• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
Protesta gājiensProtests dzirdams, bet nav neviena, kas to autorizētu. Foto no: aclu-mo.org

Priekšvēlēšanu aritmētika tiem, kas uzskata, ka Latvijas attīstība ir greiza: 3. solis

Ņemot talkā elementāru aritmētiku, pēc 1. (šeit) un 2. (šeit) soļa esam nonākuši pie piecu partiju kopas, kura vēl jāpakļauj vissubjektīvākajai – ideoloģiskajai jeb patīk/nepatīk  – “sijāšanai”.  

Dzintars Zaļūksnis

Ar ideoloģiju gan Latvijas partijām–biedru grupām allažiņ bijis galīgi švaki. Drīzāk varam runāt par atsevišķām pieņemamām vai nepieņemamām idejām, pie kurām turas konkrētās “biedru grupas”. Šajā ziņā es būšu slikts padomdevējs, jo katrs dzīvo savu dzīvi, katram sava pieredze un vērtību sistēma. Tāpēc palikušajiem pieciem elementiem – 1., 3., 6., 12., 14 – katrs var izvēlēties savus svītrošanas kritērijus.

Personīgi es nekad nebalsošu par tiem, kas ož pēc nacisma vai rasisma un ir ieciklējušies savā pārākumā pār visiem citiem. Starp palikušajiem sarakstiem tādi mums ir divi – 1. un 12. Svītrojot tos, paliek saraksti Nr. 3., 6. un 14.

Palūkosim tuvāk. Ar numuru 3. vēlēšanās startē Rīcības partija, kādreizējie “Eiroskeptiķi”; partija dibināta 2003. gadā, nevienās no vēlēšanām, kurās piedalījusies, nav sasniegusi 1% atbalsta.

Saraksts Nr. 6, Latvijas Centriskā partija, 12. Saeimas vēlēšanās startēja kā partija “Suverenitāte”; iespējams, visekscentriskākā programma un personāži.

Saraksts Nr. 14 – partiju apvienība “Par alternatīvu”, visjaunākā no biedru grupām – dibināta tikai šā gada jūnijā. Un, šķiet, visnenopietnākā: Kurzemes vēlēšanu apgabala sarakstā partijai ir tikai viens cilvēks. Lai gan pieteiktajā programmā atrodamas dažas visnotaļ interesantas idejas, tomēr kopumā nav uzskatāma par nopietnu piedāvājumu, tāpēc arī šo sarakstu no iespējami atbalstāmajiem svītroju.

Tātad pēc trešā soļa palikuši divi saraksti – numur 3 un numur 6. Hm... Vai tad, ja es jūs aicināšu apsvērt atbalstu kādam no šiem sarakstiem, jūs mani uzskatīsiet par nopietnu cilvēku? Un tomēr tīras aritmētikas dēļ es to aicinu! Jebkurā gadījumā tas būs mazāk kaitīgi nekā atdot savu balsi kādai no troikas partijām – Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS), “Jaunajai Vienotībai”, pašpasludinātajai nacionālajai apvienībai “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK – vai šķietamajai opozīcijai “Saskaņas” personā.  

Kādi pēc šīs priekšvēlēšanu aritmētikas ir secinājumi? Jāatzīst, ne visai patīkami:

  1. Lielā mērā taisnība ir tiem, kas apgalvo, ka “nav par ko balsot”: nopietnu piedāvājumu, kas būtu nepatīkami pašreiz valdošajai koalīcijai, praktiski nav.
  2. Izvēle par labu “ideoloģiski mazāk riskantajām” partijām patiesībā ir riskanta šo partiju prognozējamās mazspējības dēļ.
  3. Šīs nebūs vēlēšanas, pēc kurām Latvijas virzībā gaidāmas būtiskas pārmaiņas: visdrīzāk, 13. Saeimas sastāvs daudz neatšķirsies no pašreizējās.
  4. Lielākais, ko troikas partiju režīma pretinieki var panākt 6. oktobrī: lai troikas partijas ir spiestas koalīcijai pievienot ceturto partiju, tādejādi apgrūtinot jaunas vecās koalīcijas veidošanas sarunas un mazliet iedragājot eventuālās valdības stabilitāti.
  5. Lai panāktu pārmaiņas, pašlaik vairs nepietiek ar vēlētāju pašizglītošanos. Nepieciešami politiskie līderi, kas spēj formulēt sakarīgu pārmaiņu programmu.

Latvijā nav ne viena, ne otra: vēlētāji nemācās, līderi neuzrodas. Diemžēl tāda ir realitāte. Tāpēc jāatzīst, ka nav pamata mainīt domas, ko esmu izteicis jau iepriekš, apgalvojot, ka diezin vai vēsas prognozes var viest optimismu tajos pilsoņos, kas Latvijas virzībā grib jaunas idejas (šeit). Tomēr tas nenozīmē, ka vajadzētu nolaist rokas un nemēģināt neko darīt. Tieši otrādi: šis laiks ir jāizmanto, lai savus secinājumus pārbaudītu praksē.

Pirmkārt, vēlēšanās jāpiedalās. Tikai tā mēs redzēsim, vai teorētiskie aprēķini par to, ka troikas diktatūra ir mīkstināma, aktivizējoties elektorātam (šeit), ir reāli.  

Otrkārt, ir vērts mēģināt veidot vēlētāju grupas, tādejādi paaugstinot ārpussistēmas partiju iespējas (šeit). Ja tagadējās “sīkpartijas” redzēs, ka tām paveras iespēja iekļūt parlamentā, tām būs stimuls kļūt nopietnākām un uzlabot savu politisko piedāvājumu.  

Vēl četrus troikas režīma gadus Latvija, iespējams, pārdzīvos. Laikam jau mums arī nekas cits neatliks. Taču laiks traucas uz priekšu, un pārmaiņas nāks tikai tad, ja mēs paši būsim izdarījuši visu, kas no mums atkarīgs.     

Sīkāk par to – pēcvārdā.

Tavs komentārs par rakstu: