• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
CVRT "Sampson" Ādažu poligonā.Lietotie CVRT "Sampson" Ādažu poligonā. Ukraiņiem nepiedāvāt! Foto: Flickr

Palielināto aizsardzības budžetu mūsu militāristi sola izmantot racionāli

Iespējams, šoruden mums būs jauna, 14. Saeima. Ja vien lidojošā sile neizdomās, kā atcelt vēlēšanas. Mazāk iespējams, ka pēc tam 13. Saeimu varēsim aizmirst kā ļaunu murgu. Trīspadsmitnieki rūpējas, lai aiz viņiem paliktu varenas pēdas, starp kurām varenākās – atteikšanās no varas par labu Krišjāņa A.Kariņa valdībai.

Matīss Miers, īpaši InfoTOP.lv

Arī tagad, jau praktiski ar vienu kāju vēstures mēslainē, 13. Saeima skatās tālēs zilajās un pieņem grozījumus Valsts aizsardzības finansēšanas likumā par budžeta pakāpenisku pieaugumu triju gadu laikā, 2025. gadā sasniedzot ne mazāk kā 2,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Pieņemtie grozījumi paredz, ka 2023. gadā jau 14. Saeima aizsardzības budžetu plānos 2,25% apmērā no attiecīgajam gadam prognozētā IKP apjoma, bet ne mazāk kā 886 466 480 eiro. 2024. gadā budžetu būs jāplāno jau 2,40% apmērā no attiecīgajam gadam prognozētā IKP apjoma, bet ne mazāk kā 1 002 485 480 eiro, savukārt 2025. gadā un turpmākajos gados – 2,5% no attiecīgajam gadam prognozētā IKP apjoma, bet ne mazāk kā 1 103 916 480 eiro.

Uzziņai: 2022. gada aizsardzības budžets ir 758,35 miljoni eiro jeb 2,2% no IKP.

Skaidrs, ka zināms pamats bruņoties mums ir: ņemot vērā drošības situācijas izmaiņas Eiropā, arī citas NATO [North Atlantic Treaty Organization] valstis paziņojušas par savu aizsardzības budžetu palielināšanu. Taču 13. Saeimas deputāti izliekas (vai varbūt no sirds ir pārliecināti), ka šāda “drošības situācija” saglabāsies gadu gadiem. Turklāt līdz šim tēriņi aizsardzībai ir bijuši tādi mazliet jokaini. Sakiet, lūdzami, vai mēs esam ziedojuši Ukrainai kādu no vairumā un par bargu naudu sapirktajiem kāpurķēžu izlūkošanas bruņutransportieriem? Nav dzirdēts, vai ne? Varat spriest paši, vai tas ir tāpēc, ka tie ir tik dārgi vai vienkārši nav piemēroti izmantošanai rāla kara apstākļos.  

Tiesa, palielināto aizsardzības budžetu Aizsardzības ministrija (AM) sola izmantot racionālāk, lai gan AM valsts sekretārs Jānis Garisons stāsta, ka nozīmīgākās programmas – proti, vidējās darbības pretgaisa aizsardzības sistēmu, krasta aizsardzības sistēmu un tālās darbības raķešu artilērijas sistēmu, kā arī bezpilota lidaparātu sistēmu un vadāmo lādiņu iegādes programmas – AM varētu sākt faktiski attīstīt tikai no 2025. gada. Ar līdz šim piešķirto aizsardzības budžetu AM spētu daļēji finansēt munīcijas (īpaši lielkalibra) krājumu papildināšanai un daļu loģistikas transporta iegādei.

Vēl šogad AM varētu tikt skaidrībā par potenciālajām izmaksām par vidējās darbības pretgaisa aizsardzības sistēmām. Sākti procesi par bezpilota lidaparātu iegādēm, iesaistot vietējo ražotāju.

Vārdu sakot, paspēlējušies ar alumīnija kāpurķēdniekiem un austriešu haubicēm, ar kurām var vareni apšaudīt, piemēram, Latgales separātistus vai Lietuvas pierobežu, mūsu militāristi beidzot gatavi sākt reālas štelles. Turēsim pie vārda!

Tavs komentārs par rakstu: