• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
Dana Reizniece-Ozola un Inga Koļegova konkursa komisijā 2016. gads. VID ģenerāldirektora amata kandidātu konkursa komisijā priecīgs satraukums: īstais kandidāts vēl nav zināms... Foto: LETA

Reizniece-Ozola iestudējusi vēl vienu izrādi «Konkurss VID ģenerāldirektora amatam»

Vai pēc finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas izgāšanās ar Ingu Koļegovu un Māri Skujiņu kāds kāds vēl tic, ka konkursi stratēģiski svarīgā Valsts ieņēmu dienesta (VID) ģenerāldirektora amata kandidātiem notiek pieklājības robežās? Mūsu finanšu lielmeistare ir pietiekami skaidri parādījusi, kāda kuram loma šajā procesā.

Dzintars Zaļūksnis

Gan jau Danai arī šoreiz ir padomā kāds “īstais kandidāts”, ko no viņas “brīnumu kastītes” izvēlēsies Valsts kancelejas (VK) izsludinātā konkursa komisija, kuras sastāvs arī šoreiz īpaši neatšķiras no iepriekšējiem: to nemainīgi vada VK direktors Jānis Citskovskis, bet komisijā ietilpst Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš, Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs, Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama, Ārvalstu investoru padomes Latvijā valdes vicepriekšsēdētāja Zlata Elksniņa-Zaščirinska, Latvijas Darba devēju konfederācijas viceprezidents Uldis Biķis, kā arī Latvijas Finanšu nozares asociācijas padomes locekle, Stratēģiskās attīstības komitejas līdzpriekšsēdētāja Ieva Tetere. Bez šaubām, visu šā gada “pretčaulas” un “nesmirdīgas naudas” kampaņu gaismā, ir loģiski, ka procesā piedalīsies arī “neatkarīgi novērotāji”, kuri tikšot konkretizēti konkursa gaitā, un komisija sadarbosies arī “ar drošības iestādēm”.

Pretendenti VID ģenerāldirektora amatam var pieteikties līdz 14. septembrim. Jūs pieteiksieties? Laipni lūgtum, visas durvis, tā teikt, vaļā un dakšas jums rokā! Konkursā esot aicināti piedalīties ne tikai finanšu, bet arī administratīvie vadītāji. Gluži tāpat kā citos augstākā līmeņa vadītāju konkursos, arī šoreiz tikšot piesaistīta personālatlases kompānija – īpašā iepirkuma konkursā uzvarējušais uzņēmums “Amrop”, kas palīdzēšot definēt amatam nepieciešamās prasības (izrādās, pēc entajiem VID ģenerāldirektora amata konkursiem tās vēl nav īsti skaidras!), aicināšot piedalīties konkursā potenciālos amata pretendentus, kā arī veikšot to izvērtēšanu visās konkursa kārtās.

Galvenās pretendentiem izvirzītās prasības ir nevainojama reputācija, maģistra grāds, vismaz trīs gadu nepārtraukta pieredze privātā sektora organizācijā ar vismaz piecu miljonu eiro apgrozījumu un 50 darbiniekiem vai publiskā sektora organizācijā ar vismaz trīs miljonu eiro budžeta atbildību un 150 nodarbinātajiem, šīs organizācijas vadot vai ieņemot vadošu amatu organizācijas vadītāja tiešā pakļautībā. Pieredze zemākā amata pozīcijā pieļaujama, ja pretendenta tiešā vai netiešā padotībā bijuši vismaz 200 darbinieki.

Tāpat pretendentiem jābūt guvušiem starptautisku vai starpresoru sadarbības pieredzi, veiksmīgu pārmaiņu vadības pieredzi, kā arī jāspēj risināt jautājumus sistēmiski un strādāt ar sarežģītu un liela apjoma informāciju. No amata kandidātiem tiek sagaidītas arī zināšanas un izpratne par valsts pārvaldes uzbūvi un darbības pamatprincipiem, administratīvo procesu un budžeta plānošanu. Kandidātiem jāpārvalda teicamas stratēģiskās plānošanas, sadarbības, komunikācijas, prezentācijas prasmes un angļu valoda.

Pretendentu atlase notikšot trijāskārtās. Pirmā kārta tikšot sākta 14. septembrī, un tās laikā konkursa komisija izvērtēšot iesniegtos dokumentus un pretendentu atbilstību obligātajām prasībām. Vienlaikus personālatlases kompānija gatavos un komisijai iesniegs detalizētus komentārus, tajā skaitā arī potenciālo reputācijas risku analīzi par katru kandidātu, ko ieteiks komisijai virzīt uz nākamo kārtu.

Konkursa otrās kārtas gaitā pretendents konkursa komisijai un personālatlases speciālistiem skaidrošot savu motivāciju un iepazīstināšot ar savu vīziju par iestādes un valsts pārvaldes nākotni, kā arī atbildēšot uz “desmit jautājumiem par valsts pārvaldes uzbūvi un darbības pamatprincipiem, budžeta plānošanu, administratīvo procesu iestādē un iestādes darbības jomu”.

Trešajā kārtā personālvadības speciālisti izvērtēšot pretendentu vadības kompetences un par katru pretendentu sagatavošot kopsavilkumu no šajā kārtā gūtajiem secinājumiem. Izvērtējot personālatlases kompānijas iesniegto informāciju, kā arī visā konkursa gaitā novēroto, komisija noteikšot, kurš no trešās kārtas dalībniekiem saņem visaugstāko vērtējumu kopumā. Par šo pretendentu personālatlases speciālisti apkopos atsauksmes no vismaz septiņām personām, kā arī veiks padziļinātu reputācijas risku analīzi.

Konkursa noslēgumā komisijas izvēlēto atbilstošāko pretendentu ieteikšot finanšu ministram (-ei), kurš (kura) pieņems lēmumu par noteikta pretendenta kandidatūras virzīšanu izskatīšanai Ministru kabinetā. Ja valdība atbalstīs izvirzīto VID ģenerāldirektora amata kandidatūru, konkursa uzvarētājs šajā amatā tiks iecelts uz pieciem gadiem.

Tāds, lūk, ir jaunās izrādes scenārijs, kuram pamatā gūluši iepriekšējo līdzīgo izrāžu scenāriji, to veiksmes un kļudas.

Konkursa uzvarētājs, ieņemot VID ģenerāldirektora amatu, sākotnēji saņems mēnešalgu 4030 eiro apmērā (pirms nodokļu nomaksas) – pēc tam, kā jau “troikas” koalīcijā ierasts, var cerēt uz 50% un lielāku algas pielikumu. Turklāt VID ģenerāldirektora amats paredz iespēju saņemt atlīdzības mainīgo daļu jeb piemaksas un novērtēšanas prēmiju, kā arī veselības apdrošināšanu, papildatvaļinājumu un iespēju piedalīties augstākā līmeņa vadītāju attīstības programmā.

Visus šos bonusus šaha spēlē meistarīgā Dana ļaus saņemt pilnīgi nepazīstamam cilvēkam? Eita nu!  

Tavs komentārs par rakstu: