• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
Dzēšgumija daļēji dzēš uzrakstu debtPat daļēja parādu anulēšana nebūs tik vienkārša. Attēls: Shutterstock

«Parādu atlaišana» vai banku grāmatvedības sakārtošana?

Lai arī politiķiem tīk runāt par to, cik veiksmīgi Latvija viņu vadībā ir pārvarējusi 2007.-2008. gada krīzi, liela daļa sabiedrības to joprojām „izbauda” uz savas ādas. Šo neveiksminieku rindās ir arī cilvēki, kuri savulaik noticēja komercbanku reklamētajiem „vieglajiem” kredītiem, no kuriem, izrādījās, daudzi vairs nespēj atbrīvoties vēl šodien.

Roberts Ozols, īpaši InfoTOP.lv

Maz ticams, kabanku lobijs valdībā kļuvis īpaši vājāks, tāpēc ir naivi cerēt, ka šī lielā mērā personīgā problēma valsts līmenī tiks risināta cilvēku labā. Tomēr apsveicami ir jau tas vien, ka jaunais Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks vispār ir publiski izteicis ideju par dzēst „trekno gadu” parādu dzēšanu. Turklāt gatavību diskutēt par šo ideju ir paudusi Finanšu ministrija (FM), kura gan norāda uz to, ka patlaban parādnieki esot atbrīvoti no iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) par nepanesamajiem un patiesībā sen jau iztērētajiem kredītu līdzekļiem, bet, ja parādnieki tiks atbrīvoti no parādsaistībām, tikšot uzskatīts, ka viņi ir guvuši ienākumus, jo „aizņemtie līdzekļi ir izmantoti personas vajadzībām”, bet tagad tie nemaz vairs nebūs „aizņemtie”, bet „uzdāvinātie”. Tāpēc valsts piedzīšot IIN. Vai varbūt tomēr nepiedzīs? Arī tas būs diskusijas jautājums. Tie, kam šādu parādu nav, jau tagad var sākt vārīties sašutumā un protestēt. Nav godīgi, nudien, nav godīgi! Dažiem lētticīgiem līdzpilsoņiem nepelnīti paveiksies. Sevišķi pareizs iemesls sašutumam būs tiem hipotekāro kredītu ņēmējiem, kas, nesagaidot parādu atlaišanu, ir  zaudējuši par aizdoto un neatdoto naudu iegādātos nekustamos īpašumus.

FM pārstāvis Aleksis Jarockis visū šo ieceri sarežģī vēl vairāk, norādot, ka gadījumā, ja izrādīsies, ka kredītiestādes gatavojas dzēst vēl citus iedzīvotāju ekonomiskā „burbuļa” laikā izveidojušos parādus, kas neatbilst patlaban spēkā esošajām IIN piemērošanas atlaidēm, tad sadarbībā ar kredītiestādēm būtu jāvērtē, kāda veida parādi tiks norakstīti, jāvērtē to rašanās cēloņi, ietekme uz ekonomiku un iedzīvotājiem, lai rastu vispiemērotāko risinājumu. Ir novērots, ka lietas sarežģīšana mūsu valstī gandrīz droši nozīmē to, ka problēmu neviens nopietni nerisinās, tikai par to papļāpās. Vai tā nav, Jarocka kungs?

Ja nav, tad to drīz vien redzēsim: mazais činavnieciņš Jarockis tiks lielo činavnieku kušināts. Turpretim, ja tā nenotiks, tad, dārgie parādnieki, varat gatavoties uz neko, jo tādā gadījumā visa šī melšana ir viena nekrietna priekšvēlēšanu nūdeļu porcija, tāpēc viss paliks, kā bijis.

Diezin vai izšķirošs būs arguments par hipotētisku 10 000 cilvēku atgriešanu Latvijas legālās ekonomikas apritē. Tie, kas ir iesituši roku ēnu ekonomikā, noteikti ir novērtējuši arī šādas darbības priekšrocības.

Savukārt tie, kam parāds ir bijis izšķirošais arguments, lai emigrētu, noteikti saskata ilgtermiņa (parādu neapgrūtināto) starpību starp šejieni un turieni – un tā nekādi nav par labu šejienei.

Tā ka parādu vispārējā atlaišana, pat ja tāda notiks, realitātē var izrādīties tikai banku grāmatvedības sakārtošana, kas maz ko dod vienkāršajiem pilsoņiem un vēl mazāk – valsts tautsaimniecībai.

Tomēr šo sen jau norakstīto parādu anulēšana būtu loģisks solis, kas cilvēkus atbrīvotu no faktiskas verdzības un lieka stresa. Mūsu makroekonomiski un fiskāli noskaņotajiem politiķiem gan tas var nebūt īsti saprotams un atbalstāms arguments.   

Tavs komentārs par rakstu: