• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
The Endless River vāka bildePink Floyd. The Endless River. Publicitātes foto

«Pink Floyd» – «Nebeidzamā upe»

Jānis Blumbergs, īpaši infoTOP.lv

Topošie "Pink Floyd" dalībnieki – basa ģitārists Rodžers Voterss (Roger Waters) un ģitārists Sids Barets (Sid Barrett) sadraudzējās Kembridžas zēnu skolā. Absolvējuši skolu, draugi devās uz Londonu, lai iestātos augstskolā, kurā varēja apgūt mākslas un arhitektūras zinības. Augstskolā Voterss satika bundzinieku Niku Meisonu (Nick Mason) un pianistu Ričardu Raitu (Richard Wright). Jaunekļi kļuva par nešķiramiem draugiem un no mācībām brīvajos brīžos muzicēja dažādās grupās, pirms izveidoja savu – "Scriming Ebdebs". Pēc tam, kad Sids Barets, iepriekš dūšīgi izspēlējies dažādās citās vienībās, pievienojās pārējiem – Nikam, Rodžeram un Ričardam, grupa tika pārdēvēta par "Pink Floyd Sounds". Šo nosaukumu puiši salika no divu amerikāņu blūza ģitāristu Pinka Andersona (Pink Anderson) un Floida Kansila (Floyd Council) vārdiem.

"Pink Floyd" smadzeņu centrs un galvenais ideju ģenerators toreiz bija Sids Barets, kurš pakāpeniski aizrāva kolēģus ar savām oriģinālajām idejām lirikas un mūzikas jomā. Kā vēlāk kļuva zināms, vairākus agrīnos "Pink Floyd" gabalus Barets sacerējis kārtējās LSD devas iespaidā. 1967. gada augustā grupa uzstājās Londonas jaunās mūzikas festivālā, tad sekoja pirmā lielākā turneja pa valsti.

Neraugoties uz itin veiksmīgo sākumu, mūziķi ar šausmām konstatēja – koncertēšana ir uz fiasko robežas: Barets kļuvis tik "adatains", ka dažreiz, nevarēdams atcerēties nevienu noti un aizmirsis visas savas ģitāras partijas, vienkārši stāvēja uz skatuves kā pārakmeņojies. Galu galā otrs komandas līderis Rodžers Voterss bija spiests pieaicināt rezerves ģitāristu Deividu Gilmoru (David Gilmor). Pārējiem grupas dalībniekiem par lielu prieku noskaidrojās, ka Gilmors ne tikai "tā nekas" spēlē ģitāru un dzied, bet ir arī apveltīts ar dažām labām muzikālām idejām. 1973. gada sākumā, pēc koncertvizītes Japānā, ASV un Austrālijā, mūziķi turpat deviņus mēnešus ieslēdzās ierakstu studijā kopā ar skaņu vīru Alanu Pārsonu (Alan Parson). Šīs darbības rezultāts meklējams albumā "Dark Side Of The Moon" [Mēness tumšā puse], kas kļuva par aicinājumu mūsdienu cilvēkam, kas dzīvo vienaldzības, nežēlības un pastāvīgā kara draudu pasaulē, pievērsties savai iekšējai pasaulei.

The Endless River” [Bezgalīgā upe] – Britānijas psihodēlā roka grupas „Pink Floyd” 15. studijas albums – klajā nāca 2014. gada 10. novembrī. Albuma producents ir grupas ģitārists Deivids Gilmors. Lielbritānijā ar plates izdošanu nodarbojās „Parlaphone Records”, bet ASV – „Warner Bros. Recodrs”. Jaunais albums bāzēts uz studijas ierakstu, kas tika veikts, gatavojot albumu „The Division Bell” (1994). Nosaukums „The Endless River” ņemts no dziesmas „High Hopes” [Lielās cerības] teksta, kas bija ievietots grupas iepriekšējā albumā „The Division Bell” [Nodaļas zvans], kurš nācis tautā nu jau pirms 23 gadiem.

Visas albuma kompozīcijas ir instrumentālas, izņemot fināla treku ar nosaukumu „Louder Than Words” [Skaļāk par vārdiem]. Šis nosaukums ņemts no dziesmas teksta, kuru sacerēja Deivida Gilmora sieva Pollija Simsone (Polly Simpson). Dziesma vēsta klausītājiem par to, ka viss ko dara „Pink Floyd” ir skaļāks nekā vārdi. Skaņdarbs „Autumn‘68” [Rudens’68] norāda uz laiku, kad grupas pianists Ričards Raits ierakstīja ērģeļu tembrus slavenajā Londonas "Royal Albert Holl" [Karaliskajā Alberta zālē] 1968. gada rudenī. Interesants fakts ir tas, ka albums ir izdots arī divās vinila platēs. Uz to norāda CD bukletā izvietotā informācija: ir 1. puse (Side 1), kas satur trīs trekus, 2. puse (Side 2) satur četrus gabalus, 3. puse (Side 3) veselus septiņus, bet 4. puse (Side 4) – četrus gabalus.

Nu, ko šeit piebilst? Ir daudz mūzikas cienītāju, kas neatzīst CD skaņu, uzskatot, ka vinila platēs tā ir īstā un pareizā. Bet iedomājieties vien, cik var maksāt vinila izdevums, ja laba vinila atskaņotāja galviņa ar adatu mūsdienās maksā līdz 350 EUR. Protams, atrodas tādi fanāti, kas ir gatavi izgrūst šādu naudu. Toties mēs nejūtamies tik bagāti, lai kuģotu tik dziļos ūdeņos, tāpēc aplūkosim "The Endless River" kompaktdiska versijā.

Šeit tomēr izpaliek vinilam tik raksturīgie sprakšķi. Lai kā tur arī nebūtu, grupas dalībnieki Deivids Gilmors un bundzinieks Niks Meisons šo albumu pilnībā ir veltījuši 2008. gadā mūžībā aizgājušajam Ričardam Raitam. Viņa klātbūtne jaušama ne tikai instrumentālajos darbos, bet arī albuma bukleta fotouzņēmumos. Pirmajā pārdošanas nedēļā albums kļuva par nr. 1 Vācijas, Austrijas, Zviedrijas, Nīderlandes, Beļģijas, Somijas, Norvēģijas, Itālijas, Portugāles, Austrālijas un Jaunzēlandes hitparādēs. Jaunā "Pink Floyd" albuma iznākšana izrādījās kā patīkama satikšanās lielajam vairumam veco grupas fanu.

1) "Pink Floyd" vēsture tika uzskatīta par beigušos; 2) "The Division Bell" bija grupas pēdējais studijas albums, bet "Hight Hopes" pēdējā dziesma. Līdz ar Ričarda Raita aiziešanu mūžībā, cerības uz grupas atdzimšanu tika atklāti apglabātas; lai gan Rodžers Voterss ir pie labas veselības, tomēr grupas sastāvā nekad neatgriezīsies, jo atstāja "Pink Floyd" pēc albuma "The Final Cut" [Pēdējais gabals], neglābjami sanaidojies ar pārējiem grupas kolēģiem. Tagad par pēdējo "Pink Floyd" albumu tiek uzskatīts "The Endless River", bet par pēdējo dziesmu - "Louder Than Words".

Cerības nebija veltīgas – grupa atgriezās, tiesa, piebilstot, ka beidzamo reizi. Vispār ar šo atgriešanos apmierināti ir nebūt ne visi. Jaunais ieraksts, saņemot uzslavas un sajūsmu, ir izraisījis arī asu kritiku. Ir dzirdēti izteikumi, ka jaunais albums izdots ar iemeslu nopelnīt un ka tā saturs ir pilnīga krematorija, un to neesot iespējams klausīties. Latviešu multiinstrumentālists Kaspars Tobis uzskata, ka tas esot milzīgs pārspīlējums, jo albums, lai arī instrumentāls ir noskaņām bagāts, klasisku "Pink Floyd" tradīciju garā ieturēts darbs. "Plūstošas sintezatoru faktūras, dažviet interesantas tembru idejas, interesantas ģitārpartijas," atzīst Kaspars, piebilstot, ka "12. skaņdarbā ieskanas arī īstas ērģeles. Kompozīcijas, šķiet, caurvij viena otru, tās pat nereti ir meditatīvas variācijas par kādu tēmu vai motīvu, kas pāraug plašā orķestrācijā. Savukārt pēdējā dziesmā ir vārdi, kas izsaka visu: "…It's louder than words/ This think that we do/ Louder than words/ The way it unfurls..." [Variants: Skaļāk par vārdiem, domā, ka mēs darām, skaļāk par vārdiem, kā nesaliekties.]

Šo rindiņu autora vērtējums? Albuma sākums – klasisks "Pink Floyd", kas izraisa asociācijas ar "The Division Bell", tālāk asociācijas ar albumu "Dark Side Of The Moon" vēl arī ar hitu "Shine My Crazy Diamond" [Spīd mans trakais dimants] no albuma "Wish You Were Here" [variants: Novēlu, lai tu būtu bijis šeit]. Patiesībā te varētu pieminēt teju visus "Pink Floyd" albumus. Tāda kā retrospekcija. Mūzikā pastāv tāds jēdziens kā rekviēms, un te nu tas ir. Mēs zinām, ka viņu mūzika ir kaut kur mums asinīs, jo "Pink Floyd" – tā nav vienkārši grupa, tas ir īpašs stils, uzskats un paņēmiens, kā izjust realitāti.

Tavs komentārs par rakstu: