkārtoti iesniegti Valsts kancelejā, savukārt valdības protokollēmums nav izlabots, bet tas pašlaik tiek darīts, lai novērstu jebkādas domstarpības.” Nekas netiek skaidrots, nekas netiek solīts. Asfalta rullis turpina velties no kalna.

Par Ventspils iebildumiem vispār nav vērts pat runāt: vienīgais vērā ņemamais ventspilnieks ir neitralizēts ar visu hūti. Tāpēc Ventspils var atspērusies rakstīt, ka “grozījumi ir sasteigti, tiem veikts tendenciozs izvērtējums un neatbilst vairākām spēkā esošām tiesību normām, kā arī tiem ir vēl citas nepilnības”. Lemberga kontekstā tas ir vienkārši smieklīgi.

Savukārt Rīgā pie varas ir savējie, tie varēs jebkuras problēmas atrisināt, ierīkojot velojoslu starp Rīgas pasažieru ostu un Andrejostu. Tā ka kopumā nav pamata uztraukumam.

Jebkurā gadījumā Ministru kabinets par ostu pārvaldības reformas nodošanu skatīšanai Saeimā plāno lemt 1. aprīlī. Ar izmaiņām ostu likumā SM rosina Rīgas un Ventspils brīvostu, kā arī Liepājas SEZ pārvaldīšanai izveidot valsts kapitālsabiedrības, kurās iespēja iegūt akcijas būtu arī pašvaldībām.

Visbeidzot, loģisks ir jautājums: kāpēc šī kārā snaigstīšanās ap ostām notiek šobrīd, kad Latvijas jūras ostas ir faktiski zaudējušas savu vietu Austrumu-Rietumu tranzīta koridorā un to nākotne prognozējama drīzāk ar bažām nevis optimismu? Pirmkārt, kā jau minēju, process ir iesākts, un puikas nespēj rimties. Otrkārt, viņu skatījumā ostas nav aktīvs, kuram obligāti jādarbojas, jo tās jebkurā gadījumā var izmantot, lai piesaistītu ārvalstu finansējumu kredītu veidā. Ja ostas nīkuļos, pat labāk: tās nebūs žēl atdot, ja būs grūtības atmaksāt aizņemtos miljardus.    

Tavs komentārs par rakstu: