• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
Atkārtotās pašvaldību vēlēšanas Ķekavas novada 785. vēlēšanu iecirknī.Atkārtotās pašvaldību vēlēšanas Ķekavas novada 785. vēlēšanu iecirknī. Foto: Edijs Pālens/LETA

Piektdaļa Latvijas vēlētāju neredz jēgu piedalīties vēlēšanās

LETA

Piektā daļa vēlētāju neredz jēgu piedalīties vēlēšanās, un tas joprojām ir galvenais iemesls, kāpēc daļa vēlētāju izvēlējās nepiedalīties pašvaldību vēlēšanās, aģentūru LETA informēja Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) Informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņa.

Aptauju jūlijā veica CVK sadarbībā ar pētījumu centru "SKDS".

To, ka vēlētāji neredz jēgu dalībai vēlēšanās aptaujā atzina 21% aptaujāto, kuri izvēlējās nepiedalīties šā gada jūnijā notikušajās pašvaldību vēlēšanās. Salīdzinot vēlētāju viedokļus, kas iegūti līdzīgā aptaujā pirms četriem gadiem, šādu vēlētāju skaits pieaudzis par 2,4%.

Tajā pašā laikā biežākais arguments, kāpēc vēlētāji izvēlas piedalīties vēlēšanās, ir pilsoņa pienākums. Ar to savu lēmumu doties balsot pamatoja 35% no aptaujātajiem, kuri norādīja, ka ir piedalījušies šā gada pašvaldību vēlēšanās.

Aptaujas dati arī liecina, ka četru gadu laikā par 3% pieaudzis to vēlētāju skaits, kuri pašvaldību vēlēšanās nepiedalījās, jo vēlēšanu laikā atradās ārpus Latvijas. Šo kā galveno iemeslu minēja 11% aptaujāto, kuri vēlēšanās nepiedalījās.

Vēl citi iemesli, kāpēc vēlētāji nepiedalījās šā gada vēlēšanās, bija viedoklis, ka "nav par ko balsot" (11%), "neatradās dzīvesvietā" (9%), "bija aizņemts, strādāja" (7%), "nedzīvo deklarētajā dzīvesvietā" (7%), "nav ticības, neuzticas nekam" (7%), "negribēja" (5%), "mana balss neko neietekmē" (5%) un "nebija laika" (4%).

Savukārt biežākie argumenti, kāpēc vēlētāji piedalījās pašvaldību vēlēšanās, bija "vēlme atbalstīt noteiktu partiju, kandidātu" (21%), "lai ietekmētu pašvaldības nākotni" (12%), "cerība uz labāku nākotni, pārmaiņām" (12%), "vēlme paust savu viedokli"(7%), "vienmēr piedalās visās vēlēšanās" (6%) un "lai cita partija saņemtu mazāk vietu" (3%).

Kopumā arī šā gada aptauja atklāj, ka vispasīvākie vēlētāji, kuri biežāk nekā citi nepiedalās vēlēšanās, ir jaunieši vecumā no 18 līdz 24 gadiem (50%), bet visaktīvāk vēlēšanās piedalās vēlētāji vecumā no 55 līdz 63 gadiem (79%). Tāpat biežāk vēlēšanās piedalās sievietes (70%), vēlētāji ar augstāko izglītību (76%), vēlētāji, kuru sarunvaloda ģimenē ir krievu valoda (71%) un publiskajā sektorā nodarbinātie (78%).

CVK un SKDS pēcvēlēšanu aptaujā piedalījās 858 Latvijas pilsoņi.

Tavs komentārs par rakstu: