• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
Iepirkuma groza izvēle monitorāTev, puis, ir tikai viena iespēja... Foto: Shutterstock

Publiskajos iepirkumos drīkstēšot vērtēt loģiski. Vai KNAB to zina?

Viens no visvairā grozītajiem un ņurcītajiem normatīvajiem aktiem ir Publisko iepirkumu likums. Pašreizējais ir stājies spēkā 2017. gada 1. janvārī un jau būtiski grozīts pērnā gada aprīlī. Stājies spēkā nozīmē tikai to, ka iepriekšējā, spēku zaudējušajā, 2006. gada aprīlī pieņemtajā likumā, bija jāizdara tik daudz grozījumu, ka vieglāk bija uzrakstīt jaunu.

Dzintars Zaļūksnis

Nu, re, pagājis tikai gads, un politiķi konstatējuši, ka gadījies brāķis, tāpēc likums atkal jāgroza. Man gan ir nelabas aizdomas, ka vienkārši pirmā poga ir sapogāta nepareizi: nevienā no līdz šim spēkā bijušajiem un esošajiem publisko iepirkumu regulējumiem nav bijis paredzēts pavisam vienkāršs gadījums: iepirkums tiek organizēts godīgi un sabiedrībai izdevīgi. Neticami? Nē, kādreiz tā gadījās visai bieži. Bet, tā kā Latvijā apriori tiek pieņemts, ka iepirkumu komisijās darbojas vieni vienīgi korumpanti, daudzmaz godīgie cilvēki no tām ātri vien aiziet. Nav patīkami, ja tevi uzskata par kukuļņēmēju, ja tu tāds neesi. Rezultātā iepirkumu komisijas pašlaik grozās, kā māk, lai tiktu i pašam , i sašam. Vienkārši ne likums, ne tā kontrolētāji citādu iespēju nepieļauj.

Jaunie grozījumi būtībā nav nekas jauns: ideja par to, ka iepirkumos vajadzētu ļaut izvēlēties ne tikai pēc zemākās cenas, kā tas ir šobrīd, bet arī pēc citiem saprātīgiem kritērijiem, bija ielikta jau iepriekšējā likumā. Vai Latvijā maz ir bijis piemēru, kad zemākās cenas piedāvātājs par šo cenu spēj nopirkt tikai tualetes papīru, ar ko noslaucīt savu ne visai tīro, atvainojiet, pakaļu?  

Tagad nu valsts sekretāru sanāksmē ir izsludināti Finanšu ministrijas (FM) sagatavotie kārtējie grozījumi Publisko iepirkumu likumā. To mērķis esot “veicināt atklātību un godīgu konkurenci iepirkumos, kā arī paaugstinātu iepirkumu sagatavošanas kvalitāti”. Ar šiem grozījumiem esot paredzēts sākt pakāpenisku atteikšanos no zemākās cenas kā vienīgā piedāvājumu vērtēšanas kritērija izmantošanas.

Šim nolūkam tikšot aktualizētas tehniskās specifikācijas, kas izstrādātas vairāk nekā pirms gada. Tādējādi plānots veicināt, ka iepirkuma izsludināšanas brīdī ir maksimāli precīzi noteikta paredzamā līgumcena un tehniskās specifikācijas ir aktuālas un normatīvajiem aktiem atbilstošas. Tas mazināšot iespējamību, ka tikai iepirkuma laikā pasūtītājs konstatē: jā,– kāda šaize! – man nepietiek finansējuma līguma izpildei! Vai arī uzvarētāja piedāvātie risinājumi pēkšņi neatbilst normatīvu prasībām.

Vārdu sakot, balstoties uz jauno regulējumu, it kā varēšot atšūt visus haltūristus, kuru piedāvājumi ir aizdomīgi lēti. Kāpēc it kā? Tāpēc ka visā šajā ķīselī ir viena institūcija, kurai visi šie apsvērumi allaž ir bijuši pie kājas. Šo institūciju sauc Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), un kopš 2017. gada spēku zaudējušajā likumā iestrādātais un pat attiecīgajā pantā kā pirmais minētais “saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums, kurā ņemti vērā tādi faktori...” tieši bailēs no biroja vienkārši nedarbojās.

Kuram gan patiks skaidroties ar KNAB, ka tā aizdomas –, bet pieredze rāda, ka tādas noteikti būs,– par kukuļošanu nav pamatotas. Pat ja šīs skaidrošanas rezultātā cilvēciņam izdosies pierādīt, ka viņš nav āzis, jautājums ir pavisam vienkāršs: vai man to vajag? Vienkāršāk taču ir iepirkuma procedūras uzvarētāju noteikt pēc zemākās cenas – un neviens knābis pakaļ nedziedās. Tāpēc pirms grozījumu laišanas Saeimā visā nopienībā jāuzdod jautājums: un ko par tiem teiks KNAB?

Kaut vai tāpēc, ka citi plānotie grozījumi, salīdzinot ar šo, ir tīri kosmētiski – piemēram, pienākums  pirms iepirkuma izsludināšanas rīkot elektronisku apspriedi ar piegādātājiem. Tā tikšot izpētīts tirgus. Nu, un? Tas procedūru noteikti paildzinās un, iespējams, arī sadārdzinās, bet par pozitīvu pienesumu atļausit šaubīties.

FM stāsta, ka pēdējos gados “dažādu iemeslu dēļ” esot ievērojami pieaudzis tādu iepirkumu skaits, kuros faktiski ir iesniegts tikai viens piedāvājums vai pieteikums. Likumprojekts paredz noteikt pienākumu pasūtītājiem pārtraukt iepirkuma procedūru, ja ir iesniegts tikai viens pieteikums vai piedāvājums. Un ko darīt, dārgie FM kalkulētāji, ja konkrēto preci vai pakalpojumu neviens cits dabā nepiedāvā? Steidzami reģistrēt SIA, kura ar to it kā nodarbojas, lai radītг mākslīgu konkurenci?  

Te, protams, nav runa par viltīgi izstrādātiem iepirkuma procedūras noteikumiem, kuros paredzētas konkurenci ierobežojošas atlases prasības. Bet Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) klerki taču saņem pietiekami augstu atalgojumu, lai varētu šādas ļaunprātības atklāt ar neapbruņotu aci. Vai tomēr nevar vis? Ja nevar, tad vienkāršāk būtu nomainīt IUB vadību un personālu nevis kārtējo reizi grozīt jau tāpat bez jēgas sagrozīto likumu.  

Tavs komentārs par rakstu: