• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
Balodis sažņaugts rokāsVienmēr gribas paturēt balodi sev saujā, drošībā. Foto: Nowshad Arefin/Unsplash

Pārdomas starp Rietumu un Austrumu kristiešu svētkiem

Sadauzi pret ozolbluķi televizoru… Tā tu zaudēsi naudu, bet iegūsi iespēju garai un ražīgai sarunai. Ar pasauli, ar draugiem, ar ienaidniekiem. Ar sevi. Starp Jūlija un Gregora kalendāru, starp cilvēkiem, kas noasiņo visas pasaules malās, starp cīņu un samierināšanos. Starp priekiem un postu, realitāti un iedomām. Starp to, ko no Tevis gaida un to, ko Tu spēj.

Spoguļa un Dieva priekšā Tev mūžam būs izvēle: paturēt miera balodi sev saujā, drošībā – vai laist viņu debesīs, nezināmajā un bīstamajā pasaulē.

Vilis Bāliņš, īpaši InfoTOP

Mana suverēnā doma, dzīvais radīšanas trauks

Caur Kosmosam trauc viena,

Domubiedrus kopā sauks. Cilvēki bez senču saknēm

Vēsturniekus sauc par blaknēm,

Pielīdzina Zoodārza pērtiķiem, jo nav ne šodienas, ne rītdienas tiem.

Labestīgā cilvēka vietā tiek radīts mehānisks atvars.

Dvēseles un sirdsapziņas sietā

Tīklā iekļūst atombumbas baisais svars.

Brāļi! Māsa!

Met prom snaudošo gļēvumu!

Sadauzi pret ozolbluķi televizoru…

Cep miežu pankūkas ar baravikām sviestā,

Stādi neaizmirstules un vizbulītes logu priekšā!

Rītos vasarā ar prieku guli rasā,

Ziemas spelgonī uz stikla leduspuķes raisās.

Lielā baltā maizes krāsns jau piecpadsmitā paaudzē

Dveš Siltumu un mieru.

Vecāmāte govis izslauc, tīrā marlē iesien sieru.

Dzīvais gars svin visus labos svētkus,

Svētie Eņģeļi dzied projām manus grēkus…

Visu tautu Jaunosgadus svinu,

Tikai sev es atzīstos – vai esmu Cilvēks es,

Vai tikai rukšķošs Sivēns.

Tavs komentārs par rakstu: