• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
Egils Levits un "sabiedrisko" mediju vadītāji"Sabiedriskie" mediji rūpīgi klausās valsts prezidenta "sabiedriskos" norādījumus. Foto: Valsts prezidenta kanceleja

Politikāņi grasās oficiozus ar likumu padarīt par «sabiedriskajiem medijiem»

Latvijā pašlaik NAV neviena sabiedriskā medija. Mēs paši allaž esam noraidījuši šādu plašsaziņas līdzekļu rašanās iespēju, jau saknē nocērtot iespēju ieviest abonēšanas maksu jeb, ja vēlaties skarbāku formulējumu, Latvijas TV un radio nodokli.

Dzintars Zaļūksnis   

Taču politiķiem, bez šaubām, ir izdevīgi, lai valdošās propagandas spēcīgāko ieroci Latvijas sabiedrība uzskatītu par “savējo”. Tāpēc abi galvenie oficiozi (jeb VALSTS plašsaziņas līdzekļi) – Latvijas Televīzija un Latvijas Radio – tiek konsekventi dēvēti par sabiedriskajiem medijiem. Tomēr padomājiet loģiski – vai tiem ir kāds sakars ar sabiedrību? Lauvas tiesu finansējuma piešķir valdošās koalīcijas partijas, formulējot to kā atlīdzību par nacionālā pasūtījuma pildīšanu. Un arī nacionālo pasūtījumu formulē tie paši politikāņi. Rezultātā “sabiedriskie” mediji ar visu jaudu strādā valdošās koalīcijas labā, un būtu muļķīgi no tiem gaidīt ko citu. Kas maksā, tas pasūta mūziku! Ja jums par to ir cits viedoklis, mēģiniet godīgi atbildēt uz vienkāršu jautājumu: kāpēc “sabiedriskie” mediji darbojas pret tiem, kas vāc parakstus par 13. Saeimas atlaišanu?

Taču piečuku koalīcijai nagi niez nostiprināt Latvijas TV un radio pseidonevalstisko raksturu. Faktiski – ne finansiāli, ne saturiski – tas nav iespējams, tāpēc radusies ģeniāla ideja oficiozus par “sabiedriskajiem” medijiem padarīt ar administratīvām metodēm, proti, attiecīga likuma palīdzību.  

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija pašlaik skata sabiedrisko mediju likuma projektu, kurā plānots noteikt šo plašsaziņas līdzekļu finansēšanas mehānismu un attiecīgās padomes sastāva iecelšanas kārtību, tomēr nekādi neskarot to oficiozo būtību. 

Likuma projektā paredzēts izveidot Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi (SEPLP) – droši vien pašreizējās Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) vietā. Nomainīt abreviatūrā vienu vienīgu burtu – tas ir ko vērts!

Arī viss pārējais ir tīras tehnikas jautājums. Finansējumu “sabiedriskajiem” medijiem joprojām piešķirs valdošā koalīcija no valsts budžeta (nodokļu) naudas, un tas nedrīkstēs būt mazāks par iepriekšējā gadā piešķirto summu. Kultūras ministrija rosina noteikt, ka “sabiedriskajiem” medijiem finansējumā jāpiešķir konkrēts procents no iekšzemes kopprodukta (IKP). Viss loģiski: konkrēti procenti no IKP armijai un propagandai!

Bet oficiozi paliks oficiozi, lai kā tos nosauktu – par “sabiedriskajiem”, “latviskajiem” vai “sirdsmīļajiem” medijiem. Viens pīpis!

Tavs komentārs par rakstu: