• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
1991. gada barikāžu fotoVai varat iedomāties tauta un Saeima - vienotas? 1991. gada janvāris. Foto: 1991. gada barikāžu muzejs/Aizsardzības ministrija

«Pievemtās» barikādes

Skumji, ka daudziem jauniešiem 1991. gada janvāra gada saistās ar lielu un ne visai saprotamu tusiņu. Taču viņi tās nav piedzīvojuši, viņiem ir piedodams.  

Dzintars Zaļūksnis

Turpretim pavisam šķērmīgi ap dūšu kļūst, kad barikādes post factum cenšas „pievemt” manas paaudzes cilvēki. Jā, mēs bijām naivi, jā, rezultāts tam visam ir tāds, kāda nu tas ir.

Jā, savu valsti mēs zaudējam!

Bet ne jau barikādes ir vainīgas, ka mēs esam izrādījušies tādi muļķi un vārguļi, piešķirot teikšanu sīkiem, nodevīgiem un alkatīgiem cilvēciņiem.

Barikādes bija izšķiršanās sākums, un daļa to bērnu tagad neko labāku nespēj izdomāt, kā tās „pievemt”. Jo paši sevi vainot negribam –, lai to darītu, ir vajadzīgs pulka vairāk dūšas un apņēmības. Mazākais – nav jābaidās no spoguļiem, lai cik nežēlīgu ainu tie pa laikam rādītu.

Tāpēc paliksim pie pavisam vienkārša fakta: 1991. gada barikāžu dalībnieku biedrība kopš 1996. gada organizē barikāžu atceres pasākumus, un tādi paredzēti arī 2020. gada janvārī.

          ● 13. janvārī :

Plkst. 18.00 atceres pasākums Zaķusalā.

          ● 14. janvārī:

Plkst. 16.00 Pateicības rakstu pasniegšana 1991. gada barikāžu dalībniekiem Rīgā, Krāmu ielā 3 1991. gada barikāžu muzeja zālē.

          ● 15. janvārī:

Plkst. 16.00 Pateicības rakstu pasniegšana 1991. gada barikāžu dalībniekiem Rīgā, Krāmu ielā 3 1991. gada barikāžu muzeja zālē.

          ● 16. janvārī:

Plkst. 12.00 Atceres brīdis Mārupes kapos pie pieminekļa brīvības cīnītājiem;

Plkst. 16.00 Atceres brīdis pie Vecmīlgrāvja tilta.

          ● 20. janvārī:

Plkst. 10.00 Piemiņas ugunskura iedegšana Doma laukumā;

Plkst. 14.00 Ziedu nolikšanas ceremonija pie Brīvības pieminekļa un kritušo piemiņas vietām Bastejkalnā;

Plkst. 15.30 Ugunskurs pie Saeimas ēkas;

Plkst. 19.00 Koncerts “Piesaukšana” Rīgas Domā.

Es lepojos ar to, ka biju tādas Barikādes – kad svarīgākais šķita mazliet abstrakta un šodien politiski apķēzīta vienotība. Pat starp tādiem antagonistiem kā sabiedrība un vara. Sabiedrība tolaik vēl nezināja, ko ar to izdarīs sīkie cilvēciņi, kuriem tā pati varu ir piešķīruši.  Tagad šie sīkie, zemiskie cilvēciņi sevi identificē ar varu. Diemžēl viņiem ir iemesls.

Taču tas nav iemesls „vemt” Barikādēs.

Tavs komentārs par rakstu: