• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
Sadarbspējīgais sertifikāts tālrunīPienāks laiks, kad tas būs galvenais personas dokuments. Pagaidām vēl nav. Foto no: lsm.lv

Par «sadarbspējīgā» sertifikāta «viltošanu» paredzēs kriminālsodu. Šobrīd tas nav noziegums

Jā, jūs pareizi sapratāt: pašlaik piemērot kriminālsodu par sadarbspējīgā sertifikāta iegūšanu bez faktiska pamata (t.i., bez vakcinēšanās pret “Covid-19” vai šīs kaites pārslimošanas) ir, maigi izsakoties, problemātiski, lai neteiktu gandrīz neiespējami.     

Dzintars Zaļūksnis

To, protams, atzīst arī 13. Saeimas deputāti, kas sagatavojuši attiecīgus grozījumus Krimināllikumā – koalīcijas partiju spīdekļi Andrejs Judins un Anda Čakša iz “Jaunās vienotības”, Juris Jurašs iz Jaunās konservatīvās partijas, Juris Pūce iz apvienības “Attīstībai/PAR!” un Raivis Dzintars iz nacionālās apvienības. Grozījumi Krimināllikumā esot izstrādāti sadarbībā ar Valsts policiju un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju.

Pašlaik, raugiet, klaigāšana par to, ka gan viltoto sertifikātu izsniedzējus, gan saņēmējus sēdināšot žurku pilnos pagrabos, ir juridiski pārspīlēta. Likumprojekta autori atzīst, ka (citātā saglabāta autoru pareizrakstība un stils) “viltota sertifikāta izmantošanas fakta konstatēšana ir apgrūtinoša un, nepārprotami skaidrs, ka to iegādāšanās notiek nolūkā izmanot viltotu dokumentu, lai efektīvi izmantotu tiesībaizsardzības institūciju kapacitāti, kā arī, lai novērstu nelikumīgas darbības, kuras var izraisīt smagas sekas (cilvēku inficēšanās ar smagu slimību), ir nepieciešams jau paredzēt kriminālatbildību par sadarbspējīga sertifikāta iegādāšanos”. Skan nedaudz juceklīgi, bet ko gan var prasīt no cilvēciņiem, kas ļoti grib, bet nemāk pateikt, ko īsti?

Vispirms par sveša sertifikāta izmantošanu. Anotācijā norādīts, ka praksē esot gadījumi, kad “personas uzrāda citām personām izsniegtus sertifikātus nolūkā pārkāpt valstī noteiktās epidemioloģiskās drošības prasības. Šādas rīcības būtiski apdraud sabiedrības veselību un, ņemot vērā to kaitīgumu, būtu atzīstamas par noziedzīgām”. Secinājums: pašlaik sava sertifikāta aizdošana citam cilvēkam NAV noziedzīgs nodarījums. Jā, pārkāpums, jā, [iespējams] amorāls akts, bet ne noziegums!

Nākamais jautājums – par sadarbspējīgā sertifikāta viltošanu. Minētā deputātu grupa parlamentā iesniegtajos grozījumos Krimināllikumā rosina noteikt kriminālatbildību par viltota sadarbspējīga vakcinācijas, testēšanas vai pārslimošanas sertifikāta iegādāšanos. Un ar to viņi apstiprina, ka arī viltota sertifikāta iegāde šobrīd NAV noziedzīgs nodarījums.

Te gan problēma ir nedaudz sarežģītāka. Proti, var strīdēties jau par to vien, vai šis sertifikāts vispār ir dokuments. Nezinošākam/pieredzes nabagākam izmeklētājam to pierādīt var neizdoties. Taču, pat ja izdosies, vēl būs jāuzbūvē pārliecinošs nozieguma sastāvs – abpusējs nodoms, motīvi, sabiedrībai nodarītais kaitējums...

Kriminālprocesā nepietiek ar politisko gribu, statistikas cipariņiem vai apgalvojumiem, ka “mediķi publiski atzinuši, ka saņem dažādus piedāvājumus no saviem pacientiem, lai iegūtu vakcinācijas sertifikātus, neveicot pašu vakcināciju”. Kriminālprocesā vēl nav atcelti divi svarīgi principi: 1) nevainīguma prezumpcija; 2) Krimināllikuma normām nav atpakaļejoša spēka, proti, neviens nevar tikt saukt pie atbildības, ja nodarījuma kriminalizēšana ir notikusi PĒC nodarījuma. Tāpēc grozījumu anotācijā minētais, ka “tiesībsargājošās institūcijas īsā laikā ir ierosinājušas vairāk nekā desmit kriminālprocesus, kuros figurē vairāki simti cilvēku saistībā ar vakcināciju apliecinošu dokumentu viltošanu, viltoto dokumentu izmantošanu, kā arī medicīnas jomā strādājošo uzpirkšanu vakcinācijas sertifikātu prettiesiskai iegūšanai” nav nekas vairāk kā pabaidīšana. Blefs, ja runājam tiešāk.

Tieši tāpēc piecu deputātu virzītais likumprojekts paredz papildināt Krimināllikumu ar jaunu pantu, nosakot kriminālatbildību par viltota vakcinācijas, testēšanas vai pārslimošanas sertifikāta iegādāšanos, kā arī citai personai izsniegta sadarbspējīga vakcinācijas, testēšanas vai pārslimošanas sertifikāta izmantošanu, ja lietotājs pats nav vakcinējies. Un otrādi –atbrīvot no kriminālatbildības personas, kuras labprātīgi paziņos par viltota vakcinācijas, testēšanas, pārslimošanas sertifikāta iegādāšanos. Nešaubos, ka tas tiks pieņemts, bet pagaidām, atvainojiet, Krimināllikumā tā nav!

Jā, es labi redzu, kurp virzās kapitālistiskais tiesiskums: nedz Satversmes tiesa reaģē uz atsevišķu pamatlikuma pantu faktisku atcelšanu, nedz ģenerālprokurors uztraucas par to, ka pēkšņi valdības rīkojums/noteikumi ieguvuši lielāku spēku nekā likumi. Par tiesībsargu, kurš pēc atkārtotas apstiprināšanas amatā un krietna algas pielikuma pat reizrēķinu ir aizmirsis, vispār nerunāsim – viņa nav!

Jā, pēc trešās ceturtās potes sadarbspējīgais sertifikāts ar 13. Saeimas (vai valdības) svētību varētu kļūt par personas galveno dokumentu. Bet šodien vēl tā nav. Redzēs, kā Saeimai veiksies ar Krimināllikuma grozījumiem – pagaidām valdība pati vēl to nevar izdarīt. Bet gan jau grozīs un gan jau nākotnē pilnvaros Ministru kabinetu arī patstāvīgi knibināties ap likumiem. Kad jau, tad jau!

Tavs komentārs par rakstu: