• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
četri draugi senioriKurš kuram būs mantinieks? Foto: Shutterstock

Otrā līmeņa pensiju uzkrājumu varēs mantot, ja cilvēks mirs pirms pensijas

Saeima galīgajā lasījumā ir pieņēmusi grozījumus Valsts fondēto pensiju likumā, paredzot iespēju iedzīvotājiem mantot 2. pensiju līmenī uzkrāto kapitālu: fondēto pensiju shēmas dalībniekam būs tiesības izvēlēties, kā tiks izmantots viņa uzkrātais kapitāls 2. pensiju līmenī gadījumā, ja persona nomirs pirms vecuma pensijas sasniegšanas.

Jaunā kārtība, kas paredz iespēju fondētās pensijas kapitālu novirzīt citai personai vai mantot, stāsies spēkā 2020. gada 1. janvārī.

Fondēto pensiju shēmas dalībnieks savu uzkrāto kapitālu viņa nāves gadījumā varēs atstāt mantojumā Civillikumā noteiktajā kārtībā. Tāpat paredzēta iespēja uzkrājumu pieskaitīt citas personas pensiju kapitālam. Ja shēmas dalībnieks izvēli nebūs izdarījis, tad uzkrājumu paredzēts ieskaitīt valsts pensiju speciālajā budžetā un ņemt vērā, aprēķinot apgādnieka zaudējuma pensiju.

Paredzēts, ka pensiju shēmas dalībniekam būs iespēja savu izvēli mainīt neierobežotu reižu skaitu, jo, mainoties pensiju shēmas uzkrājuma apmēram vai ģimenes stāvoklim, dažādos dzīves posmos katra no iespējām varētu būt izdevīgāka. Tas pensiju shēmas dalībniekam sniegtu papildu motivāciju regulāri interesēties par saviem pensiju uzkrājumiem un veikto sociālo iemaksu apmēru, tādejādi arī sekmējot ēnu ekonomikas mazināšanos, grozījumu izskatīšanas gaitā iepriekš atzīmēja Labklājības ministrijas pārstāvji.

Gadījumā, ja pensiju shēmas dalībnieka norādītā persona būs mirusi pirms viņa nāves, shēmas uzkrājumu varēs mantot, proporcionāli izmaksājot mantojuma apliecībā norādītajām mantojuma daļām. Mantinieks viņam pienākošos fondētās pensijas kapitālu varēs arī lūgt pievienot savam 2. līmeņa pensijas uzkrājumam.

Likuma izmaiņas arī paredz noteikt minimālo fondētās pensijas kapitāla apmēru, pie kāda būtu lietderīgi veikt tā pievienošanu citas personas kapitālam vai mantošanu, un plānots, ka tas būs 35% apmērā no valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēra. Šāds risinājums atbalstīts, lai mazinātu gadījumus, kad ilgstoši jāuztur nelieli uzkrājumi, par kuriem nelielās summas dēļ netiek pieprasīts mantojums.

Mantinieki pieteikties izmaksāt tiem pienākošos mantojuma daļu no uzkrātā fondētās pensijas kapitāla varēs desmit gadu laikā. Pēc šī termiņa beigām uzkrājumu ieskaitīs valsts pensiju speciālajā budžetā.

Kārtību, kādā fondēto pensiju sistēmas dalībnieks veiks savu izvēli par pensijas kapitāla mantošanu un norādīs personu, kuras kapitālam pievienot savu uzkrājumu, kā arī kārtību kādā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) veiks mirušā shēmas dalībnieka pensijas kapitāla pārskaitīšanu citai personai vai izmaksu mantiniekiem, noteiks Ministru kabinets. Lai varētu apzināt mantojuma masu, ziņas par shēmas dalībnieka veikto izvēli un fondētās pensijas kapitāla vērtību zvērinātiem notāriem, kuri risina mantojuma lietu, sniegs VSAA.

Tavs komentārs par rakstu: