• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
Juris (centrā) un Zaiga (no labās) Pūces.Juris (centrā) un Zaiga (no labās) Pūces sarunā ar Valsts prezidentu Egilu Levitu. Foto: RePost/Baltic Course

Pūces kā politiķu morālās kroplības simbols

Ja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Jurim Pūcem ienāktu prātā ģenerālprokuroram Ērikam Kalmeieram pavaicāt: “Klau, vai mana dzīvesbiedre Zaiga Pūce, uzvarot konkursā uz Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) vadītāja vietu, nav pārkāpusi kādu likumu?”, Kalnmeiera kungam nekas cits neatliktu, kā apliecināt, ka nav vis!  

Dzintars Zaļūksnis

Un ne jau tāpēc, ka ģenerālprokurors ir slikts vai pakļaujas politiskajam spiedienam. Vienkārši tādi mums tie likumi, un nepotisms* tajos īsti nav atzīts par likumpārkāpumu. Latvijā, ziniet, tādas politiskās tradīcijas. Un tradīcijas ne vienmēr atspoguļojas likumos, par kuru ievērošanu atbild ģenerālprokurors.

Tāpat kā ētikas prasības un principi: laiku pa laikam cilvēces vēsturē ir bijuši centieni likumus padarīt taisnīgus (t.i., pilnīgi atbilstošus ētikas prasībām), bet visi šie mēģinājumi ir izgāzušies – ij senās Romas, ij franču revolūcijas, ij sociālisma, ij neoliberālisma laikos. Likums un taisnīgums būtībā ir divas dažādas lietas. Nevis kā labs un slikts, bet gan kā upe un mežs. Tie papildina nevis izslēdz viens otru.

Likuma pildīšanu uzrauga prokurori, policisti un tiesneši. Morāles normu ievērošanu uzrauga plašsaziņas līdzekļi, baznīcas, pilsoņi. Tikai abi šie elementi kopā valsts pārvaldi padara par labu, t.i., tādu, kas kalpo sabiedrības interesēm.

Juris un Zaiga Pūces ir juristi un ar likuma burtu un garu viņiem viss ir labākajā kārtībā. Tāpēc abi turas pie šīs vienpusējās versijas kā pie glābšanas riņķa. Lai gan patiesībā Pūču ģimenei vajadzēja turēties nevis pie versijām, bet gan tālāk no šādiem konkursiem.

Nav nozīmes tam, vai Zaigai ir vai nav pieredze nevalstiskajā sektorā,– pieņemu, ka šajā lauciņā viņa nav ne labākā, ne sliktākā. Nav nozīmes arī tam, vai Juris ir vai nav aktīvi ietekmējis savas dzīvesbiedres izraudzīšanos,– pietiek jau ar vienu pašu faktu, ka viņa ir ministra sieviņa, lai pārējie konkursanti varētu iet dillēs. Neviens man neiestāstīs, ka tas ir taisnīgi.

Kā savā SIF problēmām veltītajā visai asajā atklātajā vēstulē mūsu valsts augstākajām amatpersonām raksta vēlētāja Anita Ozoliņa, “Nopietnas bažas SIF pamatmērķa izpildē man rada pašreizējā Padome, kuru vada priekšsēdētājs, Kultūras ministrs N. Puntulis (pārstāv VL!-TB/LNNK), piedaloties Ministru prezidenta pāŗstāvim I. Parādniekam (pārstāv VL!-TB/LNNK). Apvienības VL!-TB/LNNK darbošanās vairāku pēdējo Saeimas sasaukumu periodā ir acīmredzama: drīzāk notiek krievvalodīgās sabiedrības pretstatīšanas mākslīga uzturēšana latviskajai, kas nevairo Latvijas sabiedrības integrāciju ilgtermiņā”. Nezinu, vai Zaiga Pūce, kurai Valsts kancelejas rīkotā konkursa komisija ir devusi “augstāko vērtējumu visās kompetencēs” (sīkāk lasiet šeit), uz SIF arī skatās caur šādu prizmu. Patiesībā, atzīšos, par Zaigu Pūci un to, kas notiek viņas galvā, es nezinu itin neko. Taču zinu, ka viņa ir ministra sieva, un ar to pietiek, lai jebkurā demokrātiskā sabiedrībā pret viņu būtu īpašas, daudz augstākas prasības.

Un, izmantojot to pašu vēlētājas Ozoliņas vēstules tekstu, zinu arī to, ka SIF it nemaz nav kaut kāds nabagu kantorītis: “SIF 2018.g. publiskais budžets uzrāda, ka vadības un projektu izdevumi kopā sastādīja 8 648 509 eur, kur SIF vadības izdevumi no valsts budžeta 734 693 eur, kas paredzēti sekretariāta personāla algām un tā tehniskajam nodrošinājumam. Sekretariātā vidēji strādā ap 30-35 darbiniekiem un sekretariāta sagatavotos lēmumus apstiprina SIF Padomi vēl 11 personu sastāvā.”    

Visa šī Pūču būšana ir apliecinājums tam, cik tālu mēs esam no eiropeiskas izpratnes par tautvaldību. Likums nav pārkāpts, tātad viss kārtībā? Nav, godātie līdzpilsoņi, nav kārtībā! Jo bez likuma mūsu uzvedību regulē arī ētikas prasības, kuras jo vairāk un skrupulozāk attiecas un valsts amatpersonām.

Attīstītās demokrātijās to saprot gan sabiedrība, gan paši politiķi.

Attīstītā demokrātijā nosacītais ministrs Juris šo problēmu būtu atrisinājis ģimenes lokā – sak, mīļā Zaiga, nenostādi mani slidenā situācijā, atsakies no domas piedalīties SIF konkursā!

Latvijā nekas tāds nebija vajadzīgs. Jo mūsu valsts politikā ētiskas problēmas nepastāv.  

Nu, tad neapvainojieties, godātie Pūces, ja man un maniem domubiedriem jūs turpmāk simbolizēsiet Latvijas politiskās sistēmas diagnozi. Kamēr Zaiga Pūce vada SIF un Juris Pūce – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM), tikmēr zināšu, ka mūsu valsti kopumā vada morāli kropļi. Tik vienkārši!

* Nepotisms – no latīņu: nepos, nepotis, mazdēls, māsasdēls, brāļadēls – favorītisma veids, kad radiniekiem vai draugiem tiek piešķirtas privilēģijas (piemēram, pieņemot darbā) neatkarīgi no viņu personiskajām vai profesionālajām īpašībām.  

Tavs komentārs par rakstu: