• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
Brīvas mācības klasēJums laiks apgūt savu nākamo profesiju, bērni! Ekrānšāviņš no: youtube.com

«Palaidis smaku» privātajās augstskolās, Šadurskis ar jaunu sparu «reformēs» skolas

Kad klausies Latvijas politiķu priekšvēlēšanu runas un skaties priekšvēlēšanu darbus, rodas iespaids, ka dzīvojam kaut kad 19. gadsimta beigās. Re, izglītības un zinātnes klauns Kārlis Šadurskis steidz nostiprināt “Vienotības” sākto “valodas kampaņu”, ne nieka nebēdādams par augstākās izglītības attīstības tendencēm pasaulē un Latvijas augstskolu starptautisko konkurētspēju. Bet jaunā “skolu koncepcija” vispār atgādina nevis izglītošanas sistēmu, bet gan kārtējo mēģinājumu radīt “jaunu cilvēku”.

Dzintars Zaļūksnis

Un tikai nesakiet, ka privāto augstskolu studiju kursu aizliegums krievu valodā ir milzu rūpes par latviskumu!  Valsts un privātajās augstskolās krievu valodā pērn studēja kopumā 5332 jeb 7% studentu. “Parastie” studenti Latvijas augstskolās maksā 1100-4200 eiro gadā par pilna laika studijām un 550–1600 eiro gadā par nepilna laika studijām.

Starptautiskajiem studentiem, t. i., studentiem no valstīm, kuras nav Eiropas Savienības (ES) vai Eiropas ekonomiskās zonas (EEZ) dalībvalstis, studiju maksa ir lielāka – sākot ar 1100 nepilna laika studijām līdz pat 14 000 eiro tiem, kas studē klātienē. Tātad, pieņemot, ka visi 5332 krievu studenti ir neklātnieki, augstskolas zaudē kopumā 5,865 miljonus eiro gadā. Bet tie taču nav tikai neklātnieki! Tāpēc, visdrīzāk, varam runāt par vairākiem desmitiem miljonu eiro. Valsts augstskolām šos zaudējumus, visdrīzāk, segs nodokļu maksātāji. Privātās augstskolas būs spiestas “grozīties” pašas.

Varen apmierināta ar Šadurska šiverību, Saeimas valdošo partiju troika ir atļāvusi viņam pilnā sparā turpināt savu izglītības “klaunādi”, apstiprinot Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātos grozījumus Vispārējās izglītības likumā, paredzot “jaunā mācību satura un mācīšanās pieejas” ieviešanu. Tādā kārtā, kā formulē pats Šadurskis, “ir panākts stabils pamats un sistēmisks ietvars, kas sabiedrības pieprasītas pārmaiņas izglītībā padara reālas”.

Tādā kārtā izglītības SISTĒMA baidzot ķersies klāt mūsu jaunās paaudzes smadzenēm, sākot tās “skalot” (t.i., pielāgot troikas prasībām) jau no bērna kājas.

Formāli viss izskatās brīnum jauki: skolēns “nokļūst procesa centrā”, mācās “domāt, sadarboties, meklēt atbildes un iegūst prasmes lietot zināšanas”. Nu, lieliski! Turklāt tas viss sākas jau bērnudārzā.  IZM pirmo reizi gūst iespēju mācību saturu “pārskatīt kopumā, vienotā sistēmā un pēctecīgi visos izglītības posmos, sākot no pusotra gada vecuma pirmsskolā līdz 12. klasei”. “Pilnveidotais mācību saturs un mācīšanās pieeja” ļaušot samazināt mācību satura sadrumstalotību, galveno uzmanību veltot “dziļas izpratnes veidošanai un prasmju attīstībai”. Jaunā mācību satura pieeja lielāku lomu piešķiršot bērnu un jauniešu “personības attīstībai, rakstura ieradumu, attieksmju un vērtību veidošanai”. Sasodīts, kā atkal gribētos skolas solā, vai ne?

Taču aiz šiem skaistajiem vārdiem slēpjas skarba patiesība. Piesardzīgu dara jau Šadurska solījums “saglabājot fundamentālās zināšanas un pamatprasmes daudzveidīgās cilvēka darbības jomās”, saturu papildināt ar “caurviju prasmēm un ieradumiem, kas balstīti vērtībās”. Un te nu man pats no sevis prātā iesēžas jautājumi: kas ir VĒRTĪBAS? Kas, velns parāvis, tās ir formulējis? Kur sabiedrība, tostarp vecāki, var atrast to sarakstu? Vai partiju troikas programmās?

Jā, nevar nepiekrist Šadurskim, ka cilvēkam jāmācās visa mūža garumā. Bet vai tas būtu kas jauns? Jau vecmāmiņa mēdza teikt “mūžu dzīvo, mūžu mācies”, un pieņemu, ka viņa to dzirdēja no savas vecmāmiņas. Kur te ir Šadurska jaunatklājums? Ne jau princips, bet gan “vērtību sistēma”! Tieši “vērtību” sistēmu mūsu bērnos un mazbērnos iepotēs troikas “reformētā” izglītības sistēma. Un ziniet, redzot, cik liela, faktiski absolūta vara mūsu valstī pašlaik ir naudai, cik ļoti kā uzņēmumu mūsu politikāņi vada valsti, man kļūst neomulīgi. Ja tieši šādā interpretācijā “visu mācību saturu caurvīs tādas prasmes kā kritiskā domāšana un problēmrisināšana, jaunrade un uzņēmējspēja, pašvadīta mācīšanās, sadarbība, pilsoniskā līdzdalība, digitālās prasmes”, ja tās papildinās tādas vērtības/tikumi kā “atbildība, centība, drosme, godīgums, gudrība, laipnība, līdzcietība, mērenība, savaldība, solidaritāte, taisnīgums, tolerance” partiju troikas izpratnē, tad man nav ne mazāko ilūziju, cik ķēmīga SISTĒMA galu galā tiks iesēdināta jaunās paaudzes galvās.

Likums skolās pieļauj zināmu brīvdomību – taču ne satura, bet tikai formas ziņā. Izglītības iestādes varēs mācību procesu organizēt īsākās vai garākās mācību stundās, izmantojot arī “citas mācību organizācijas formas”, ja vien netiks pārsniegta likumā noteiktā mācību stundu slodze un skaits laika ziņā. Mācības pat varēs notikt visdažādākajās vietās – skolā, bibliotēkā, muzejā, uzņēmumā, skolēni varēs strādāt gan individuāli, gan grupās, risinot apjomīgus, starpdisciplinārus uzdevumus un projektus, izmantojot daudzveidīgas mācību darba organizācijas formas. Tomēr visa šī forma jebkurās tās izpausmēs būs vienotam saturam, ko noteiks un kontrolēs IZM.

Likuma grozījumi nosaka, ka pirmsskolas izglītības programmas apguve ir obligāta bērniem no piecu gadu vecuma.

Bet galvenā “reforma” ir tāda, ka vidusskolas posmā skolām būs tiesības “variēt ar izglītības programmu”: tās būs tiesīgas izstrādāt savu izglītības programmu un noteikt mācību priekšmetus, kuros mācību stundu skaits varēs atšķirties no valsts vispārējās vidējās izglītības programmas paraugā noteiktā stundu skaitu, kā arī papildus iekļaut vēl nebijušus mācību priekšmetus. Šķiet, lieki skaidrot, ka šāda sistēma radīs vēl lielāku plaisu starp bagātajām un nabadzīgajām skolām, tādejādi paātrinot skolu tīkla “optimizāciju” un galu galā – pilnīgi dabiskā procesā – atstājot vienu vidusskolu novadā, bet tajā nu gan tie nedaudzie bērni, kuri būs palikuši, varēs iegūt “kvalitatīvu, individualizētu izglītību saskaņā ar viņu nākotnes plāniem”. Protams, Šadurska kantoris parūpēsies, lai bērns jau 10-11 gadu vecumā izvēlētos savu nākotnes profesiju un visā savā “kompetenču” izglītības procesā tai arī sekotu.

“Pilnveidotais” pirmsskolas izglītības saturs stāsies spēkā 2019. gada 1. septembrī, jaunā mācību satura ieviešana skolās sāksies 2020. gada 1. septembrī 1., 4., 7. un 10. klasē, 2021. gada 1. septembrī 2., 5., 8. un 11. klasē, bet 2022. gada 1. septembrī – 3., 6., 9. un 12. klasē.

Vārdu sakot, tie ir datumi, kad trijos posmos taps “jaunais cilvēks”! Kāds tas būs? Varat mēģināt prognozēt patstāvīgi, tikai, Dieva dēļ, izmetiet no galvas visas paralēles ar Ādolfa Hitlera (Adolf Hitler, 1889-1945) un Josifa Staļina (Иосиф Сталин, 1878-1952) ideoloģiskajām iestrādnēm, kuras tikai izmantotas, lai audzinātu jaunos āriešus un padomju cilvēkus! Partiju troikas mērķi ir nevis nacistiski vai komunistiski, bet gan, tā teikt, tīri fiskāli.

Tavs komentārs par rakstu: