• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
Auduma tašas iepirkumiemNu, nav mums pagaidām tādu ieradumu! Pagaidām... Foto: cosmosenergy.gr

Plastmasas maisiņi un tāšu vācelītes: iedomas un dzīve

Diezin vai būs tā, ka no nākamā gada veikalos vairs nebūs peejami plastmasas maisiņi, kuros sabērt beramas preces vai ielikt dārzeņus vai saldējumu, vai miltu paku. Tiesa, tirgotāji, kuri šos “bezmaksas” maisiņus arī tagad ieskaita kopējā apgrozījumā un uzcenojumā, galu galā liekot par tiem samaksāt pircējiem, droši vien pamanīsies par tiem “noplēst” vēl pāris papildu centus.

Dzintars Zaļūksnis   

Vai tas samazinās kopējo plastmasas patēriņu Latvijā? Ja samazinās, tad nebūtiski. To rāda citu valstu pieredze. Efektīvai cīņai pret plastmasu jābūt radikālākai – piemēram, Indijā un atsevišķās Āfrikas valstīs plastmasas maisiņi ir aizliegti vispār, t.i., tos nedrīkst lietot ne bez maksas, ne “par papildu samaksu”.  

Latvijas Vides aizsardzības un raģionālās attīstības ministrija (VARAM) šai lietai piegājusi formāli un savā ziņā populistiski. Proti, lai atteiktos no plastmasas maisiņiem, ir jānotiek apvērsumam patērētāja domāšanā. Savā ziņā jāatgriežas pagātnē, kur īpašas alternatīvas nebija – stikla tara un ietinamais papīrs. Ar visām no tā izrietošām sekām – piemēram, kā normālu un pozitīvu uztverot iespēju krējumu, putraimus, desas pašiem iesvērt, cik nepieciešams,– un darīt to vai nu savā traukā, vai veikalā dabonamā papīra tūtiņā, maisiņā vai vienkārši ietinamajā materiālā.     

VARAM sagatavotajā un valdības atbalstītajā likumprojektā “Grozījumi Iepakojuma likumā” gan paredzēts, ka no 2019. gada veikalos tiks aizliegti bezmaksas plastmasas maisiņi. Ierobežojumi attieksies ne tikai uz vieglās plastmasas iepirkumu maisiņiem, bet uz visu veidu plastmasas maisiņiem neatkarīgi no to materiāla biezuma. Atkāpe no likuma gan paredzēta – tā attieksies uz ļoti vieglās plastmasas iepirkumu maisiņiem, kuru materiāla biezums nesasniedz 15 mikronus un kuri nepieciešami higiēnas nolūkos vai paredzēti “vaļējas pārtikas primārai iepakošanai, kad to izmantošana palīdz novērst pārtikas izšķērdēšanu”. Šie maisiņi arī turpmāk tirdzniecības vietās patērētajiem būs pieejami bez maksas. Jau tas vien krietni samazina “nemaz un neparko” draudus

Turklāt likuma burts ir viens, interpretācija – pavisam kas cits. Kā šis aizliegums izskatīsies realitātē, redzēsim jaunajā gadā. Vai tiešām 1. janvārī nevienā veikalā vairs nebūs plastmasā fasētu produktu? Atļausiet šaubīties! Gādājot par apgrozījumu, tirgotāji ir pietiekami asprātīgi un gan izgudros, kā šo aizliegumu apiet.

Bet ja nē, tad nekas slikts nebūs, jo arī mēs, patērētāji, pamazām sāksim dažas lietas savās galvās “pārkārtot”. Sākumam kaut vai iegādājoties ērtus audekla maisiņus, ko ņemt līdzi iepērkoties un laiku pa laikam iemest veļas mašīnā. Pēc tam jau var apsvērt ko radikālāku – piemēram, neplīstošas burciņas piena produktiem, bundžiņas kafijai, cibas sviestam vai bērza tāss vācelītes ogām un cepumiem.  

Grozījumu projekts paredz iepakotāju pienākumu tirdzniecības vietās aizvietot vieglās plastmasas iepirkumu maisiņus ar iepakojumu no dabisko šķiedru un bioplastmasas izejmateriāliem un informēt patērētājus par plastmasas maisiņu patēriņa samazināšanas nepieciešamību un alternatīviem iepakojuma veidiem. Tas gan rada pamatu bažām par pārtikas produktu cenu celšanos – turklāt ne par iesaiņojuma tiesu, bet, kā tas mūsu valstī parasti notiek, “pieķerot klāt” arī iepakotāja un tirgotāja peļņu.

Tā ka gaidīsim jau šogad solītās informatīvās kampaņas pircējiem – no tām varēs izdarīt zināmus secinājumus par dzīvi pēc 2019. gada 1. janvāra. Galvenais – domājiet ar savu galvu un par savu maciņu, jo tas, ka grozījumi Iepakojuma likumā ir “vieni no nepieciešamajiem grozījumiem, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanu Latvijā”, pagaidām uz mums neattiecas. Kad šī sistēma būs, tad par to arī domāsim!

Tavs komentārs par rakstu: