• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
Ūdensmetējs darbībā, bet bez pūļaŪdensmetējs ir, tikai "masu nekārtību" vēl nav. Ilustratīvs attēls no Wikipedia

Policija gatavojas apspiest «iekšējos nemierus» jeb Kas analizēs 2009. gada 13. janvāri?

Partijas “Vienotība” pārstāvis, iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis ir paziņojis, ka “valstī šobrīd masu nekārtību un iekšējo nemieru izcelšanās risks ir zems”. It kā jau vajadzētu nomierināties un atlicināt laiku bijušu notikumu analīzei – piemēram, beidzot tikt skaidrībā par iemesliem, apstākļiem un “provokatoriem”, kas izraisīja 2009. gada 13. janvāra “dumpi” Vecrīgā.

Dzintars Zaļūksnis

Taču nē, atbilstoši savai, bet vienkāršam cilvēkam nesaprotamai loģikai “Vienotības” runasvīrs uzskata, ka tieši šis zemais risks rada nepieciešamību “palielināt speciāli apmācītu policistu skaitu, kas spētu šādus nemierus likvidēt”.  Ko tas nozīmē? Kā mēdza teikt mana vecmāmiņa (lai Dievs mielo viņas dvēseli!), suns zina, ko ēdis. Koalīcija ar savu “vecbiedreni” “Vienotību” priekšgalā acīmredzot apzinās, kāda ir sabiedrības attieksme pret iecirtīgo sīkstulību, ar kādu vadība runā par tautas veselību, attieksme pret “izglītības reformu”, kura paredz jaunu skolu slēgšanas vilni un pedagogu masveida atlaišanu un pārkvalificēšanu – jā, par ko īsti pārkvalificēsies lauku skolotāji?

Tajā pašā laikā uzņēmēju, darba ņēmēju, pircēju un vienkārši dzīvu cilvēku nodokļi tiek tērēti Temzas dzelmei lemtām bruņumašīnām, “zelta” lokatoriem, ne mazāk dārgiem patvēruma meklētājiem un – galu galā – policijas ekipēšanai cīņai pret šiem pašiem nodokļu maksātājiem.

Ne velti Iekšlietu ministrijas (IeM) sagatavoto rīcības plānu par reakciju masu nekārtību un iekšējo nemieru gadījumā valdība izskatīja aiz slēgtām durvīm – nu, tak skaidrs, ka tāds plāns var būt tikai un vienīgi “konfidenciāls”. Jo pēc slepenībā gatavotajiem “pārsteigumiem”, kas sabiedrībai noteikti tiks nolikti priekšā līdz ar nākamā gada valsts budžeta projektu, kāds nervozāks pilsonis, raugiet, var atkal sagribēt iemest akmeni Saeimas nama logā. Un pēc pēdējiem Krimināllikuma grozījumiem to jau varēs kvalificēt ļoti skarbi.   

Kozlovskis gan nenosauc, kurās vietas Latvijā iespējami masu nemieri, taču agresīvs pūlis varot izveidoties daudzviet – koncertos, sporta pasākumos vai politisku sapulču laikā, vai kaut kā tā… Skan bezmaz vai miermīlīgi.

Taču es varu saderēt, ka Kozlovska kungs nav aizmirsis paša kolēģu lielā mērā izprovocētos 2009. gada 13. janvāra notikumus. Lūk, kur meklējamas iedomāto “masu nekārtību” patiesais vājais punkts!

Pašreizējai politiskajai elitei 13. janvāris joprojām ir murgs, kas liek atcerēties, ka pat tik miermīlīgas sabiedrības, kāda ir mūsējā, pacietības vadzis var ja ne nolūst, tad sašķobīties gan. Ne velti politiskā elite ir stipri pūlējusies, lai šīs dienas notikumus interpretētu kā pāris riebīgu (ar laiku tie noteikti pārtaps “’Kremļa”) provokatoru izraisītus un iedzērušu jauniešu veiktus alkohola veikalu grautiņus. Taču skaidrs, ka tā ir tikai medaļas viena puse. Tāpēc sodus saņēma nevis tie, kas rīkoja komisko “lietussargu revolūciju”, bet gan “izpildītāji” – tostarp tie, kas atļāvās iemest kādu akmeni Saeimas nama logos.

Viens no šiem idejiskajiem dumpiniekiem bija Ansis Ataols Bērziņš, un zīmīgi, ka neviena tiesa, neviens iekšlietu ministrs vai policijas priekšnieks līdz šim nav vēlējies publiski vērtēt nedz Anša, nedz citu šādu “naivo protestētāju” rīcības motīvus.

Jā, Bērziņš acīmredzami bija iedomājies, ka demokrātiskā sabiedrībā cilvēkam ir tiesības protestēt pret, viņaprāt, sliktu varu. Kā apgalvo demokrātijas klasiķi, ja vara nedzird citādi, tad drīkst tai iemest logā akmeni. Ansis to uztvēra burtiski.

Taču ir pagājuši jau sešarpus gadi, un 13. janvāra notikumi politiskās elites vērtējumā joprojām paliek tikai “piedzērušos jauniešu ālēšanās”. Bet Ansis 13. janvāra notikumos piedalījās politisku motīvu mudināts – un tāds viņš nebija vienīgais. Tomēr šo “dumpinieku” motīvus vara izliekas neredzam. Nē, ne gluži neredzam – Ansim par akmeni Saeimas logā tika piespriests gads un astoņi mēneši vispirms nosacīti, bet pēc tam nosacītais sods tika aizstāts ar reālu cietumsodu, un Rīgas Apgabaltiesa šā gada februārī, izskatot apelācijas sūdzību, šo pirmās instances spriedumu atstāja spēkā.

Kas ir Ansis Ataols Bērziņš? Atzīšos, arī man viņš brīžiem šķiet maķenīt pārāk aktīvs puisis, un viņa kategorisko viedokli ne vienmēr varu atbalstīt. Taču nav šaubu, ka Ansis ir jauns, aktīvs, patriotisks Latvijas pilsonis, kuram ir pamats paļauties uz to, ka valsts ievēros viņa Satversmē garantētās tiesības uz taisnīgu tiesu. Neiedziļināšos tiesvedības niansēs, taču prāvu pret pilsoni Bērziņu par taisnīgu nosaukt roka neceļas (Anša runu apelācijas tiesā varat lasīt šeit).

Tāpēc arī es aicinu parakstīt petīciju par Ansim Ataolam Bērziņam piespriestā nesamērīgā un, manuprāt, arī netaisnīgā soda atcelšanu. To var izdarīt šeit

Bet “Vienotībai” un tās iekšlietu ministram Kozlovskim izteiksim atzinību par to, ka šī biedru grupa ir sapratusi: attiecībās starp sabiedrību un valdošo koalīciju pašlaik “kaut kas nav kārtībā”. Un, kamēr vēl koalīcijai nav izdevies nomainīt tautu, ieteiksim tomēr paanalizēt “13. janvāra mācību”, izvērtējot arī savu negatīvo lomu šajos nepatīkamajos notikumos.

Vārdu sakot – paskatieties spogulī, dāmas un kungi! Tad varbūt nevajadzēs tik ļoti satraukties par “nepieciešamību palielināt speciāli apmācītu policistu skaitu”, kas spētu likvidēt nemierus”.

(Materiālā izmantota LETA informācija)

Tavs komentārs par rakstu: