• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
dana Reizniece-ozola un Jerūns DijselblūmsNudien, žēl, ka spēlītē par Eirogrupas vadītāja amatu Reizniece-Ozola zaudēja Nīderlandes pārstāvim Jerūnam Dijselblūmam. Foto: Emmanuel Dunand/AFP

Reiznieces-Ozolas «bumbvedējs» pret «čaulas kompānijām» un nodokļu maksātājiem

Latvijā strādājošās komercbankas kopš 2018. gada sākuma ir zaudējušas daļu ieguldījumu. Aprēķini ir dažādi un sākas ar 2,5 miljardiem eiro, bet diezin vai šo ik stundu mainīgo skaitli vajadzētu pieņemt kā etalonu. Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola ar savu kompāniju ir noskaņota “sabombardēt” visu Latvijas tautsaimniecību, dzenot prom no tās visus, kas nemaksā nodokļus. Nē, nevis Latvijai, bet gan “sabiedrotajiem”, lai kas arī tie nebūtu.

Roberts Ozols, īpaši InfoTOP.lv   

Tiesa, pirmais “upuris” ir pati valdošās koalīcijas kontrolētā valsts kase. Valsts ieņēmumu dienests (VID) ziņo, ka tā administrētie kopbudžeta ieņēmumi 2018. gada pirmajā ceturksnī ir 2,066 miljardi eiro jeb 98,6% no plānotā apjoma: ieņēmumi, lai arī par 8,7% lielāki nekā šajā laika posmā pērn ir par 165 miljoniem eiro mazāki nekā plānots.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumu plāns pirmajā ceturksnī ir izpildīts par 96,6%, iekasējot 944,56 miljonus eiro, lai gan bija paredzēts iekasēt 977,515 miljonus eiro, tādējādi līdz plāna izpildītei pietrūkst 3,4%. Būtībā viss “nodokļu reformas” fiskālais efekts ir “aizgājis skurstenī”.

Taču tas ir trauksmes signāls ne jau Reiznieces-Ozolas varzai, bet gan palikušajiem nodokļu maksātājiem – varat būt droši, ka mūsu finanšu ministre izgudros, kā piespiest jūs atdot valsts budžetam to, kas “pienākas” un vēl pa virsu!

Arī skaidri redzēdama, ka, maigi izsakoties, nebūs viegli: Finanšu ministrija ir nodevusi Saeima un komisijas sākušas izskatīt likumprojektu par “augsta riska klientu” finanšu operāciju ierobežojumiem Latvijas finanšu sektorā. Ko tas nozīmē latviešu valodā? Ka dižā kauja pret “čaulas kompānijām”, kas ĀRVALSTĪS izvairās no nodokļu maksāšanas, Latvijā turpināsies, riskējot ar tālāku nodokļu masas samazināšanos.

Turklāt likumprojekts esot aumež steidzams “pēc būtības”. Šā gada 21. martā to apstiprināja Finanšu sektora attīstības padomes sēdē, 3. aprīlī Finanšu sektora attīstības padomes sēdē tas tika definēts kā  “steidzamības kārtā īstenojamais pasākums”, un – lūk, tas jau ir saeimā, un paredzēts, ka tas stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

Un tas nav vienkāršs “uzbrauciens” bankām – šoreiz likums “apšķērēs” arī uzņēmumus, kuri nevarēs pierādīt, ka viņu partneri patiešām ir partneri nevis to “čaulas”. Vārdu sakot, uzņēmējiem, lai izvairītos no nepatikšanām pēkšņi pazudušas naudas veidolā, nāksies pārbaudīt, vai viņu partneri āravlstīs ir samaksājuši visus nodokļus.

Caur Saeimu dzītie grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas (NILLTF) novēršanas likumā tiekot veikti  ar cēlu mērķi – “stiprināt finanšu sistēmu, samazinot paaugstināta riska darījumu skaitu ar īpaši augsta riska klientiem, kas ir čaulas veidojumi un atbilst noteiktām pazīmēm”. Ar jaunu pantu likumā plānots noteikt aizliegumu kredītiestādēm, maksājumu iestādēm, ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un attiecībā uz klientu individuālo portfeļu pārvaldīšanu un atvērto ieguldījumu fondu apliecību izplatīšanu ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām sadarboties ar čaulas veidojumiem jeb čaulas kompānijām, kuras atbilst noteiktām pazīmēm.

Atbilstoši NILLTF novēršanas likumam juridiskā persona ir uzskatāma par čaulas veidojumu, ja tai piemīt vismaz viena vai vairākas no trim pazīmēm. 1) nav juridiskās personas saistības ar faktisku saimniecisko darbību un juridiskās personas darbība veido mazu vai neveido nekādu ekonomisko vērtību un likuma subjekta rīcībā nav dokumentāras informācijas, kas pierāda pretējo; 2) valstī, kurā juridiskā persona reģistrēta, normatīvie akti neparedz pienākumu sagatavot un iesniegt attiecīgās valsts pārraudzības institūcijām finanšu pārskatus, tajā skaitā gada finanšu pārskatus, par savu darbību; 3) valstī, kurā juridiskā persona reģistrēta, juridiskajai personai nav saimnieciskās darbības veikšanas vietas.

Pret pirmajiem diviem punktiem, šķiet, iebildumi varētu būt minimāli. Turpretim trešais ir nu ļooti “stiepjams” un būtībā ārpus aizdomām atstāj tikai tos uzņēmumus, kam ir sava ražotne.

To apzinās arī FM spečuki, tāpēc likumprojekts paredz, ka uzņēmējiem noteiktais aizliegums sadarboties ar čaulas veidojumiem attieksies uz gadījumiem, kad juridiskā persona uzskatāma par čaulas veidojumu atbilstīgi ABĀM pirmajām divām pazīmēm.

Likumprojektā ietvertais aizliegums neattieksies uz iestāžu klientiem Latvijā reģistrētām juridiskām personām, jo Latvijas normatīvais regulējums paredz pienākumu sagatavot un iesniegt attiecīgām valsts pārraudzības institūcijām finanšu pārskatus, tai skaitā gada finanšu pārskatus par savu darbību.

Likumprojekts paredz iznīdēt arī pēdējās “banku konfidencialitātes” paliekas – bankām nāksies vēl ciešāk sadarboties ar finanšu noziegumu apkarotājiem, un ilgtermiņā tas tas diemžēl nozīmēs vēl lielāku finansiālo resursu zaudējumu, kas prognozējami negatīvi atsaukties gan uz tautsaimniecības kreditēšanu, gan banku pakalpojumu izmaksām.

Taču Reizniece-Ozola savu “bumbvedēju” jau ir pacēlusi gaisā, un karš pret ārvalstu budžeta “apgājējiem” turpināsies. Latvijas nodokļu maksātāji, kā parasti, sakodīs zobus un cietīsies. Tie, kas nolems še palikt, protams.   

Tavs komentārs par rakstu: