• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
Kvēlspuldze zemē kā dārzenisKoalīcija cer dabūt enerģiju no nekā. Foto no: mckinsey.com

Pieņem 60 uzņēmumiem paredzētu Sociālā uzņēmuma likumu

Lai arī uzņēmējdarbības vide Latvijā neveicina uzņēmumu nostiprināšanos un finansiālo stabilitāti, valdošā koalīcija ir nolēmusi, ka lētāk sanāks nevis veicināt vidusslāņa un mazo uzņēmumu attīstību, bet gan pieņemt formālu Sociālā uzņēmuma likumu. Paši likumprojekta autori atzīst, ka Latvijā ir apmēram 60 organizāciju, kas atbilst jaunieviestajam sociālā uzņēmuma kritērijiem. Savukārt anotācijā paustās cerības, ka, pieņemot šo likumu, “vidējā termiņā Latvijā vajadzētu izveidoties vismaz 200 sociālajiem uzņēmumiem”, ir vienkārši no griestiem grābtas.

Roberts Ozols, īpaši InfoTOP.lv

Lai gan – vai par to būtu īpaši jābrīnās, ja zinām, ka likumprojekta iniciatore ir mūžīgi pa mākoņiem klīstošā un nožēlojamās ikdienas problēmas – smago emigrāciju, Āfrikai raksturīgo veselības aprūpi, kas ik gadu pāragri aiznes 6500 dzīvību, lauku iztukšošanos, izglītības degradāciju, nācijas novecošanos utt. – neredzošā pašpasludinātā nacionālā apvienība:  likumprojektu ir izstrādājusi darba grupa ar “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK bāleliņu Einaru Cilinski priekšgalā.

Nupat Saeima Sociālā uzņēmuma likumu ir pieņēmusi galīgajā lasījumā, un plānots, ka tas stāsies spēkā 2018. gada 1. aprīlī. Kā norāda Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča, atšķirībā no daudzām citām valstīm Latvijā vēl nav izveidots tiesiskais regulējums tādu uzņēmumu darbībai, kuri strādā sociālu mērķu vadīti. Taču pieprasījums pēc īpašiem noteikumiem šāda veida uzņēmējdarbībai ir, tādēļ komisija uzņēmās iniciatīvu likumprojekta izstrādē. “Ceru, ka mums ir izdevies izveidot modernu un labi pielietojamu tiesisko ietvaru, jo esam ņēmuši vērā gan citu valstu pieredzi, gan pašmāju organizāciju priekšlikumus,” uzsver deputāte.

Jaunā tiesiskā regulējuma mērķis esot “veicināt sabiedrības dzīves kvalitāti un sekmēt sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju nodarbinātību”. Jaunais likums došot tiesisko ietvaru, paredzot gan kritērijus sociālā uzņēmuma statusa iegūšanai, gan kārtību, kā valsts atbalstīs šāda veida uzņēmējdarbību. Šīs pasakas, protams, nevajadzētu uztvert īpaši nopietni: valstī, kur nav patiešām bagātu uzņēmumu, ir vājas cerības, ka plikadīdas nu trauksies dibināt “ vispārēja labuma” uzņēmumus. Likums sociālajiem uzņēmumiem paredz vairākus atbalsta pasākumus, taču tie ir tik vāji, ka diezin vai spēs piesaistīt kaut cik nopietnu daļu talantīgu (jo bez talanta te neiztikt!) uzņēmēju. Proti, sociālā uzņēmuma statusu ieguvis uzņēmums varēs ar uzņēmuma ienākuma nodokli apliekamajā bāzē neietvert virkni izdevumu, piemēram, darbinieku rehabilitācijas un sociālās iekļaušanas pasākumu izmaksas, izdevumus personu integrācijai darba tirgū, tādu aktīvu iegādei, kas kalpo statūtos noteikto mērķu sasniegšanai, kā arī ziedojumus sabiedriskā labuma organizācijām.

Otra daļa atbalsta instrumentu formulēti kā valsts un pašvaldību tiesības piešķirt noteiktus atvieglojumus un atbalstu – tiesības dāvināt (ziedot) kustamu mantu, piešķirt nekustamā īpašuma nodokļa atlaides, nodot piederošo mantu bezatlīdzības lietošanā. Visbeidzot, sociālais uzņēmums varēs piesaistīt brīvprātīgā darba veicējus darbībām, kas nav saistītas ar uzņēmuma pārvaldi, grāmatvedību, kā arī uzņēmuma pamatfunkcijām. Un tas principā arī viss atbalsts.

Sociālā uzņēmuma statusu varēs iegūt sabiedrības ar ierobežotu atbildību, kas īsteno radošu saimniecisko darbību ar labvēlīgu sociālo ietekmi, piemēram, sniedz sociālos pakalpojumus, veido iekļaujošu pilsonisko sabiedrību, veicina izglītību, atbalsta zinātni, strādā pie vides aizsardzības un saglabāšanas, nodrošina dzīvnieku aizsardzību vai veicina kultūras daudzveidību. Sociālā uzņēmuma statusu Latvijā varēs iegūt komersants, kas atbilst likumā noteiktiem kritērijiem. Valsts sociālajiem uzņēmumiem sniegs noteiktu atbalstu,  bet tiem būs aizliegts sadalīt peļņu starp uzņēmuma īpašniekiem. Tā būs jāiegulda statūtos noteikto mērķu sasniegšanai – sabiedriskā labuma radīšanā. Līdztekus noteiktas jomas, kurās sociālais uzņēmums nav tiesīgs darboties, piemēram, ieroču un munīcijas, alkoholisko dzērienu, tabakas izstrādājumu ražošanā un tirdzniecībā, azartspēļu un derību organizēšanā, kā arī finanšu un apdrošināšanas nozarē.

Ko tas nozīmē? To, ka ilgtspējīgu sociālo uzņēmumu varēs atļauties uzturēt tikai ļoti turīgi cilvēki. Un Latvijā tādus var uz pirkstiem saskaitīt.

Tiesa, mazliet cerīgāks rādās punkts, kas sociālā uzņēmuma izveidē un darbībā ļauj piedalīties pašvaldībām. Taču arī te likumdevējs nav bijis īpaši dāsns: pašvaldībām šādos uzņēmumos nevarēs būt balsu vairākums, bet šāda uzņēmuma darbības mērķim jābūt mērķa grupas nodarbinātībai. Turklāt šī norma būs spēkā tikai trīs gadus pēc likuma spēkā stāšanā. Lai gan likumdevējam, izvērtējot likuma darbību, būs iespēja šo termiņu pagarināt, ja sociālie uzņēmumi bez pašvaldību līdzdalības neveidosies pietiekami aktīvi, diezin vai šāds “čemodānu noskaņojums” veicinās bagāto pašvaldību vēlmi iesaistīties tamlīdzīgos projektos – visi mēs labi zinām, piemēram, stipri līdzīgās publiskās un privātās partnerības (PPP) traģisko likteni Latvijā.

(Materiālā izmantota LETA informācija)

Tavs komentārs par rakstu: