• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
Roberts Putnis rūpju māktu vaiguRoberts Putnis pārāk daudz uzņēmies. Foto: Ieva Lūka/LETA

Putnis grābstās ap interneta vietnēm

Kultūras ministrijas paspārnē ietaisītās Mediju politikas nodaļas sagatavotās Latvijas mediju politikas pamatnostādnes 2016.-2020. gadam paredz “izstrādāt nepieciešamos normatīvos aktus, lai mediju vidē, tostarp internetā, novērstu naida runas un naida kurināšanu”. Lai to izdarītu, ir jāgroza Likums par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem (tas, stājoties spēkā 1990. gada, nudien, jau krietnu strēķi smird vairs pat ne pēc naftalīna, bet daudz sliktāk) un Elektronisko plašsaziņas līdzekļu (EPL) likums. Kultūras ministrija uzskata, ka ģeldētu arī daži jauni tiesību akti.

Arī Eiropas Komisija ir izsludinājusi priekšlikumu grozījumiem Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvā, kuros paredzēti papildu noteikumi, lai aizsargātu sabiedrību pret naida kurināšanu un aicinājumiem uz vardarbību.

Tiktāl nav iebildumu.  

Bet tālāk Kultūras ministrija sava klerka Roberta Putņa vadībā sāk “peldēt no Ventspils uz Ventspili”. Proti, mediju politikas joma Latvijā, raugiet, atrodoties “pārejas periodā”, pastāvot “tūlītēji risināmas problēmas”, jo “virtuālā vide (kibervide) arvien vairāk tiek izmantota kā platforma prettiesisku mērķu sasniegšanai, tajā skaitā kara un pretvalstiskas propagandas, aicinājumu uz naidu un vardarbību izplatīšanai”. Vai jūtat veco dziesmu jaunās skaņās? Nav jau nekas pret to, ka būtu veicināma kibervides atbildīga attieksme, pat patriotisms. Taču kas būs kritēriju noteicējs, kontrolieris un soģis? Vai Kultūras ministrijas klerks Putnis? Nu, piedodiet!

Jā, Preses likums neparedz interneta vietņu obligātu reģistrēšanu vai pielīdzināšanu medija statusam – un kā gan tas var paredzēt, ja laikā, kad šis likums tika pieņemts, internets Latvijā bija “kaut kur dzirdēts, bet neredzēts zvērs”? Nav nekas iebilstams pret to, ka “gan nacionālās tiesas, gan Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) ir vērtējušas interneta vietņu atbilstību mediju statusam” un ka “uz tīmekļa vietnēm, kas atbilst noteiktajiem judikatūras kritērijiem, lai tās varētu uzskatīt par medijiem, jau pašlaik attiecas likumā noteiktais regulējums”. Bet kāds, Putņa kungs, tam visam sakars ar Preses likumu, kurā vārdiņu “internets” pat starp rindiņām meklēdams nesameklēsi? Jūs pats taču atzīstat, ka “Preses likumā ietvertā masu informācijas līdzekļa definīcija ir novecojusi un nepietiekama, kā arī neatspoguļo reālo situāciju un attīstības tendences informatīvajā vidē. Lai tīmekļa vietni varētu uzskatīt par masu informācijas līdzekli, tai būtu jāatbilst rekomendācijā nosauktajiem mediju raksturojošajiem kritērijiem, un šie kritēriji ir iestrādājami Latvijas normatīvajos aktos.”

Īsāk sakot, Preses likums ir nevis jāgroza, bet jāizmet miskastē un jātaisa jauns – protams, jaunajā redakcijā ietverot arī plašsaziņas līdzekļus (ne sociālos tīklus!), kas darbojas internetā. Tad arī būs redzams, vai, vietā un nevietā manipulējot ar “naida runām”, Putnis, Kultūras ministrija un koalīcija negrasās privātos un teorētiski no valsts ietekmes brīvos plašsaziņas līdzekļus (tostarp interneta vietnes) tomēr pakļaut savai kontrolei un, maigi izsakoties, piežmiegt.

Atbilstoši Iekšlietu ministrijas Informācijas centra datiem 2015. gadā pēc Krimināllikuma 78. panta par nacionālā, etniskā, rasu vai reliģiskā naida vai nesaticības izraisīšanu reģistrēti desmit noziedzīgi nodarījumi, pēc Krimināllikuma 149.1. panta par diskriminācijas aizlieguma pārkāpšanu 2015. gadā noziedzīgie nodarījumi nav reģistrēti, pēc Krimināllikuma 150. panta par sociālā naida un nesaticības izraisīšanu reģistrēts viens noziedzīgs nodarījums.

2015. gadā pēc Krimināllikuma 78. panta sākti desmit kriminālprocesi, no kuriem viens kriminālprocess nosūtīts kriminālvajāšanai, bet pie kriminālatbildības saukta viena persona. Latvijas tiesu anonimizēto nolēmumu datubāze rāda, ka 2015. gadā pēc Krimināllikuma 78. panta otrās daļas notiesātas trīs personas. Visās trīs lietās naida kurināšanai esot izmantoti “sociālie mediji” (interesants formulējums!) – “apollo.tvnet.lv”, “facebook.com” un “delfi.ru”. Pēc Krimināllikuma 150. panta par sociālā naida un nesaticības izraisīšanu 2015. gadā sākts viens kriminālprocess. Pārsvarā kriminālprocesi sākti par nacionālā, etniskā un rasu naida izteikumiem, izmantojot automātiskās datu apstrādes sistēmas, piemēram, internetu.

Patiesību sakot, tas nav nedz daudz, nedz maz. Tas ir normāli: relatīvi brīvu informatīvo telpu mēdz izmantot arī ne visai patīkami un patiešām naidīgi tipiņi. Tāpēc jau ir policija, lai šādus tipiņus “celtu dienas gaismā”. Taču sakiet, lūdzami, vai tas ir pietiekams iemesls, lai ļautu valsts struktūrām kaut ko ierobežot un komandēt? Nav šaubu: arī internetā ir jādomā, ko raksti, rādi un komentē. Taču ne jau Putnis būs tas īstais satura vērtētājs.

(Materiālā izmantota LETA informācija)

2 Komentāri


  1. Ugis
    2016-06-30

    Vārd vietā,nav ko piebilst!

  2. Ugis
    2016-06-30

    Glupam Putnam ,glupa dziesma!

Tavs komentārs par rakstu: