• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
Brīvības iela ar dažām automašīnām un daudz velosipēdiem.Ne iela, bet sapnis! Foto no: pilsetacilvekiem.lv

Rīgā pie teikšanas tikuši «velosipēdisti». Pierodam un adaptējamies

Sabiedrību nosacīti dalās četrās grupās, vismaz vienā no kurām vieta būs katram: 1) kājāmgājēji, 2) autobraucēji, 3) braucēji ratiņos, 4) velosipēdisti. Runāt par to, kuri cilvēki šajās grupās labāki vai sliktāki, ir absurds. Taču visā šajā kopienā darbojas kāds likums: tas, kas nāk par labu vienas grupas cilvēkiem, noteikti ierobežos/traucēs dzīvi pārējām trim grupām. Tāda ir realitāte.    

Dzintars Zaļūksnis

Līdz šim Latvijas galvaspilsētā Rīgā vairāk vai mazāk prevalēja autobraucēju intereses. Un atbilstoši vecajai domāšanai tas bija visnotaļ loģiski: Rīgas teritorija ir pārāk plaša, lai strādājošs cilvēks tajā pārvietotos tikai kājām (tāda ekstra kā darba vieta blakus mājoklim ir tikai retajam).

Nedaudz pārspīlētās rūpes par autobraucējiem ir novedušas pie tā, ka alternatīva – pārvietošanās ar velosipēdu – joprojām ir pārāk bīstama, lai cilvēki masveidā pārsēstos no auto uz riteņa (pieskaitīsim tiem arī skūterus, skrejriteņus un citus modīgos pārvietošanās līdzekļus).

Un, kas, manuprāt, ne mazāk svarīgi, diemžēl arī velosipēdisti no savas puses nekādi nevēlas kļūt cienījamāki satiksmes dalībnieki. Nē, ar to, ka es pārvietojos ar savu muskuļu ekoloģiski tīro spēku, īstam lepnumam nepietiek – man tas jādara, cienot citus satiksmes dalībniekus, un pirmām kārtām tos, kas vājāki par mani – braucējus ratiņos (cilvēkus ar īpašām vajadzībām un mazuļus, kuri vēl paši nestaigā) un gājējus.

Pēc tam varu atcerēties arī to, ka kaut kādi satiksmes noteikumi – luksoforu gaismas, brīdinājuma signāli, pārvietošanās ātrums – ir paredzēti ne tikai autobraucējiem, bet arī velosipēdistiem.

Tagad – daudzi priecīgi plaukšķinās beidzot! –  pie teikšanas Rīgā acīmredzami nonāk velosipēdisti. Galvaspilsētas pašvaldības koalīcijas parakstītais Rīcības plāns liecina, ka jaunā Rīgas valdīšana ir apņēmusies Satiksmes departamentā veidot jaunu nodaļu veloinfrastruktūras jautājumu risināšanai, “lai veloinfrastruktūra dotu iespēju droši un ērti pārvietoties ar velosipēdu ikvienam rīdziniekam gan centra virzienā, gan starp apkaimēm, veicinot riteņbraucēju īpatsvara palielināšanos”.

Nudien, lieliski! Taču pārējām trim grupām jākļūst uzmanīgām – šāda īpaša uzmanība velosipēdistiem pavisam noteikti būs uz citu grupu rēķina. Citādi vienkārši nemaz nevar būt!

Autobraucēji jau var gatavoties divām radikāli nepatīkamām lietām. Pirmkārt, lai mazinātu motivāciju ar savu dampi braukt uz centru, tikšot būtiski palielināti stāvvietu tarifi.

Otrkārt, plānots paplašināt 30 km/h ātruma ierobežojuma zonas, pakāpeniski uzlabot ietves un gājēju pārejas, kā arī “ieviest gājēju ielas”.

Otrais pasākumu komplekss esot paredzēts arī gājēju drošībai. Varētu piekrist, ja vien būtu garantija, ka velosipēdistu attieksme pret mazākajiem satiksmes dalībniekiem uzlabosies. Ja tas nenotiks, tad gājēju ielas un zonas vismaz vasarās pārvērtīsies par tādām plaknēm, kuras autobraucēji, protams, izslēgs no apziņas, savukārt velosipēdisti/skrejriteņisti tajās jutīsies maksimāli komfortabli, turpretim gājējiem un ratiņniekiem nāksies arvien vairāk uzmanīties.

Cilvēkiem, kas raduši, ka līdzšinējie kingi – autovadītāji – daudzmaz ievēro kaut kādu kārtību (satiksmes noteikumus), būs grūti pierast, ka galvenie draudi nāk no negaidītas – oportūnistisko velosipēdistu – puses.  

Vienīgā cerība, ka piecu gadu laikā izdosies pie tā pierast un adaptēties.

Tavs komentārs par rakstu: