• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
Vīrieša rokās degoša grāmataPapīrs, protams, deg, un grāmatas pazūd... Foto: Pixaby

PVN grāmatām nedrīkst mērīt ar «plus mīnus valsts budžetam»

Sākot ar 2022. gadu, grāmatām un drukātās preses izdevumiem plānots mainīt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi, samazinot to no 12% līdz 5%, ziņo lsm.lv.  

Matīss Miers, īpaši InfoTOP.lv

Šo Kultūras ministrijas (KM) priekšlikumu 29. septembra sēdē atbalstījis Ministru kabinets. Pēc Finanšu ministrijas aprēķiniem 5% likmes noteikšana grāmatām un drukātas preses izdevumiem valsts budžetam ik gadu nozīmēs negūtus ieņēmumus 4 754 000 eiro apmērā. Taču tik primitīvi drīkst rēķināt tikai valstī, kurā neko nenozīmē nedz tautas kultūras mantojums un jaunrade, nedz valoda [unikālā zīmju sistēma] kā tāda.

Nezinu par drukāto presi – tā pārsvarā saglabājusies novados, tātad tur cilvēkiem tā ir vajadzīga. Bet parunāsim par grāmatām. Turklāt parunāsim, atceroties, ka grāmatniecībai mazās valstīs ir kāda kopīga īpašiba – paaugstinātas izmaksas, ja salīdzinām ar plaši lietotās valodās (angļu, ķīniešu, franču, arī krievu) izdotām grāmatām. Šādā kontekstā nākas vien atzīt, ka grāmatas latviešu valodā objektīvi būs dārgākas nekā grāmatas lielajās valodās. Tā nu tas ir, un tikai pašu valdība var samazināt izmaksas, nosakot mazākas nodokļi likmes – ar aprēķinu, kad tad, kad latviešu dzīves līmenis būs pietiekami augsts, arī no nodokļu atlaidēm varēs pakāpeniski atteikties.

Grāmata arī datorlaikmetā ir un paliek viens no svarīgākajiem kultūras/zināšanu izplatīšanas un arhivēšanas instrumentiem. Protams, var iebilst, ka to visai ātri cenšas aizstāt datorsistēmas, taču pilnībā šī aizstāšana nav notikusi, un ir eksperti, kas uzskata, ka grāmatas tuvākajā nākotnē neiznīks, lai arī to loma šķietami atkāpsies otrajā plānā.     

Tātad KM iesaka samazināto PVN likmi 5% apmērā piemērot grāmatām, tajā skaitā mācību literatūrai, brošūrām, bukletiem un tamlīdzīgiem iespieddarbiem, bilžu, zīmējamām un krāsojamām grāmatām bērniem, iespiestām notīm un nošu rakstiem, kartēm un hidrogrāfiskām vai tamlīdzīgām shēmām, iespieddarba un elektroniska izdevuma formā, izņemot grāmatām tiešsaistes režīmā vai lejupielādējot. 5% PVN likmi paredzēts piemērot arī avīzēm, žurnāliem, biļeteniem un citiem periodiskiem izdevumiem iespieddarba un elektroniska izdevuma formā (izņemot tiešsaistes režīmā vai tos lejupielādējot), kuri iznāk ne retāk kā reizi trijos mēnešos un kuru vienreizējā tirāža pārsniedz 100 eksemplāru, kā arī to abonentmaksai.

Lai būtu viss kārtībā ar morāli, samazinātā PVN likme neattieksies uz tādām grāmatām un izdevumiem, kuras ir ar erotisku un pornogrāfisku raksturu, kuru saturiskā ievirze un uzdevums ir reklāmas vai komercsludinājumu publicēšana, un kas pilnīgi vai galvenokārt sastāv no video satura vai mūzikas.

KM atgādina, ka šobrīd PVN likme grāmatām Latvijā ir viena no augstākajām Eiropas Savienībā – vidēji ES grāmatām noteiktā PVN likme ir 6,6%, un tā tiek attiecināta uz visu formātu grāmatām, tostarp e-grāmatām. Eiropā ir arī tādas valstis – Lielbritānija (!), Īrija, Norvēģija, Albānija un Ukraina –, kur grāmatām noteikta 0 procentu PVN likme.

Krievija (18%), Bulgārija (20%) un Dānija (25%) ir vienīgās Eiropas valstis, kurās grāmatām nav samazināta PVN likme. Savukārt starp tām valstīm, kurās PVN likme grāmatām ir samazināta, Latvija ar saviem 12% ir visskopākā. Lietuvā un Igaunijā grāmatām noteikta 9% PVN likme.

Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, kopš 2009.  gada konsekventi samazinās gan jaunizdevumu skaits, gan grāmatu tirāža.

Saskaņā ar Finanšu ministrijas sniegto informāciju PVN samazinātās likmes 5% apmērā noteikšana grāmatu un preses izdevumu piegādēm fiskālā ietekme būs mīnus 4 754 000 eiro gadā. Taču grāmatu ekonomiskais efekts nav vērtējams tik vienkāršoti – tas jāņem vērā Saeimas deputātiem, kuri lems par PVN likmes samazināšanu nākamā gada budžeta kontekstā.  

Tavs komentārs par rakstu: