• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
Sirms skolotājs pie tāfelesSkolotāju vidējais vecums Latvijā ir krietni augstāks nekā OECD valstīs vidēji. Foto: Getty Images

Par ko balsos OECD valstīs viszemāk atalgotie Latvijas skolotāji?

Kā jau to varēja gaidīt, bagāto valstu klubiņa jeb Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (Organization for Economic Co-operation and Development, OECD) ziņojumu par izglītību “Education at a Glance 2018: OECD Indicators” (tiešsaistē angļu valodā iespējams atrast šeit) mūsu mazpējīgā politikāņu sabiedrība ir uztvērusi kā signālu tam, ka “troikas” partiju īstenotā skolu slēgšanas programma ir varen lieliska.

Dzintars Zaļūksnis

Ministru prezidents Māris Kučinskis un izglītības klaunādes vadītājs jeb ministrs Kārlis Šadurskis, šajā ziņojumā izlasījuši, ka Latvijā skolēnu skaits klasē ir ievērojami zemāks nekā vidēji OECD valstīs, acīmredzot no priekiem ir sākuši pat šņaukāties.  Proti, OECD aizrāda, ka Latvijā skolēnu skaits klasēs ir zem vidējā bagāto valstu līmeņa gan sākumskolā, gan pamatizglītības otrajā posmā – sākumskolas klasē Latvijā vidēji ir 16 skolēni (OECD vidēji – 21), bet pamatizglītības otrajā posmā – 15 (OECD vidēji – 23). Kompaktās mazās klases, nudien, paaugstina izglītības izmaksas, jo uz doto skolēnu skaitu ir nepieciešams vairāk skolotāju. Tā atzīmēts ziņojumā un, ja abstrahējamies no reālās situācijas, no sociālajiem un tautas izdzīvošanas apstākļiem, bet pieņemam, ka nauda dzīvē ir galvenais, grūti tam nepiekrist. Taču latviešu valodā runā tikai kāds miljons cilvēku, un skaidrs, ka viss, kas notiek latviski – tostarp grāmatas, TV un radio pārraides, mārketinga bukletu un OECD materiālu tulkošana –, izmaksās dārgāk un, iespējams, vispār būs nerentabls.

Tad varbūt uzreiz atsakāmies no latviešu valodas un pārejam uz angļu? – tā, nudien, būs daudz lētāk!

Skolēni Latvijā ir mazāk noslogoti nekā viņu biedri citās OECD valstīs – Latvijā sākumskolā mācību gads ilgst 169 dienas (vidēji OECD – 185 dienas), bet pamatizglītības otrajā posmā – 173 dienas (vidēji OECD – 183 dienas). Vai tas ir slikti? Manuprāt, nē! Vismaz man bija dīvaini vērot, kā jūnija beigās Prāgā čehu bērni vēl dodas uz skolām, kad mūsējie jau pilnā sparā bauda vasaras priekus.

Un te rodas kāds konceptuāls jautājums – ko īsti grib OECD onkuļi? Izglītības kvalitāti vai vienkārši “iejūgt” skolēnus un pedagogus sistēmā – tā, lai viņi ne atjēgties nedabū, kad jau ir izsūknēti darba tirgū un lūko drapes cerībā “aizvilkt” līdz pensijas vecumam?

Jo Latvijā, pirmkārt, ir viens no OECD valstīs zemākajiem sagaidāmajiem dzīves ilgumiem (šeit). Otrkārt, pamatskolu un vidusskolu pedagogi Latvijā arī pēc Kučinska-Šadurska pakta par it kā algu pamatlikmes paaugstināšanu līdz 710 eiro mēnesī (8520 eiro gadā) tik un tā savā nozarē paliek VISZEMĀK atalgotie OECD un Eiropas Savienības valstīs (šeit un šeit). Turklāt Latvijas skolotāju alga praktiski nepalielinās atkarībā no uzkrātās pieredzes un stāža. Jā, tieši tā! – skolotājiem Latvijā ir vislielāka slodze un viszemākās algas OECD.  

Interesanti, ka Šadurskim pietiek bezkaunības draudēt vispār atņemt valsts finansējumu pedagogu algām, ja konkrētā pašvaldība nepietiekami naski pildīs viņa pietaisītos skolu slēgšanas plānus.       

Interesanti, ka, arī tagad (un tas atrodams OECD ziņojumā), par spīti zemākai mācību stundu slodzei skolēniem, oficiāli noteiktais mācīšanas laiks (pedagoģiskā likme) pamatizglītības un vidējās izglītības skolotājiem Latvijā ir 1020 stundas, kas pārsniedz attiecīgos OECD vidējos rādītājus. Turklāt Latvijā pamatizglītības otrā posma skolotāji faktiski māca par 46% vairāk nekā paredz oficiāli noteiktā slodze un tā ir augstākā atšķirība starp OECD valstīm, par kurām ir pieejami dati. Kā uzsver OECD, “tas atspoguļo oficiāli noteikto algas likmju zemo vērtību, jo skolotāji māca papildu slodzei vai pilda citus uzdevumus, par ko var saņemt atalgojumu”. Bet Šadurskis kaut ko vāvuļo par nepietiekamu slodzi!

Vai gan šajos apstākļos jābrīnās par to, ka Latvijā švaki veicas ar pedagogu “paaudžu maiņu”? Lai gan vidusskolas skolotāji Latvijā pelna vidēji par piektdaļu vairāk nekā pārējie nodarbinātie ar līdzīgu izglītību, Latvijā vairāk nekā 45% skolotāju, kuri strādā pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpēs, ir sasnieguši vismaz 50 gadu vecumu un nākamajos 15 gados aptuveni puse skolotāju jau būs pensionāri. OECD valstīs šajā vecuma grupā pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpēs ir 35% skolotāju.

OECD ziņojumā uzsvērts, ka “skolotāju algām ir jābūt konkurētspējīgām, lai piesaistītu profesijā jaunus skolotājus”.

Vai tas vispār ir reāli valstī, kurā skolotāju vidējās gada algas absolūtā izteiksmē ir zemākās visās OECD valstīs un partnervalstīs,– turklāt sākot jau ar pirmsskolas izglītības pakāpi līdz vidējai izglītībai. Vidējā alga vispārējās vidējās izglītības skolotājam Latvijā ir 2,5 reizes (!) mazāka nekā vidēji OECD.

Arī tie 30 eiro mēneši pirms nodokļu nomaksas, ko pēc četru gadu ņirgāšanās partiju “troika” – Zaļo un zemnieku savienība, derīguma termiņu zaudējusī “Vienotība” un nepavisam ne nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK –  tieši pirms vēlēšanām ir “uzšķiņķojusi” skolotājiem, pagaidām ir tikai ar verbālām dakšām ūdenī rakstīti. Ja skolotāji tomēr tam ir noticējuši un uzskata par pietiekamu – laikam gan neko vairāk viņi nav pelnījuši.

2 Komentāri


  1. Oskars
    2018-09-14

    Ja visi būs izglītoti- kurš Saeimā sēdēs ? Labāk ražosim durakus: būs mums jauni politiķi, kuri aizvietos Šadurski, Kučinski, Bergmani...........

  2. Rasma
    2018-09-16

    taisniba

Tavs komentārs par rakstu: