• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
dakteris pārbauda savu sirdiMedice, cura te ipsum (dakter, ārstē sevi pats!). Foto no: perpetualstream.com

Politprojekts «e-veselība» apgrūtina ārstu darbu

Būdams negrozāms pacients, biju pārliecināts, ka par 15 miljoniem pietaisītā un joprojām budžeta naudu rijošā e-veselība (kura, izrādās, tapusi, balstoties uz aizvakardienas tehnoloģijām) ir atvieglojusi dzīvi vismaz dakteriem. Ai, kā esmu kļūdījies! Beigās izrādās, ka tāda e-veselība ir bijusi vajadzīga tikai Veselības ministrijas susuriņiem.

Dzintars Zaļūksnis

Ministri Andu Čakšu šoreiz nevainosim – e-veselības projekts ir krietni senāks nekā viņas ministrēšana. Skatoties annālēs, jāatzīst, ka to ir sācis vai nu Ivars Eglītis, kurš ministrēja 2007-2009. gadā, vai Baiba Rozentāle, kuras centība šajā lauciņā izpaudās 2009-2010. gadā. Tak abi pārstāvēja jau pasen smilšu kalniņā dusošo Tautas partiju, kas valdošajā partiju troikā spokojas pašreizējās “Vienotības” veidolā. Taču jebkurā gadījumā e-veselība eleganti demonstrē koalīcijas varas pārmantojamību dažādu finansiāla rakstura afēru nozīmē.

E-veselība ir politprojekts caur un cauri, un to skaidri parāda dakteru attieksme. Arī viņiem šis prodžiktiņš nav devis nekādu labumu. Aptuveni divas trešdaļas jeb 67% ārstu līdz ar e-veselības ieviešanas ir spiesti ilgāk strādāt ar dažādiem dokumentiem, tostarp 35% uzskata, ka darba apmērs palielinājies ievērojami. Tikai 16% ārstu patērētais darba laiks ar dažādiem dokumentiem ir samazinājies. 56% ārstu e-veselības dēļ nācies strādāt ilgākas darba stundas, 36% – samazināt pacientiem veltīto laiku, bet 27% nācies samazināt kādām citām darbībām iepriekš veltīto laiku. Tādus datus uzrāda Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS veiktā aptauja “Latvijas ārstu vērtējums par e-veselības sistēmu un veselības aprūpes sistēmas reformu”.

Ar būtiskiem e-veselības sistēmas traucējumiem nav saskārušies tikai 16% ārstu, 16% ārstu ar e-veselības sistēmas darbības traucējumiem ir saskārušies desmit un vairāk reizes, 3% – astoņas, deviņas reizes, 6% – sešas, septiņas reizes, 14% – četras, piecas reizes, 26% – divas, trīs reizes, bet vienu reizi divu nedēļu laikā ar sistēmas darbības traucējumiem ir saskārušies 15% ārstu.

Tikai 27% aptaujāto ārstu par e-veselības darbību nav saņēmuši sūdzības no pacientiem, bet 33% ārstu sūdzības saņēmuši četras un vairāk reizes. Vienu līdz trīs reizes pacienti sūdzējušies par grūtībām 26% ārstu.

Jau iepriekš plaši izskanējušas ārstu bažas par to, ka e-receptes izrakstīšana sistēmā prasa pārāk ilgu laiku, un aptaujas dati šīs bažas apstiprinājuši. Vienas kompensējamo medikamentu receptes izrakstīšana lielākajai daļai jeb 51% ārstu prasa vairāk laika nekā parastās receptes izrakstīšana. Bet jaunās tehnoloģijas taču tiek ieviestas arī tāpēc, lai darbošanos atvieglotu un padarītu ātrāku!  

Tajā pašā laikā 48% ārstu uzskata, ka e-receptes nav loģiskas, pārdomātas un pārskatāmas, kā rezultātā ārstiem jāveic liekas darbības, bet 37% ārstu par šādām uzskata arī e-darbnespējas lapas. Rezultātā trešdaļa ārstu (34%) veiksmīgi izvairās no e-veselības izmantošanas.

Taču e-veselības autoriem un naudas saņēmējiem acīmredzot ir svarīgākas problēmas.

Tavs komentārs par rakstu: