• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
Sviests ar jautājuma zīmiSviesta cenas Latvijas veikalos joprojām ir īsts "sviests". Foto: Shutterstock

Piena iepirkuma cenas Latvijā otras zemākās, toties sviesta cenas – augstākās ES

Kad Eiropas Komisija (EK) ar 2015. gada 1. aprīli atcēla piena kvotu sistēmu, arī Latvijas piena ražotājiem iestājās “brīvestības” režīms, kurš sākumā raisīja eiforiju par to, ka kvotu pārsniegšana vairs nedraud ar soda sankcijām. Tomēr ātri iestājās “paģiras”: brīvais tirgus izrādījās ļoti svārstīgs, piena iepirkuma cenas te cēlās, te gāzās. Vienbrīd sāka nervozēt arī EK un labu (piena iepirkuma cenu stabilizēšanu) gribēdama sāka maksāt par piena ražošanas pārtraukšanu.

Dzintars Zaļūksnis

Saņemot Eiropas kompensācijas, piena govju skaitu samazināja arī vairāki simti Latvijas lopkopju. Rezultāts bija (un ir joprojām) piena produktu cenu straujš kāpums mazumtirdzniecībā, kas pērn viskrasāk izpaudās sviesta tirgū. Lielākajā daļā Eiropas Savienības (ES) valstu sviesta cenas jau ir atgriezušās “pirmskrīzes” līmenī. Tikai ne Latvijā! Tāpēc, piemēram, Itālijā ražota sviesta cena Latvijas lielveikalos pat bez atlaidēm pašlaik ir krietni zemāka nekā ar atlaidēm tirgota vietējā produkta cena.  

Un šim “paradoksam”  pašlaik gals nav saredzams: Lauksaimniecības datu centra (LDC) apkopotā informācija uzrāda, ka Latvijā nodotā svaigpiena apmērs šā gada pirmajā pusgadā bija 385 218 tonnas un ir samazinājies par 1,95% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu.

Un samazinājuma tendence nevis iet mazumā, bet gan tieši otrādi: jūnijā nodotā svaigpiena apmērs Latvijā sarucis par 7,2% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo mēnesi.

Arī slaucamo govju skaits šogad turpina sarukt. Kāds gan brīnuums, ja no gaidītās stabilitātes piena tirgū joprojām nav ne smakas? Šogad jūnijā valstī bija reģistrētas 149 883 slaucamās govis, un tas ir par 2,87% mazāk nekā 2017. gada jūnijā. No kopējā slaucamo govju skaita Latvijā pienu piegādei šogad jūnijā “ražoja” 130 869, un tas ir par 4,05% mazāk nekā attiecīgajā mēnesī gadu iepriekš.

Likvidēti, protams, tiek mazākie ganāmpulki, un to rāda ganāmpulku kopskaita it kā neadekvātais sarukums –  LDC dati liecina, ka jūnijā Latvijā bija reģistrēti 15 534 ganāmpulki, kas ir par 10,49% mazāk nekā pērnā gada jūnijā.

Eiropas Komisijas Piena tirgus novērošanas centra (EU Milk Observatory) dati par ES dalībvalstu provizoriskajiem piena iepirkumu cenu rādītājiem (šeit) liecina, ka Latvijā provizoriskā piena iepirkuma cena jūnijā bija 270,9 eiro par tonnu (par 1,3% vairāk nekā mēnesi iepriekš), savukārt ES vidējā provizoriskā piena iepirkuma cena šogad jūnijā bija 323,1 eiro par tonnu, (par 0,7% vairāk nekā mēnesi iepriekš). Konkurentvalstīs svaigpiena iepirkuma cena ir krietni augstāka nekā Latvijā: Igaunijā – 300 EUR/t, Polijā – 302,2 EUR/t, jau pieminētajā Itālijā – 348,9 EUR/t. Tradicionāli zemāka piena iepirkuma cena ir tikai Lietuvā – 254,9 EUR/t, un lietuviešu zemnieki vispār spiesti savu govju pienu pārdot par zemāko cenu visā ES. Svaigpiena iepirkuma cena Latvijā ir otra zemākā pēc Lietuvas.

Tāpēc noslēgumā uzdosim paši sev vienkāršus jautājumus: kāpēc Latvijā, kur zemnieki svaigpienu pārdod par otru zemāko cenu visā ES, sviesta cenas veikalos turas augstākās ES? Kā tas nākas, ka Itālijā svaigpiens maksā krietni dārgāk nekā ES vidēji, tomēr tur ražotais sviests Latvijas lielveikalos maksā nepilnus 8 eiro kilogramā, kurpretim pašmāju produkts pat ar akcijas cenām reti nolaižas zem 10 EUR/kg, bet parasti turas ap 12 EUR/kg? Ja vidējā sviesta vairumtirdzniecības cena ES jūlijā ir 5,63 EUR/kg, bet, piemēram, Polijā – 5,42 EUR/kg (šeit), kādi faktori “uzaudzē” sviesta cenu Latvijas “RIMI” un “Maximā”?

Ja spēsiet atbildēt uz šiem jautājumiem, jums kļūs daudz skaidrāka pamatproblēma: kas patiesībā ir “brīvais” tirgus un kā tā ietvaros notiek cenu veidošanās. 

Tavs komentārs par rakstu: