• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
Dana Reizniece-OzolaNerunājiet, ka jums nav naudas, jūs visi mēģināt mani apkrāpt! Foto: LETA

Reizniece-Ozola VID «zilonim» grib atvērt durvis uz jaunu «trauku veikalu»

Fiskālistiem nekad nebūs gana. Ja sabiedrība viņiem nemācēs vai nespēs “sadot pa pirkstiem”, pienāks bīdis, kad joks par “elpošanas nodokli” vairs nebūs joks. Nīdējot ārā nodokļu maksātājus, Latvijas finanšu jumprava Dana Reizniece-Ozola meklē arvien jaunus “spēka pielikšanas” punktus. Tagad mūsu fiskālā dīva ķērusies pie interneta vietnēm.

Dzintars Zaļūksnis

Proti, Finanšu ministrija (FM), iesniedzot valdībā grozījumos likumā par nodokļiem un nodevām, rosina “stingrāk vērsties” pret interneta vietnēm, kuras “nesniedz informāciju Valsts ieņēmumu dienestam (VID)”. Valdība nākamnedēļ šo priekšlikumu izskatīs un – kurš iebildīs? – noteikti atbalstīs. Savukārt Saeimas deputāti, kuriem atbilstoši Satversmei būtu jāsaka ”pēdējais vārds”, šīs tiesības ērtības labad ir atdevuši valdībai.  

FM rīcības motivācija pilnīgi atbilst fiskālajai, taču ne cilvēcīgajai loģikai: “Ņemot vērā, ka tradicionālās nodokļu administrēšanas metodes ne vienmēr ir pietiekami efektīvas digitālās ekonomikas jomā, nodokļu administrēšanas procesā nepieciešams stiprināt metodes un regulējumu, kas ir piemērots nodokļu nomaksas kontrolei nodokļu maksātājiem, kas gūst ienākumu, piedāvājot preci vai pakalpojumus internetā."  Raugiet, veicot tīmekļa vietņu monitoringu 2017. gada pirmajā pusgadā, VID esot identificējusi “vismaz piecas tīmekļa vietnes”, kurās ir norādīts tikai tālruņa numurs un/vai e-pasts. Tāpēc, lai gan saimnieciskās darbības veicēja dati daļēji ir norādīti, no tīmekļa vietnē norādītās informācijas saimnieciskās darbības veicējs nav identificējams, līdz ar ko esot “būtiski apgrūtināta iespēja pārliecināties, vai saistībā ar saimniecisko darbību, kas tiek veikta, izmantojot minētās tīmekļa vietnes, tiek nomaksāti nodokļi valsts budžetā”.

Tiktāl VID skaidrojums. Un, godīgi sakot, tam nevarētu iebilst, ja vien VID nebūtu pierādījis, ka, izmantojot politiķu klusu atbalstu, nodokļu piedzināji mēdz patvaļīgi paplašināt savas darbības robežas stipri ārpus tām, kas minētas likumā. Piemēri tālu nav jāmeklē – pavisam svaigā atmiņā VID trokšņainā kašķēšanās ar interneta vietni SS.lv, un šajā konfliktā nodokļu iekasētāju prasības auga kā lavīna, kamēr komersanti nesāka pretoties. Un tad izrādījās, ka VID prasību likumiskais pamats ir pagalam “šķidrs”.        

Tāpēc kaut kā neomulīgi paliek, kad FM grib VIDam dot tiesības “visos gadījumos, kad preču piegādātājs vai pakalpojumu sniedzējs nav identificējams”, atslēgt attiecīgā domēna vārdu. Proti, jau tagad VID ir tiesības pieņemt lēmumu par domēna vārda atslēgšanu, ja nodokļu maksātājs tīmekļa vietnē veic nereģistrētu saimniecisko darbību vai tīmekļa vietnē nenorāda saimnieciskās darbības veicēju identificējošo informāciju, vai arī nodokļu maksātājam ir apturēta saimnieciskā darbība. Par godu VIDam jāsaka, ka šīs tiesības pusotra gada laikā tas ir izmantojis tikai septiņreiz, turklāt trijos gadījumos domēna vārds dažu dienu laikā ir atjaunots. Vismaz tāda informācija atrodama VID mājas lapā (šeit).Tomēr mulsina tas, ka NIC domēna vārdu bāzē (šeit)atrodama informācija par vairākām vietnēm, kuru domēnu vārdi pēc  VID rīkojuma atslēgti, bet informācija par kurām nav atrodama VID mājas lapā. Uz to, ka VID nav gana atklāts, netieši norāda arī ss.lv: VID mājas lapā šī vietne nav minēta starp atslēgtām un pieslēgtām, lai gan šādas darbības ir bijušas (šeit).

VID, lūk, esot saskāries ar situācijām, kad nodokļu maksātājs mēģina izvairīties no domēna vārda atslēgšanas, uz laiku pārtraucot tīmekļa vietnes darbību. Un atkal jāsaka: grūti iebilst, ja vien būtu kaut mazākā garantija, ka VID šādas tiesības nemēģinās izmantot ārpus savas kompetences ietvariem,– tostarp, piemēram, lai cenzētu interneta vietņu saturu. VID ģenerāldirektora p.i. Vai Dace Pelēkā var to garantēt? Vai kāds vispār var garantēt, ka nākamajam VID vadītājam, lai kas viņš/viņa arī nebūtu, vara “nesakāps galvā”?

Interneta vietne mūslaikos ir izveidojama samērā vienkārši. Ja to netaisa valsts pārvaldes institūcija, tad nedz vietnes izveidošana, nedz dizains, nedz programmēšana un uzturēšana/administrēšana nemaksā miljonus (kā e-veselība) vai simtus tūkstošu (kā lielākā daļa ministriju mājas lapu).

Mākoņošanas laikmetā ātrai un jaudīgai darbībai vairs nav vajadzīgi dārgi serveri (arī tā valsts pārvaldē ir problēma,– lai atminamies pilnīgi vājprātīgo Dziesmusvētku biļešu tirdzniecību internetā). Nelielu portālu būtībā var “pacelt” arī ne visai bagāta fiziska persona.      

Ir saprotams VID aizkaitinājums, sastopoties ar atklāti krāpnieciskām vietnēm, kurās kāds nodarbojas ar acīmredzamu komerciju, bet pēc attiecīga brīdinājuma saņemšanas “nomaina tīmekļa vietnē kontaktus, vienlaikus nemainot tīmekļa vietnes pārējo saturu un dizainu”. Tādejādi, kā skaidro VID, tiek radīta situācija, ka brīdinājums par pārkāpumu nosūtīts vienam nodokļu maksātājam, bet saimniecisko darbību tīmekļa vietnē turpina cits vai neidentificējams nodokļu maksātājs, kuram brīdinājums par pārkāpumu nav nosūtīts. Un blēži turpina mierīgi pelnīt, nemaksājot nekādus nodokļus.

Taču ne vienmēr ir runa par komerciju un naudas pelnīšanu. Virtuālajā vidē atvērtajām vietnēm lielākoties nav “valdes priekšsēdētāja” un “locekļu”, nav “darbinieku” un “nodokļa maksātāju”. Vienkārši – daudz kas notiek uz entuziasma pamatiem. Ja VID gatavs ar to samierināties, tad viss kārtībā! Turpretim, ja atkal notiks tā, kā šajā valstī mēdz notikt – sak, mēs, VID esam galvenie, mēs domājam, ka jūs esat blēži, un pierādiet, ka tā nav!” –, tad domēns .lv vienkārši zaudēs popularitāti un Reizniecei-Ozolai nāksies štukot, kā piekļūt dažādiem .net, .tv, .com, .org un citiem “zvēriem”.   

Un ziniet, kas ie nejaukākais? Finanšu ministrija pati pārkāpj pieļaujamās robežas, piedāvātajos likuma grozījumoe plānojot, piemēram, uzlikt pienākumu pasta komersantiem pēc VID pieprasījuma sniegt to rīcībā esošo informāciju par personām, kuras izmanto šo pasta komersantu pakalpojumus, kā arī sniegt to rīcībā esošu informāciju par šo personu nosūtīto sūtījumu vērtību. Šādu normu rosinot ieviest arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (Organization for Economic Co-operation and Develepment, OECD). Ticu. Taču man pašam ir gadījies parunāt ar OECD emisāriem, un viņi atklāti brīnās, kāpēc tos ierobežojumus, ko OECD rosina piemērot lieliem uzņēmumiem (parasti – ar apgrozījumu vismaz 700 miljonu eiro gadā, un mūsu valstī tādus uz vienas rokas pikstiem var saskaitīt, turklāt četri pirksti paliks pāri), Latvijas varenie piemēro itin visiem, pat mikrouzņēmumiem ar dažu simtu apgrozījumu. Baidos, ka, dodot VID šādu instrumentu, sāksies “utu medības”, iepirkšanos internetā padarot par mīnu lauku vienkāršiem un pamatā likumpaklausīgiem pilsoņiem.     

Lai nu kā, FM apgalvojumi par to, ka “likumprojektā ietvertais regulējums ir vērsts uz leģitīma mērķa – sabiedrības labklājības veicināšana – sasniegšanu” pilnīgi noteikti neatbilst realitātei, vismaz šobrīd un tuvākajā perspektīvā. Jā, it kā pareizi vārdi: “Cīņa pret izvairīšanos no nodokļu nomaksas palielina budžeta ieņēmumus, kā arī uzlabo uzņēmējdarbības vidi.” Taču, ievierojot tos Latvijas realitātē, rodas nevis pārliecība, ka “būs labi”, bet gan kārtējais stress.

Jo vairāk, ja FM godīgi atzīstas, ka “pieprasot informāciju no likumprojektā noteiktajiem subjektiem, VID varēs iegūt informāciju, kādu parasti nav iespējams iegūt, izmantojot citu, mazāk ierobežojošu līdzekli.” Bet turpmākais apgalvojums, ka “informācijas apjoms, ko saņems VID, nebūs lielāks, kā nepieciešams leģitīma mērķa sasniegšanai,” nav ne ar ko argumentēts vai pamatots. Tā teikt, Dana sola, vai tad ar to nepietiek?

Vārdu sakot, nav pārliecības, ka VIDam nepietiek ar grozījumiem likumos par VID, par nodokļiem un nodevām un Elektronisko sakaru likumā, kas stājās spēkā 2017. gada 1. janvārī.

Būsim atklāti: VID vēl ne tuvu nav iemācījies ar šo instrumentu rīkoties. Tagad Reizniece-Ozola VID “zilonim” grib atvērt durvis uz vēl vienu “trauku veikalu”. Viņas fiskālajā koncepcijā acīmredzami ietilpst arī “mirušas govs slaukšana”.

Tavs komentārs par rakstu: