• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
Garas rokas cenšas sagrābt pensionāra krājkasītiKur spruksi, vecīt? Foto: Shutterstock

Pensiju 2. līmenis kā banku peļņas stabilizēšanas instruments

Brīdī, kad mīlas pārītis valdība+Saeima izlēma, ka valsts saviem pilsoņiem (gan ne visiem, bet tiem, kas dzimuši 1971. gada 1. jūlijā un vēlāk) uzliek par pienākumu iesaistīties pensiju 2. līmenī, taču tā apkalpošanu pilnībā nodod banku pārziņā, atviegloti uzelpot varēja nevis potenciālie pensionāri, bet gan bankas.

Dzintars Zaļūksnis   

Tas bija 2001. gads. Atgādināšu: Ministru prezidents tobrīd bija Andris Bērziņš, Valsts prezidente – Vaira Vīķe Freiberga. Ja kāds piemirsis, propagandistu izvērstā kampaņa bija tik masīva, ka jautājumi par to, kādā veidā valsts var garantēt pensijas, ja visa pensiju fondu nauda ieplūst privātās, pārsvarā ārvalstu akcionāriem piederošās kredītiestādēs, vispār netika uzklausīti.   

Ir pagājuši pilni 15 gadi, pensiju sistēmai teorētiski jādarbojas pilnā sparā, audzējot valsts pilsoņu labklājību un pārliecību par nākotni. Taču, kā liecina skaitļi, 2. pensiju līmeņa ienesīgums 2006., 2007., 2008. un 2011. gadā bija zemāks par inflāciju. Visā laika posmā no 2004. līdz 2015. gadam kopā 2. pensiju līmeņa ienesīgums bija 57%, bet inflācija – 69% (šeit). Tātad cilvēki, kas, vairāk vai mazāk uzticēdamies valstij, 2. pensiju līmenī veikuši regulāras iemaksas, naudu bankās nevis pavairo, bet gan zaudē.

Bankas visas kā viena to skaidro ar konjunktūru, krīzi, vērtspapīru cenu kritumu, pienākumu ieguldīt drošos darījumos un ko tikai vēl nē, taču vienkāršam cilvēkam, redzot banku peļņas skaitļus un rūkošo kredītportfeli, tik un tā ticamāka šķiet versija, ka pensiju fondu naudu bankas izmantoja un izmanto, lai kompensētu krīzes cirstos robus citos banku darbības sektoros. Prasti izsakoties, manipulējot ar pensiju naudu, bankas varēja izvairīties no lieliem zaudējumiem, neparasti ātri atgūstoties no 2008. gada krīzes sekām, bet tagad pensiju naudu izmanto, lai turpinātu uzturēt stabilu peļņu – no kuras, piebildīšu, Latvijas tautsaimniecībai nav praktiski nekāda labuma. Bez šaubām, ar pensiju 2. līmeni vairs nepietiek kaut vai tāpēc, ka kopš 2012. gada “pensiju plāniem” jānodrošina pluszīme, pretējā gadījumā finanšu pieplūde var apstāties. Vai tā būtu sakritība, ka tieši pēdējos 3-4 gadus bankas pret saviem klientiem sākušas izturēties arvien skarbāk?

Un nu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) ziņo par nebijušu sasmiegumu: šā gada pirmajā pusgadā vidējā vecuma pensija Latvijā sasniegusi 304,30 eiro! Fantastika! Tas esot par 8,15 eiro vairāk nekā aizvadītajā gadā vidēji (pērn vidējā vecuma pensija bija 296,15 eiro). VSAA nemudina meklēt rokā kalkulatoru un sarēķināt, cik liels pensiju pieaugums gada laikā cilvēkus ir piemeklējis. Jo skaitlis ir diezgan nožēlojams – ap 2,7%. Gada inflācija pašlaik jau ir pārsniegusi 3%, un pensionāri, gaidot oktobrī solīto indeksāciju, patlaban dzīvo mīnusos. Par ko priecāties?

Šogad vecuma pensiju ik mēnesi saņem vidēji 457 270 cilvēki, un lielākajai daļai (53%) no viņiem pensija ar piemaksām ir 200-300 eiro apmērā. Vēl 12,2% cilvēku saņem pensiju, kas ir mazāka par 200 eiro. Tātad kopumā divas trešdaļas (65,2%) pensionāru knapi savelk galus kopā. Vai arī nesavelk.

Bet baisākais ir tas, ka arī lielākajai daļai eventuālo pensionāru nekas vairāk vis “nespīd” – neatkarīgi no tā, vai viņi ir vai nav iesaistījušies pensiju 2. līmenī. 15 gadu pieredze ir parādījusi, ka pensiju 2. līmenis drīzāk ir banku peļņas uzturēšanas nevis pensiju palielināšanas instruments. Trūkumā dzīvojošajiem pensionāriem atliek vien sveikt banku lobiju ar spožu uzvaru. Cerēt, ka koalīcija pārskatīs “vienu no 10 pasaulē veiksmīgākajām pensiju sistēmām”, svītrojot no tās tikai bankām izdevīgo 2. līmeni, laikam gan ir veltīgi.

Tavs komentārs par rakstu: