• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
"Depeche Mode" Ņujorkā"Depeche Mode". 2018. gada modelis. Publicitātes foto: DM

Revolūcija bez revolūcijas «Arēna Rīga». «Depeche Mode»: «Global Spirit Tour»

Rīgas auditorijai par dārgu prieku Endijs Flečers (Andy Fletcher), Deivs Gāns (Dave Gahan) un Mārtins Gors (Martin L. Gore) no Džeimsa Forda (James Ford) producētā svaigākā albuma “Spirit” [Gars] veltīja tikai trīs hitus, kopumā koncertā nospēlējot divdesmitarpus dziesmu. Tāda diferencēta nestandarta kompozīciju polemika turpat vai 120 minūtes valdīja koncethallē – to varētu uzskatīt par labāko britu ikonu parādības “Depeche Mode” veikumā.

Jānis Blumbergs, īpaši infoTOP.lv

No plkst. 20.00 uz 19.45 pārceltais koncerts sākās ar “Spirit” ievadgabalu “Going Backwards” [Ejot atpakaļ] ar samērā sūro tekstu: “(..) We are not there yet/Where we need to be/We are still in debt/To our insanities/We’re going backwards/Turning back our History/Going backwards/Piling on the misery…” [Mēs vēl neesam tur/Kur mums vajag būt/Mēs joprojām esam parādā/Mūsu dīvainībām/Mēs ejam atpakaļ/Pagriežot atpakaļ mūsu Vēsturi/Ejot atpakaļ/Pa pāļiem uz postu...]

Džeki jau varēja dragāt tālāk arī visu no pārējo no jaunā, 14. albuma, bet seko “It’s No Good” [Nekā laba] no “Ultra”. Nu, ir viņiem arī tāds albums, kurā varāk bija ģitāru rifu... Seko maģiski mistiskais “Barrel Of A Gun” [Muca šaujamā], arī no “Ultra”. Gāns ar šo dziesmu gribēja ienākt to mūziķu klubiņā, kas nošaujas, bet nesanāca, toties gabals apliecināja “Depeche Mode” tīro dzīvo, skaņu. Neparasts skatuves izvietojums, milzu ekrāns ar video elementiem, katrai dziesmai saviem.

Seko “A Pain I’m Used To” [Manis lietotās sāpes] no “Playing The Angel” [Spēlējot eņģeli]. Nu, nevajadzēja Pīteram Gordeno (Peter Gordeno) izrādīties – šis bija paņēmis basģitāru un mēģināja iespēlēt attiecīgos ritmus, bet kopā ar akustiskajām bungām skaņa tika pārfūzēta – kļuva netīra un nebaudāma, lai gan ritms iespiedās atmiņā, ko turpināja “Useless” [Bezjēdzīgi] no tā paša “Ultra”, bet skaņa kļuva vēl nebaudāmāka. Sekoja Gāna apsveikums “Goodevenig, Riga!” un “Precious” [Dārgakmeņi] no “Playing The Angel”. Šo hitu Mārtins Gors tolaik tika veltījis kā atvainošanos savai iepriekšējai sievai. Deivam gabals izdodas, un viņš nedaudz pārsteidz auditoriju ar “World In My Eyes” [Pasule manās acīs] no  “Violator” [Pārkāpējs] – tāds ceļojums uz deviņdesmitajiem.

Un tad beidzot “Cover Me” [Apsedz mani] no “Spirit” –  2015. gada Deiva Gāna darbs, sacerēts kopīgi ar viesmūziķiem Pīteru Gordeno un Kristianu Eigneru (Christian Eigner). Ekrānā Gāns attēlots kā padomju kosmonauts ar PSRS karogu pie krūts! Laikam bija apmaldījies izplatījuma laikā un telpā! Un tas nemaz nav smieklīgi.

Stafeti pārņem Mārtins Gors ar “Insight” [Ieskats] no “Ultra” – tāds Spirit of love, kas varētu būt domāts kā kulminācija, jo seko “Home” [Mājas] (arī “Ultra”) joprojām Mārtina izpildījumā. Pēc tam kaut kas neordinārs – sāk skanēt ritms un jau iesākas “A Question Of Lust” [Iekāres jautājums] no “Black Celebration” [Malnās svinības], bet kaut kas nojūk… Dziesma izpalika un Gāns atvainojas publikai. Savādi. Agrākajos gados tika manīts, ka Mārtins glābj Deivu, kad šim nekas neizdodas. Te notika otrādi. Gāns nodziedāja “In Your Room” [Tavā istabā] no “Songs Of Faith And Devotion” [Ticības un dievbijības dziesmas], un tas grupai tolaik piestāvēja vislabāk, jo nāca no zemapziņas, un tas bija kaut kas tuvāk kaut kam augstākam.

Pēc lielām ovācijām pārpildītajā hallē – koncerts bija pilnībā izpārdots – ieskanas “Where’s The Revolution” [Kur ir revolūcija] no “Spirit” ar visiem lamuvārdiem! Cik tad jaunajā albumā ir lamuvārdu? Skaitiet paši, ar nosacījumu, ka jums ir CD albums ar dziesmu tekstiem. Tāda, lūk, bija apsolītā revolucionārā šova galaktika. Daudziem šīs dziesmeles video versija asociējas ar komunisma slavināšanu un izplatīšanu pāri Urālu kalniem.

Turpinājumā “Everything Counts” [Viss skaitās] tikai nevar saprast vai tā ir versija no “Costruction Time Again” {Atkal laiks celšanai}, vai no “People Are People” [Ļaudis ir ļaudis] izlasītes, jo ar akustiskajām bungām skan citādi. Vēl “Enjoy The Silence” [Baudi klusumu] no  “Violator” un “Never Let Me Down Again” [Nekad vairs mani neatlaid] no “Music For The Masses” [Mūzika masām], kuru negaidīti turpina šī paša albuma “I Want You Now” [Es tevi gribu tūlīt] Gora priekšnesumā.

Beigās “Walking In  My Shoes”[Pastaiga manās kurpēs] pārstāvot “Songs Of Faith And Devotion”. Hitam toreiz, 1993./1994. gadā bija cita jēga, tagad fonā ir klips par tipiņu, kurš pārģērbjas par sievieti. Tā ir tā revolūcija? Visbeidzot “Question Of Time” [Laika jautājums] no “Black Celebration” un pa virsu “Personal Jesus” [Personīgais Jēzus] no “Violator”. Tas arī viss. Jāiet mājās.

Secinājumi: netika pārstāvēts pirmais albums “Speak @ Spell” [Runā un lasi], otrais albums “A Broken Frame” [Salauztais rāmis], spēcīgais “Some Great Reward” [Lieliska atlīdzība], arī “Exciter” [Smidzinātājs], kā arī “Sound Of The Universe” [Visuma skaņa], bet no “Delta Machine” jau tāpat varēja gaidīt pliku neko. Nē, nu veči jau centās, tikai tas viss bija domāts vairāk meitenēm.

Paliek tikai viens jautājums: “Depeche’s” – what does mean the environmental protection?” [kas īsti ir vides aizsardzība?]

Tavs komentārs par rakstu: