• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
Centrālās stacijas vizualizācija pēc "Rail Baltica""Rail Baltica" pārveidos arī Rīgas centra izskatu. Publicitātes attēls: Rail Baltica

«Rail Baltica» Latvijas posms maksās vismaz 3 miljardus, bet NEKAD neatmaksāsies

Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa maģistrāles “Rail Baltica” Latvijas posms izrādījies dārgāks par iepriekš plānotajiem 2 miljardiem eiro. Toties varam būt pārliecināti, ka šis projekts ekonomiski nekad neatmaksāsies, atsaucoties uz TV raidījumu “de factoziņo lsm.lv

InfoTOP.lv, izmantojot Latvijas plašsaziņas līdzekļu materiālus

Eiropas Savienība finansē 85% no projekta izmaksām, pārējie 15% katrai valstij savā posmā jāiegulda patstāvīgi Kāda galu galā varētu izrādīties, reālā projektam iztērētā summa, neviena no atbildīgajām personām nezina un nevēlas prognozēt. Latvijas Bankas ekonomisti pieļauj domu, ka projekta Latvijas posmā ieguldītā summa varētu sasniegt ap 3 miljardiem eiro, respektīvi, par 50% vairāk nekā lēsts sākotnēji. Tas nozīmē, ka politiķiem nāksies lauzīt galvu, kur ņemt naudu projekta pabeigšanai.

Līdz 2022. gada beigām “Rail Baltica” no Latvijas puses tiks ieguldīts vairāk nekā pusmiljards eiro jeb ceturtdaļa no iepriekš plānotā. Vai varbūt tagad tie būs vismaz 750 miljoni eiro?

Pamattrases pirmo posmu, iespējams, sāks būvēt 2023. gadā – tas būs posms no starptautiskās lidostas “Rīga” līdz Lietuvas robežai.

Rus.lsm atgādina, ka sākotnēji visas maģistrāles būvniecības izmaksas tika lēstas 3,68 miljardu eiro apmērā. 2017. gadā tāme tika “precizēta” un palielināta līdz 5,79 miljardiem. Latvijas daļa palielinājās no 1,27 līdz gandrīz 2 miljardiem eiro, bet līdzfinansējums, kas jānodrošina no nacionāliem avotiem – līdz 300 miljoniem eiro.

Kopš tā laika atjaunoti skaitļi nosaukti netiek, lai gan projekts ir apaudzis ar iepriekš neplānotiem objektiem – reģionālajām stacijām, dzelzceļa tiltu pār Daugavu, arī palielinot vilciena sastāvu ātrumu līdz 249 km/h, nepieciešami papildu ieguldījumi. Tēriņi par jau sākto jaunas Centrālās stacijas būvi arī ir palielinājušies vairāk nekā divkārt – no 200 uz 430 miljoniem. Tomēr kopējos izdevumus projekta bīdītāji sola aprēķināt ne agrāk, kā pēc projektēšanas stadijas noslēguma.

Rail Baltica” būvniecība tiek finansēta, iesniedzot pieprasījumu speciālā ES infrastruktūras fondā “Connecting Europe Facility” (CEF). Pagaidām – nodrošinot proporcionālu (15%) valsts budžeta līdzfinansājumu – no šā fonda ir paņemti 382 miljoni eiro. Nākamgad plānoti vēl 168 miljoni, t.i., kopumā tiks pārvarēta pusmiljarda robeža. Par papildu līdzekļiem nāksies cīnīties ne tikai minētā finanšu instrumenta ietvarā, nāksies meklēt arī citus finansējuma avotus.

Latvijas Bankas analītiķi uzskata, ka līdz 2030. gadam tēriņi “Rail Baltica” Latvijas posmam varētu palielināties līdz 3 miljardiem eiro – ņemot vērā gan projekta apjoma “uzpūšanos”, gan būvdarbu sadārdzināšanos. Dārgāki varētu kļūt arī maģistrāles vajadzībām izpērkamie nekustamie īpašumi. Jebkurā gadījumā Latvijā projekta sadārdzinājums varētu sasniegt (un pārsniegt) 50%. Salīdzinājumam: Igaunijā tiek rēķināts, ka “Rail Baltic” posms šajā valstī varētu sadārdzināties par 25-30% (300-500 miljoniem eiro), un tur plāni nav mainījušies tik ļoti, kā tas noticis Latvijā.  

Visbeidzot, atbilstoši Eiropas Revīzijas palātas (ERP) 2020. gada pirmajā pusē veiktajam novērtējumam visa projekta galīgās izmaksas varētu pārsniegt 7 miljardus eiro. Rus.lsm.lv savulaik ir informējis, ka ERP revidenti secinājuši: “Rail Baltica”, visticamāk, NEKAD nekļūs par ekonomiski izdevīgu projektu.

Tavs komentārs par rakstu: