• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
Krīzes vadības padomes kodols.Mūsu labvēļi: Krīzes vadības padomes kodols. Foto: Ministru kabinets

«Pandēmija turpina plosīties» jeb Beidzot esam sagaidījuši arī «uzpurņus»!

“Diemžēl pandēmija turpina plosīties, tāpēc mums Latvijā jāturpina būt uzmanīgiem,” – šādu padziļinātu un ne visiem saprotamu domu 7. maijā pēc valdības sēdes izteica Ministru prezidents Krišjānis Arturs Kariņš iz partijas “Jaunā Vienotība”.

Matīss Miers, īpaši InfoTOP.lv

Šajā brīdī man galvā saslēdzās kopā Jaunā Vienotība un jaunais koronavīruss –  ahā, kāds gan brīnums, ja abiem kopā tā saklapē! Taču būsim godīgi: vai gan kopš neatkarības atjaunošanas mums ir bijusi kāda valdība, kas neizmantoru šo laiku dažādiem sociālajiem eksperimentiem, lai precizētu sabiedrības izturības robežu? Māris Gailis? Valdis Birkavs? Andris Bērziņš? Andris Šķēle? Vilis Krištopans? Indulis Emsis? Einars Repše? Aigars Kalvītis? Valdis Dombrovskis? Laimdota Straujuma? Māris Kučinskis? Eita nu! Visi viņi tāpat ir eksperimentējuši, ka grab! Tāpēc pašlaik uzskatīt par vainīgu vienu pašu K.A.Kariņu nebūtu taisnīgi – viņš tikai turpina 1990. gada 4. maijā iesākto Latvijas kursu.

Tāpēc neuzdosim jautājumu, kādi ir argumenti par labu tam, ka valdība ir pagarinājusi ārkārtas stāvokli līdz 9. jūnijam. Labi gribot, šādus argumentus vienmēr var atrast, pat labākus nekā ir atradis premjers un viņa uzticamie kovidasistenti. Arī to, ka koronavīrusa postījumu statistika Latvijā ir viena no labvēlīgākajām pasaulē, var iztulkot par labu valdībai, kura taču “zina, ko dara”.

Pagarināja, tātad tā vajag! Turklāt svarīgāks pašlaik ir jautājums par izmaiņām, ko propaganda pasniedz kā režīma atvieglojumus, bet kuri ir, mazākais, diskutabli.

Tātad valdība ārkārtas situāciju ir pagarinājusi līdz 9. jūnijam. Teorētiski iebildumus var celt Saeima, bet vai būtu nopietni domāt, ka tā notiks?

No 13. maija būšot atļauts pulcēties līdz 25 cilvēkiem – ievērojot drošības pasākumus, tostarp 2 m distanci. Man personīgi trūkst fantāzijas, lai izdomātu, kā šo atļauju varēs izmantot racionāli – izņemot, protams, vairāk vai mazāk nervozu klīšanu pa parkiem, mežiem un promenādēm.

Varēs organizēt pasākumus iekštelpās – ar noteikumu, ka tie nebūs ilgāki par trim stundām. Jā, nav noliedzams, tā patiešām ir reāla atbrīvošana, bet... Kā tur īsti ar inficēšanās draudiem? Vai tieši šādos pasākumos – neatkarīgi no to norises ilguma – tie nekļūs kritiski? Bet varbūt lielāks inficēto skaits arī ir valdības mērķis – lai nodrošinātu racionālu pamatojumu turpmākiem ārkārtas stāvokļa pagarinājumiem.

Riskus, bez šaubām, palielinās arī “nekontakta sporta nodarbības grupās līdz 25 cilvēkiem”, “klātienes konsultācijas izglītības iestādēs”, bērnudārzu atvēršana piecus un sešus gadus veciem bērniem, atpūtas un izklaides vietu darbība no plkst. 7.00 līdz 24.00, par latviešu tautas iemīļoto izpriecu – nedēļas nogales ekskursijām uz tirdzniecības centriem – pat nerunājot.

Bet svarīgākais tas, ka sabiedriskajā transportā drīkstēs pārvietoties tikai ar maskām – nav nozīmes, vai tās būs medicīniskās vai Betmena un Robina, vai Sprīdīša un Lutauša maskas, galvenais, lai tās nosegtu muti un degunu. Precīzāk, lai pēc iespējas vairāk dažādu baciļu (ne tikai jaunais koronavīruss) varētu koncentrēties elpceļu tuvumā.

Un, jā, vai jūs visos šajos atvieglojumos pamanījāt vismaz kaut ko, kas cilvēkiem dotu cerības, ka varēs atgriezties normālā darba režmā un atjaunot ienākumus vismaz elementārai iztikai? Šur tur tas, protams, notiks. taču diezin vai, piemēram, sabiedriskās ēdināšanas iestādes varēs cerēt uz pirktspējīgu apmeklētāju plūsmu: lai to piedāvājumu izmantotu, patērētājam jādod materiāla iespēja, vienkāršāk sakot, nauda. 

Skaidrs, ka šādos apstākļos pandēmija, visdrīzāk, “turpinās plosīties”, un valdībai izrādīsies taisnība, un tā paies vasara un iestāsies rudens, kad vīrusi atjaunos savu dabisko aktivitāti. Tikai nemeklējiet te cilvēcīgu loģiku, tās vienkārši nav. Proti, CILVĒCĪGAS loģikas.

Tavs komentārs par rakstu: